Vecāku biežāk pieļautās kļūdas bērnu seksuālajā audzināšanā

Lai veicinātu sabiedrības informētību un izpratni par seksuālo un reproduktīvo veselību un seksuālo kompetenci kopumā, novembrī un decembrī otrdienu vakaros vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” rīko speciālistu diskusiju tiešraides par un ap seksuālās pratības jautājumiem. Diskusijas tiešraidē un pēc tam arhīvā vērojamas Facebook.com/Mammamuntetiem plkst. 20.00–21.00, un skatītājiem ir iespēja uzdot savus jautājumus speciālistiem.

Trešās diskusijas temats bija “Bērna seksuālā audzināšana”. Sarunā piedalījās klīniskā psiholoģe, partnerattiecību speciāliste Kristīne Balode un ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons. Diskusiju moderēja vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Kas ir bērna seksuālā audzināšana?

Lai runātu par veiksmīgu bērna seksuālo audzināšanu, vispirms ir svarīgi saprast, ko nozīmē šis jēdziens. Kā uzsver psiholoģe Kristīne Balode, seksuālā audzināšana nav tikai runāšana par dzimumaktu, kā tas nereti tiek interpretēts: “Bērna pirmajos dzīves gados seksuālā audzināšana ir par cilvēka ķermeni, par sevis apzināšanos un izzināšanu. Pēc tam jau tas ir par attiecībām un robežu noteikšanu. Tikai vēlāk tas ir par kāda cilvēka izvirzīšanu par prioritāti un intimitāti. Seksuālā audzināšana ir ļoti plašs jēdziens, un tas neaprobežojas tikai ar noteiktu ķermeņa daļu izcelšanu un analizēšanu.” Speciāliste norāda, ka seksuālajai audzināšanai ir jābūt bērna vecumam atbilstošai.

Diskusijā līdztekus citiem jautājumiem izkristalizējās vecāku biežāk pieļautās kļūdas bērna seksualitātes jautājumos, kuras savā darbā ir novērojuši speciālisti.

Atvērtas vides nenodrošināšana

Vecāki pārdzīvo, ja bērni viņus pieķer dzimumakta laikā, nokārtojoties vai kādās citās ar kailumu saistītās situācijās. Reizēm gadās, ka bērni jūt, redz vai nojauš par vecāku seksu.

Kā norāda Kristīne Balode, ja bērnam ir iespēja savas bažas par piedzīvoto pārrunāt ar vecākiem, tas viņu nomierina: “Maziem bērniem ir dabiska zinātkāre. Labvēlīgā, atvērtā vidē viņi uzdod jautājumus. Iespējams, tās emocijas, kas viņam bijušas, dzirdot skaņas un redzot ēnas, var radīt biedējošu izjūtu, lai gan tur nekā biedējoša nav. Ja bērnam nav iespēju pārrunāt to ar vecākiem, tas gan viņā var radīt greizu priekšstatu.”

Ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons uzsver, ka jebkāda emocionāla reakcija no vecāku puses šādā situācijā, kad bērns ierauga vecākus intīmā brīdī, ir normāla. Bērns gaida, kāda būs vecāku reakcija, mācās no šīs reakcijas un pārņem pieaugušo attieksmi. Ja vecāki sāk melot par notikušo un izvairās, tas bērnā rada neizprati par to, kas tur ir slēpjams. Var būt vēl sliktāk – vecāku izvairīšanās rada priekšstatu, ka seksuālās attiecības vai kailums ir kaut kas slikts un riebīgs. Ja vecāki godīgi, bērna vecumam atbilstošā veidā izstāstīs, kas noticis, bērns to pieņems kā normālu, veselīgu dzīves sastāvdaļu.

Ķermeniskā kontakta neesamība starp vecāku

Vecāki var ļoti mīlēt, aprūpēt un fiziski mīļot bērnu, bet, ja viņu pašu starpā iztrūks atklāta ķermeniska kontakta – apskāvienu, samīļošanās, sabučošanās –, arī tas bērnā var raisīt divējādas izjūtas. Skaidro Artūrs Miksons: “Ja vecāki bērnu samīļo, bet viņš nekad neredz, ka vecāki samīļo viens otru, bērns nesaprot, kāpēc tas ir vajadzīgs? Bērni kopē šos modeļus – vai ģimenē ir pieņemts pieskarties, samīļot, apskaut vienam otru? Ja bērns nekad nav redzējis, ka vecāki šādi rīkojas, viņam ķermeniskā kontakta izpausme var kļūt nesaprotama.”

Savu attiecību nesakārtošana

Šķirto ģimeņu skaits Latvijā ir liels, bet diskutējams ir jautājums, vai vecāki, kas vieni audzina bērnus, ir vientuļie vecāki. Psiholoģe Kristīne Balode uzskata, ka sievieti tikai tāpēc, ka viņai vairs nav seksuālu attiecību ar konkrēto vīrieti, nevarētu saukt par vientuļu, jo viņai taču ir attiecības ar citiem cilvēkiem, arī ar bērna tēvu bērna audzināšana tāpat ir kopīga.

Savukārt Artūrs Miksons pauž skarbāku viedokli: “Varbūt skan skarbi, bet vientuļajām mammām ir jāsāk ar savas dzīves sakārtošanu. Pretējā gadījumā mēs atkal bērnam stāstām vienu, bet ar reālu piemēru rādām kaut ko citu – attiecību nav. Un bērns no tā mācās – tātad attiecības nevajag.” Tāpat šķirtie vecāki nereti bērnam sākt stāstīt pārāk intīmas lietas par savu seksuālo pieredzi, graujot mammas vai tēta autoritāti bērna acīs. Bieži mammas, kas audzina bērnus vienas, nerisina savu spriedzi, kas rodas gan saistībā ar darbu, gan savām attiecībām vai ar bērnu, bet pārceļ šo spriedzi uz bērnu, uzveļot viņam lieku atbildību.

Dzimumorgānu saukšana neatbilstošos vārdos

Šajā diskusijā vecāki arī jautā, kā pareizi bērnam mācāmi dzimumorgānu nosaukumi. Kristīne Balode ir tieša un norāda caur piemēriem: “Čuriņa ir tas, kas izvadās no urīnizvadkanāla. Tāpat nepareizi dzimumorgāniem piedēvēt santehnikas un zvēru apzīmējumus.” Viņa spriež, ka vecāki šādus apzīmējumus vēlas lietot savas neveiklības dēļ. Ja mātei gribas pamazināmajā formā lietot, piemēram, meitenes dzimumorgāna apzīmējumu, tad piemērotāks būs jēdziens “starpenīte”.

Diskusijā eksperti norāda, ka ar dzimumorgānu saukšanu neatbilstošos vārdos vecāki var nodot bērnam savu attieksmi pret tiem un kropļot bērna uztveri.

Seksualitātes piešķiršana darbībām, kas nav seksuālas

Speciālisti norāda, ka mazā vecumā bērni darbības, kas pieaugušajiem varētu šķist seksuālas, neveic ar ļauniem nodomiem. Atbildot uz jautājumu, kur jānovelk robežas, kad trīsgadnieki aptausta viens otram dzimumorgānus, Kristīne Balode atbild: “Cilvēks piedzimst seksuāls, un viņš ir krietnu brīdi seksuāls, pirms pats apzinās, ka tāds ir. Tas, kas notiek šādā vecumā, ir vecumposmam atbilstoša divu bērnu ķermeņu pašizziņa.”

Speciāliste uzsver, ka vienmēr ir jāskatās kontekstā ar to, lai kādam tas nenodara sāpes, lai nav nepatīkami. Artūrs Miksons piebilst: “Ja vecāki nonāk līdzīgā situācijā, drīzāk ir jāpagaida un jāskatās, kā reaģēs bērni. Daudz lielāku traumu var izraisīt vecāks iekliedzoties vai dramatiski izturoties šādā situācijā.”