Māņticība. Vai un kā tā traucē attīstīties Latvijas sabiedrībai?

Maģiskā domāšana ir domāšanas veids, kas paredz, ka ir kādi neredzamie, garīgie spēki, ko mērinstrumenti nespēj fiksēt. Kā zināms, mūsdienu fizikā runā par četru spēku veidiem, kas darbojas no attāluma, – elektromagnētisms, gravitācija un divi spēki, kas strādā kodola iekšienē (lielais un mazais kodolspēks). Bet, piemēram, astroloģijā uzskata, ka debesu ķermeņi, planētas, zvaigznāji caur neredzamu enerģiju ietekmē cilvēka uzvedību. Pie šādiem neredzamiem un ar mērinstrumentiem nefiksējamiem spēkiem pieskaita arī ļauno aci, noburšanu, bezlaulības vainagu, telepātiju, spēju ar domu spēku pārbīdīt priekšmetus, numeroloģiju, labās un ļaunās likteņzīmes, melno kaķi, saplēsto spoguli, dažādus veiksmi nesošus talismanus u.c.

Cits termins ir “ticība maģijai”, “ticība paranormālajam” vai “ticība pārdabiskajam” (kā nu kurš to formulē). Tāda ir ticība gan senču gariem, gan citplanētiešiem, gan Svētajiem Rakstiem. Būtība ir ticība tam, ko pasaka kāda autoritāte.

Vēl izšķir terminu “paranormālie pārdzīvojumi”, kas nav vienkārši ticība, bet gan balstīta uz kādu emocionālu pārdzīvojumu vai notikumu. Tādi, piemēram, ir pārdzīvojums, “nonākot” tunelī ar gaismu galā, ceļojums “astrālā” vai saskarsme ar spoku.

Un tomēr – horoskopi piepildās

Astrologiem, pareģiem, zīlniekiem u.c. ir vairāki principi, ko viņi izmanto savā darbībā un kas nodrošina klausītājā sajūtu, ka prognoze ir patiesa.

(angliski – cold reading). Tas nozīmē, ka cilvēkam tiek pateiktas lietas, kuras faktiski der 70% populācijas. Jaunai sievietei var paziņot, ka viņa apprecēsies, viņai būs bērni. Par personības iezīmēm var sacīt – “jums dažreiz patīk būt cilvēkos, bet dažkārt sakārojas paslēpties no visiem”. Cilvēkiem ir tieksme šādu informāciju sev piemērot un vienlaikus brīnīties, kā zīlnieks vai numerologs to varēja zināt.

Pasaulē, tostarp arī Rīgas Stradiņa Universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikā, ir veikti pētījumi, kas atklāj, kā darbojas maģiskā domāšana. Pētījuma princips – pateikt cilvēkam, ka konkrētais apraksts atbilst viņa horoskopa zīmei, lai gan patiesībā tiek iedots citas zīmes apraksts. 75% dalībnieku atzina, ka rakstītais ir par viņiem. Ir veikti arī pseidozinātniski eksperimenti ar gēniem – cilvēkiem lūdz nodot savu DNS analīzēm, jo pēc gēniem varot noteikt personas raksturu. Pēc analīžu nodošanas visi dalībnieki saņēma pilnīgi vienādu raksturojumu. Rezultātā cilvēki bija pārliecināti, ka gēnu metodika rakstura noteikšanai ir ļoti efektīva un precīza.

2. Karstā nolasīšana (angliski – hot reading) – tā tiek izmantota gadījumā, ja par konkrēto personu iepriekš ir zināmi kādi fakti, bet cilvēks pats par tiem nav informēts. Mūsdienās ļaudis paši šo uzdevumu padara vieglu, par sevi daudz izstāstot sociālajos kontos.

3. Pašpiepildošais pareģojums. Ja cilvēks tic astrologa vai zīlnieka teiktajam, viņam ir tendence piepildīt šo pareģojumu. Citiem vārdiem sakot, cilvēks apzinīgi izpilda viņam “uzdoto” – atrod laimi ārzemēs, studē jomā, kas ir sirdslieta, apprecas, rada bērnus, nopērk privātmāju.

4. Cilvēka selektīvā atmiņa. Cilvēkiem ir tendence atcerēties lietas, kuras piepildījušās, bet aizmirst tās, kas nav bijušas precīzas. Ja astrologs būs pateicis desmit detaļas, no kurām īstenojušās četras, cilvēks atcerēsies tās četras un citiem stāstīs tieši par tām.

5. Interpretēšana. Nākotnes pareģotāji izmanto dažādas universālas frāzes. Ja nākotnē prognozētas finansiāla rakstura problēmas, tad tas var būt tikpat labi maka zaudējums, nepiešķirta prēmija, neveiksmīgs pirkums, kā arī uzņēmuma bankrots. Līdz ar to iespēja, ka pareģojums piepildīsies, ir ļoti liela, turklāt cilvēks par to, visticamāk, pastāstīs saviem tuviniekiem un draugiem. Cilvēki, kuri tic, vērā ņem to informāciju, kas apstiprina viņu ticību, un ignorē to, kas noliedz.

Latvijas sabiedrība – maģiski domājoša?

Procentuāli cilvēku skaits, kas aizraujas ar astroloģiju, numeroloģiju u.tml. pseidozinātnēm, Latvijā pielīdzināms Krievijai un pat dažubrīd to apsteidz. Psihoterapeita Artūra Utināna pētījumā par maģisko un kritisko domāšanu medicīnu studējošo vidū (kur salīdzināti studenti Latvijā un ASV) secināts, ka, runājot par tradicionālajām reliģijām, Amerikas Savienoto Valstu studentu ticība ir lielāka nekā latviešu studentu. Taču māņticības ziņā (tai skaitā ticība pseidozinātnēm un paranormālajam, ar to domājot ticību citplanētiešu darbībai uz zemes, Lohnesa ezera briesmonim, arī sazvērestības teorijām, piemēram, ka 30 cilvēku īpaši slepena brālība valda pār pasauli) latviešu studenti vairāk tic paranormāliem fenomeniem nekā ASV studenti.

Vai izglītības līmenis ietekmē maģisko domāšanu?

Lai arī pasaules kontekstā esam izglītoto valstu vidū, aiz sevis atstājot Āfrikas valstis, Ķīnu, Latīņamerikas valstis, Indonēziju, Eiropas kontekstā esam ar salīdzinoši zemāku izglītības līmeni. Pētījumi rāda: tiem, kam ir augstāks izglītības līmenis, procentuāli mazāk tic dažādām lietām un parādībām. Tajā pašā laikā jāteic, ka izglītības līmenis nav vienīgais faktors, kas ietekmē ticības un māņticības intensitāti. Ticības pakāpi, tāpat kā reliģiozitāti, var noteikt ģenētiskie faktori. To iespaido arī sociālie un audzināšanas, kā arī stresa faktori. Cilvēka smadzenēs veidojas iedzimtas dispozīcijas, kur viena informācija tiek uzskatīta par interesantāku un svarīgāku nekā cita.

Jo vairāk stresa cilvēka dzīvē, jo lielāka iespēja, ka viņš būs ticīgs, jo ticīgums (arī māņticība) ir viens no izdzīvošanas mehānismiem. Ne velti ir teiciens, ka “ierakumos ateistu nav”. Savukārt krieviem ir teiciens – “kamēr zibens neiespers, tikmēr nepārkrustīsies”. Šis jautājums ir pētīts daudzās primitīvās tautās, un atklāts, ka bīstamākās situācijās tiek veikti maģiski rituāli, vienkāršākās – ne. Ir arī pierādīts, ka cilvēkam palielinās ticība, ja viņš ir piedzīvojis dzīvības briesmas. Runājot Latvijas kontekstā, sociālekonomiskā situācija mums šobrīd ir tāda, ka cilvēki jūtas ļoti nedroši un nepasargāti. Iedzīvotāju ikdienā ir daudz stresa un baiļu, kas ir lieliska augsne māņticībai.

Maģiskā domāšana kā aizsardzības mehānisms?

Jau stresa kontekstā minēts, ka maģiskā domāšana dažās izpausmēs nemaz nav tik slikta – tā var nedaudz pasargāt (ja tā ir pozitīvā māņticība, kas trauksmi samazina). Piemēram, ticība amuletiem rada drošības sajūtu, turklāt attiecas uz jebkurām smadzeņu programmām, kuru mums ir daudz. Piemēram, bailes ir vajadzīgas emocijas, kuras var traucēt, ja kļūst pārmērīgas. Dusmas var būt vajadzīgas, bet tās var izpausties arī kā patoloģiska agresija, kas ir kaitējoša. Normālā situācijā vainas apziņa mums ir nepieciešama, bet kopumā tā var būt ļoti traucējoša. Respektīvi – atbilde slēpjas noteiktās robežās un līdzsvarā, kas attiecas arī uz ticību.

Ir māņticības, kas trauksmi palielina. Piemēram, cilvēks iet uz atbildīgu pasākumu, bet ceļam pārskrien melns kaķis. Cilvēks uzreiz jau jūtas nolemts neveiksmei. Pavisam slikti ir tad, ja cilvēks savas labklājības un miera nodrošināšanai dodas pie dažādiem vārdotājiem un zīlniekiem, lai viņam tiktu noņemts lāsts vai ļaunā acs, par ko arī samaksā zināmu naudas summu. Latvijā izplatīta ir arī vārdotāju apmeklēšana slimību gadījumā. Ir reizes, kad var nostrādāt placebo jeb pašiedvesmas dziedinošais spēks, cilvēkam palielinās cerības, uzlabojas kopējais noskaņojums. Taču sliktāk ir tad, ja, paļaujoties uz netradicionālām ārstēšanas metodēm, cilvēks novēršas no tradicionālās medicīnas. Dažreiz presē atspoguļo atsevišķus gadījumus, kad dziednieks ir palīdzējis izārstēt vēzi, bet nemin tos simtus un tūkstošus reižu, kad tas nav izdevies.

Kāpēc maģiskā domāšana traucē attīstīties?

Maģiskajai domāšanai piemīt tāda īpatnība, ka, neko nedarot, var gaidīt vēlamo rezultātu. Līdz ar to mēs kā sabiedrība neuzņemamies atbildību par notiekošo un procesiem. Nereti mēs arī konstruktīvi neizvērtējam tās jomas un iespējas, kad ar savu rīcību varētu ietekmēt rezultātu.

Ne viens vien politologs ir norādījis, ka Latvijā nav aktīvas pilsoniskās sabiedrības. Protams, ir arī citi apstākļi, kas ietekmē cilvēku aktivitāti un rīcībspēju, taču nenoliedzams ir fakts, ka maģiskā domāšana sevī ietver pasīvās eksistēšanas formu.