"Jutos resna un neglīta..." 25 gadus vecā Saša parāda, kā viņa izskatījās pēc badošanās

25 gadus vecā Saša Rīva no Melburnas ar ēšanas traucējumiem saskārās, būdama viena 16 gadu veca. Būdama neapmierināta ar savu izskatu, meitene nolēma ķerties pie lietas un... pēc maltītes vienkārši izvēma visu apēsto.

Viņa pakāpeniski samazināja arī porciju lielumu un galu galā no normāla ēdiena vispār atteicās. Meitene atļāva sev ēst tikai brokoļus un salātus - un arī tik daudz, lai nepārsniegtu 150 kilokaloriju normu dienā.

Pēc 9 mēnešus ilgušās badošanās Saša svēra vien 35.8 kg. Nespēdama pierunāt meitu beidzot sākt ēst un rūpēties par savu veselību, Sašas māte pieņēma grūto lēmumu un pret meitas gribu aizveda viņu uz rehabilitācijas klīniku. Tobrīd jaunietes stāvoklis jau bija tik smags, ka viņa vairs nespēja ne runāt, ne arī lasīt vai rakstīt. Saša nepazina pat cilvēkus sev apkārt.

Pēc dažiem mēnešiem rehabilitācijas centrā Saša pieņēmās svarā, no jauna mācījās veselīgas ēšanas pamatus un intensīvi strādāja ar slimnīcas psihologiem.

"Tas sākās jau vidusskolā. Es sāku ar to, ka izvēmu apēsto pārtiku. Jutos resna, neglīta, nekam nevajadzīga. Biju nonākusi strupceļā. Manas izjūtas bija kas vairāk, nekā ietilpst vārdā "resna". Tās bija skumjas, dusmas, nožēla. Tā sajūta, ka nejūties pietiekami laba, ir ļoti grūti apturama. Es ar to cīnos līdz šai dienai," saka Saša.

Anoreksiju, kas ilgu laiku valdīja pār viņas dzīvi, jauniete apraksta kā dzīves sadalīšanos divās daļās: "It kā tevī būtu divi cilvēki. Slimība ir viens cilvēks, un tu pats esi cits, Anoreksija kļūst arvien varenāka un beigās tevi uzvar."

Tagad Saša atkal mācās dzīvot un priecāties par vienkāršām, ikdienišķām lietām, kuras viņai bija atņēmusi slimība: "No rīta pieceļoties, es vairs neienīstu sevi. Vairs tik ļoti nedomāju par to, kā izskatos. Es varu studēt, varu strādāt, varu iet vakariņās ar draugiem un ceļot."