Sievietes atklāti par to, kāpēc viņu laulībā noplakusi iekāre. 48 gadus vecā Linda: "Mīlu savu vīru, bet man ir labi tāpat"
Sekss ir likumsakarīga attiecību daļa – par to šaubu nav. Attiecību sākumā kaisles dzirksteles sprēgā tik ļoti, ka pāris mīlējas pat vairākas reizes dienā, taču ar laiku iekāre sāk noplakt, un tas notiek vairāku iemeslu dēļ.
Darbs, stress, bērni, grūtniecība, dzemdības, slimības, zāles, kas jālieto – šie ir tikai daži no iemesliem, kuru dēļ var rasties seksuālas dabas traucējumi. Ar savu pieredzi vairākas sievietes dalās vietnē prevention.com.
„Man vajadzēja sevi piespiest uz seksu vismaz reizi nedēļā, lai vīrs domātu, ka viss kārtībā”
„Sākumā domāju, ka kaut kas nav kārtībā ar mūsu attiecībām. Agrāk mīlējāmies vismaz sešas reizes nedēļā. Bijām ļoti kaislīgi un izbaudījām katru sekundi. Taču pēc pusotra gada laulībā es konstatēju, ka man nekad nav noskaņojuma nodarboties ar seksu. Man vajadzēja sevi piespiest uz seksu vismaz reizi nedēļā, lai mīļotais domātu, ka viss ir kārtībā. Un viss arī bija kārtībā – es viņu ļoti mīlēju, viņš man šķita pievilcīgs. Viss bija saistīts ar noskaņojumu. Taču vīrs mani ļoti atbalstīja, un es nekad tā dēļ nejutos slikti. Beidzot atradu iemeslu, kāpēc mani sekss vairs neinteresēja. Tā bija kontracepcija. Kad no tās atteicos, sajutos daudz labāk, un sekss mūsu dzīvē atgriezās. Tagad tas ir 2-3 reizes nedēļā.” (Hītere, 30 gadi)
„Mīlu savu vīru, bet jūtos slikti sava ķermeņa dēļ”
“Neviens jums neteiks, ka sekss pēc bērna piedzimšanas būs pavisam citāds. Bet tā būs. Un tā ir arī man. Visbiežāk tāpēc, ka nemitīgi jūtos pārgurusi un pēdējais, ko gribētu darīt, ir izģērbties kaila un rādīties vīram tādā izskatā, kāds man ir pēc dzemdībām, un nodarboties ar seksu. Saprotiet mani pareizi – es viņu mīlu, es mīlu mūsu attiecības, mūsu dzīvi. Bet jūtos slikti sava ķermeņa dēļ. Un daudz labprātāk es gribu gulēt, kamēr bērni guļ, nevis celties, lai nodarbotos ar seksu. Mums ir divi bērni, kuriem ir mazāk nekā četri gadi. Vai spējat to iedomāties? Mans vīrs šī visa dēļ ir kļuvis ļoti nervozs. Viņš visu dienu nav mājās, un viņa nogurums ir saistīts ar darbu, bet mans – ar nemitīgi pieskatāmiem un trokšņojošiem bērniem. Mēs tā visa dēļ pastāvīgi strīdamies, un tas nepavisam nav patīkami.” (Džuljeta, 29 gadi)
“Vīrieši nesaprot sieviešu hormonus, bet es nesaprotu, kāpēc tā jūtos”
„Kādu rītu pamodos un sapratu, ka vairs nevēlos mīlēties ar savu puisi. Tas skan jocīgi, jo es jau nepamodos ar sajūtu, ka viņu vairs nemīlu. Jo es viņu joprojām mīlu. Es vienkārši esmu zaudējusi savu seksuālo apetīti. Man ir ārkārtīgi grūti viņam to paskaidrot. Puiši nesaprot sieviešu hormonus, bet es nesaprotu, kāpēc tā jūtos. Mēs gandrīz vai izšķīrāmies seksa dēļ. Viņš manu nevēlēšanos uztvēra ļoti personiski un uzskatīja, ka tas ir viņa dēļ. Taču tā nav taisnība. Aizvilku pat viņu pie ārstes, kura viņam manā klātbūtnē paskaidroja, ka nevēlēšanās mīlēties var būt saistīta arī ar stresu, kas man ir darbā, vai manām sarežģītajām attiecībām ar ģimeni. Pēc tās vizītes mēs tiešām sajutāmies labāk – gan es, gan arī mans draugs.” (Ruta, 35 gadi)
„Viņš man teica, ka pasūtīs grāmatu par seksu”
„Esmu precējusies vairāk nekā 23 gadus. Esmu mīlējusies tik daudz, cik man vajadzēja, un, ja godīgi, man jau pietiek. Turklāt man ir mazliet garlaicīgi. Taču vīrs to nesaprot. Viņš gribot izmēģināt jaunas lietas. Nesen, piemēram, viņš ieminējās, ka mēs varētu pamācīties nodarboties ar seksu vai arī viņš pasūtīs grāmatu, lai mēs varētu turpināt mīlēties. Atbildēju viņam, ka man tāpat ir labi. Es viņu tiešām mīlu. Es vēlos kopā ar šo cilvēku pavadīt visu atlikušo dzīvi. Taču šobrīd es nevēlos seksu ar viņu. Viņš ir spiests ar to samierināties, jo citas izvēles vienkārši nav.” (Linda, 48 gadi)
„Iepriekš biju kopā ar sievietēm. Domāju, ka tas ir beidzies, taču tagad jūtu, ka nav”
“Kad zaudēju interesi par seksu ar savu draugu, ar kuru bijām kopā divus gadus, es sāku prātot, kāpēc. Sapratu, ka mainījušies mani seksuālie paradumi un jūtu vēlmi būt kopā ar sievietēm. Iepriekš man jau bijušas attiecības ar sievietēm. Domāju, ka tas ir beidzies, taču laikam kļūdījos. Es joprojām mīlu savu puisi, bet varbūt mēs varētu būt vienkārši draugi? Viņš ļoti saskuma un uztraucās, kad sacīju, ka nevēlos seksu – jau trīs mēnešus pēc kārtas. Nospriedu, ka jāpasaka viņam taisnība. Pirmā reakcija bija atsalums un apvainošanās, taču pēc tam mēs atkal satikāmies. Tagad esam tā sauktajās atvērtajās attiecībās (bez kādām saistībām un pienākumiem), kuras, manuprāt, lielākajai daļai cilvēku ir ļoti saprotamas.” (Sāra)
