Kristaps un Ginta Krievkalni pierāda, ka mīlestībā gadiem nav nozīmes: "Būt skaistai ir sievietes uzdevums. Vīrietim jābūt interesantam!"

Kristaps + Ginta
Iepazinās: 2007. gadā
Apprecējās: 2010. gada 7. augustā
Kopīgas meitas Kristīne (4) un Zelma (6 mēneši)
Kristapam ir dēls no iepriekšējām attiecībām Kristjāns Daniēls (16)

“Mūs saveda kopā Juris Millers un Zigmara Liepiņa mūzika,” atceras Kristaps. 2007. gadā pēc Gintas piedalīšanās šovā Zvaigžņu lietus abus iepazīstināja pasākumu producents Juris Millers ar mērķi izveidot aranžējumu Gintas iedziedātajai Zigmara Liepiņa dziesmai. Tolaik Gintai bija 20, Kristapam – 33 gadi. “Strādājot studijā, darba process ievilkās. Kristaps sāka mani nepamatoti aicināt uz randiņiem,” turpina Ginta. “Viņš tos nesauca par randiņiem. Mums vajadzēja satikties, lai parunātos par dziesmu vai darbu. Tā vienu, otru, trešo reizi...”

Kristaps skaidro, ka nav no tiem cilvēkiem, kuri klaji un pompozi izrāda jūtas. “Vienkārši meklēju kādu iemeslu, lai satiktos. Uzreiz sapratu, ka mums ir daudz kopīgu interešu un sarunu tematu, kā dēļ ātri satuvinājāmies.”

Ginta novērtēja Kristapa draudzīgumu un atvērtību, taču pēc pirmās tikšanās reizes neradās sajūta, ka viņš būs īstais un vienīgais. “Nojautu, ka mūs vienos cieša draudzība, jo bija ļoti viegli komunicēt. Ienāca prātā doma, ka varētu ar Kristapu precēties, ja viņš neizskatītos tik šausmīgi,” smejoties atklāj Ginta.

“Viņš bija tik nesavācies! Tolaik Kristaps bija šķīries un dzīvoja viens. Sapratu, ka vīrietim jādomā par svarīgākām lietām, nevis pucēšanos. Vēlētos ieteikt visām sievietēm neskatīties uz to, cik zilas vīrietim ir acis vai kāds krekls mugurā. Mamma bērnībā iemācīja, ka vīrieti vienmēr var sapucēt, bet tāpat nav nozīmes, kā viņš izskatās, jo būt skaistai ir sievietes uzdevums. Vīrietim ir jābūt interesantam, un Kristaps tāds bija.”

Trīspadsmit gadu starpību Kristaps neizjūt un neuzskata to par kaut ko īpašu. “Mulstu, kad ieraugu pārus ar 40 gadu starpību, lai gan pieļauju, ka šādas attiecības var būt, un man nav pretenziju.”

Ginta piekrīt vīra teiktajam, piebilstot, ka nespēj iedomāties attiecības ar sava vecuma vīrieti, jo bieži vien viņi ir nenobrieduši un liek justies kā vecākajai māsai. “Man ir svarīgi, lai uz savu vīrieti varu paļauties. Vēlos, lai brīžos, kad jutīšos slikti un nezināšu, ko darīt, viņš būtu mierīgs un ar skaidru rīcības plānu. Lai viņam būtu dzīves pieredze, pietiekams intelekts un atbildības izjūta. Lai viņš varētu mani nomierināt un iedrošināt, ka viss būs kārtībā.”

Lai gan ikdienā vecuma atšķirība nav jūtama, abi ir piedzīvojuši dažus komiskus atgadījumus. Divas nedēļas pirms kāzām Ginta salauza mazo kājas pirkstiņu, un Kristaps uz rokām ienesa viņu traumpunktā. “Dežurējošā māsiņa, ieraugot mūs, teica Kristapam, lai pārstāj brīnīties un atved savai meitiņai ratiņus,” sirsnīgi smejoties, atceras Ginta un turpina: “Ir bijis gadījums, kad intervijas laikā man tiek jautāts par Kristapu kā par manu tēvu.”

Kad pāris sāka attiecības, Kristapa vecākajam dēlam Kristjānam Daniēlam bija seši gadi. “Ja sieviete ienāk vīrieša dzīvē un viņam ir bērns, viņai automātiski būs jāsaskaras ar otru sievieti. Vajag nenormālu pacietību, lai izveidotu kontaktu ar bērnu. Protams, ir svarīga arī vīrieša kā tēva nostāja šajā jautājumā,” prāto Kristaps.

Ginta bija nopietnas izvēles priekšā. “Vai nu pilnībā jāpieņem, ka vīrietim ir bērns, vai jāiet tālāk. Nevar pieņemt cilvēku un negribēt viņa bērnu. Tādā gadījumā izjuks attiecības vai arī izaugs ļoti nelaimīgs bērns. No vienas puses, redzēju, ka viņi nāk komplektā, no otras – enerģētiski jutu daudzas īpašības, kas nenāk no manis, jo neesmu viņu dzemdējusi.

Katru reizi, kad jutos nogurusi, atgādināju sev, ka esmu pieņēmusi šādu lēmumu un lūdzu Dievam spēku. Vienmēr cenšos arī iejusties Kristjāna pozīcijā. Patlaban Kristjāns dzīvo pie mammas, bet es vairs nevaru iedomāties mūsu dzīvi bez viņa.

Uz jautājumu, cik bērnu man ir, automātiski saku, ka trīs. Pēc tam saprotu, ka viņš ir Madaras dēls un man pašai ir divi. Dažreiz saku – divi ar pusi. Mēs ar Madaru smejamies, ka Kristjāns ir mūsu dēls. Sazvanāmies, dalāmies audzināšanas pieredzē un kopā svinam svētkus. Esam pietiekami saprātīgas un neizjūtam savstarpēju konkurenci.”

Vienpadsmit kopā nodzīvoto gadu laikā abi ne reizi nav viens uz otru pacēluši balsi.

Risinot domstarpības, pāris ir iemācījies paņemt piecu minūšu pauzi, kuras laikā pārdomā situāciju, nomierinās un izlemj vai ir vērts palikt pie sava, piekāpties vai atlikt jautājumu uz vēlāku laiku. “Nemēģinām pārkāpt otra sarkano līniju. Ir cilvēki, kuri cenšas otram ieskalot savu versiju par kādu tēmu. Varbūt nevajag pierādīt savu taisnību, bet labāk paklusēt? Ir jārunā, bet arī jāzina, kad izmantot veiksmīgo klusuma mirkli,” ir pārliecināts Kristaps.

Ginta no vīra ir mācījusies nežēlot sevi ne darbā, ne mājās. “Kristaps var strādāt līdz diviem naktī, piecelties piecos sešos no rīta un atkal iet uz darbu. Viņš nekad nesūdzas, lai gan redzu, cik pārguris brīžiem ir. Tiklīdz pasaki sev, ka nevari, tam tiešām notici. Ja Kristaps nebūtu parādījis, ka tas ir iespējams, es nevarētu vienlaikus audzināt divus mazus bērnus, rūpēties par māju, nodziedāt koncertu, aiziet uz mēģinājumu un vēl arī sapucēties.”

Lai gan Kristapam un Gintai ir daudz kopīgu interešu un sakrīt gaumes, raksturi ir diezgan atšķirīgi. “Ginta, pēc horoskopa Jaunava, ir ļoti kārtīga un pedantiska. Nekad nebiju domājis, ka apprecēšu šāda tipa sievieti, bet viss izvērtās ļoti labi!” atklāj Kristaps un piebilst: “Tāpat kā nekad nevarēju iedomāties, ka būšu trīs bērnu tēvs.”

Kristaps ir pragmatisks stratēģis un ar abām kājām stāv uz zemes, savukārt Ginta tic dažādām nesaredzamām un zinātniski nepierādāmām lietām. “Brīžos, kad sākas diskusijas par šīm tēmām, mums ir ļoti daudz piecminūšu paužu,” smejas Ginta.

“Kristaps uzticas savam plānam, bet es visu ielieku Dieva rokās, paļaujoties, ka viss sakārtosies.” Neskatoties uz dažādajiem dzīves sakārtošanas paņēmieniem, abi spēj veiksmīgi sadzīvot un papildināt viens otru. “Ir situācijas, kad savas paļaušanās dēļ esmu kaut ko palaidusi garām. Tad pieslēdzas Kristaps un saliek visu pa plauktiņiem. Bet viņš nekad nenorāda uz manām kļūdām un neizceļ savu taisnību.”

Mūzika ieņem svarīgu lomu abu dzīvē, taču kopā strādāt sanāk reti, un Kristaps par to priecājas. “Vēlos, lai Ginta pastāvētu kā autonoma personība, nevis kā mana sieva. Esmu novērojis, ka pāriem, kuri strādā kopā, bieži zūd racionalitāte, jo viens otru vai nu lobē, vai zāģē.”

“Kopā ierakstot studijā dziesmas, ar objektīvo attieksmi mums ir smagi,” papildina Ginta. “Ja, strādājot ar citu dziedātāju, Kristapam beigsies pacietība, viņš, iespējams, to noklusēs, bet man gan pateiks. Agrāk bija situācijas, kad nācās pārtraukt darbu, jo kaklā bija asaru kamols. Tagad zinu, ka man ir jāstrādā ātri un precīzi, un jūtu, kad vairs nedrīkstu prasīt iedziedāt vēlreiz.”

“Ginta manu toni neuztver kā darba sarunas valodu, bet gan kā uzbraucienu,” skaidro Kristaps. “Ja pāris darbojas vienā profesijā, katram ir jāiet savs ceļš, un tas nenozīmē, ka viens otru mazāk mīl! Vienmēr esmu teicis Gintai, ka palīdzēšu, cik varēšu, un došu padomu, bet viņai ir jācenšas iet un darīt pašai.” Decembrī pārim gaidāms kārtējais pārbaudījums – došanās kopīgi izveidotajā Ziemassvētku koncertturnejā Sirds ledus trauslumā pa Latvijas baznīcām, kur solisti būs Uģis Roze un Ginta.

Jautāti par romantiskāko pārsteigumu, kuru sagādājuši viens otram, katrs min citu notikumu. Kristaps atceras, kā ceļā uz koncertu kāds no mūziķiem ieraudzīja lētu aviobiļešu piedāvājumu uz Honkongu. Ilgi nedomājot, visi tās iegādājās, un, atbraucot mājās, Kristaps nostādīja sievu fakta priekšā. “Viņš domāja, ka ir man sagatavojis superīgāko pārsteigumu,” atceras Ginta.

“Teicu, ka negribu uz Honkongu, gribu uz Itāliju! Tik daudz naudas iztērēts, un man vēl uz divām nedēļām jāatstāj gadu vecā meita. Beigās man šis brauciens tomēr ļoti patika. Taču pārsteigums, kad es tiešām aiz laimes apraudājos, bija Kristapa sagādātās biļetes uz dziedātājas Bejonses koncertu Barselonā. Tas arī bija pirmais un līdz šim vienīgais brauciens, kurā devāmies divatā.”