Vieglatlēte Gunta Latiševa-Čudare apprecas un mīlestības dēļ atgriežas dzīvot Rēzeknē

Rēzeknē dzimusī Gunta Latiševa-Čudare, kas 2016. gadā startēja olimpiskajās spēlēs, pērn kļuva par Eiropas U-23 čempioni 400 metru skrējienā un divreiz īsākā distancē ieguva sudrabu universiādē. Gunta pati teic, ka ir gana daudzpusīga. Viņa studē jurisprudenci, dejo tautas dejas, šajā vasarā piedalījusies Dziesmu un Deju svētkos. Sportiste darbojas arī Latvijas Vieglatlētikas federācijas Atlētu komisijā. Sarunā ar Kas Jauns Gunta teic: „Attiecības manā dzīvē spēlē svarīgu lomu, un to dēļ esmu atgriezusies pilnībā uz dzīvi Rēzeknē.”

Uzrunāja intelekts un dejotprasme

Sportiste ar mīļoto puisi iepazinusies pirms pieciem gadiem, atpūšoties draugu lokā. „Kad iepazinos ar Mārtiņu, mani uzrunāja tas, ka bija daudzas sarunu tēmas, par ko kopā varējām patērzēt. Ļoti svarīgi bija arī tas, ka viņš ļoti forši dejoja. Tas atstāja pozitīvu iespaidu. Mums nebija sarežģīti sadejoties,” atminas Gunta.

Sportiste uzsver, ka attiecībās ar mīļoto gandarīta arī par to, ka viens otra nodarbošanos respektē un ciena. „Mārtiņš mani allaž atbalstījis sportistes gaitās. Esot ar viņu, man izdodas norobežoties no sportistes ikdienas un gūt līdzsvaru dzīvē,” stāsta Gunta.

Bildinājumu saņem Ukrainā

Gunta no Mārtiņa bildinājumu saņēmusi jau pirms pusotra gada, kad abi devušies uz Ukrainu slēpot. „Katra meitene noteikti zemapziņā gaida bildinājumu. Un es sagaidīju! Kā tas notika? Parasti cenšamies katru gadu doties uz kalniem paslēpot. Arī tajā gadā. Mārtiņš bildinājuma teikšanu bija izplānojis tur.

Bijām gana izslēpojušies un gatavojāmies braukt mājās, bet es sadomāju vēlreiz nobraukt no kalna. Lai arī parasti Mārtiņš ir pirmais, kas nobrauc no kalna un gaida mani, toreiz sanāca otrādi. Mārtiņš nobrauca no kalna, kur lejā, neko nenojaušot, gaidīju, un tad viņš mani arī bildināja. Visu laiku kalnos viņš to gredzenu bija nēsājis līdzi kabatā. Lai arī Mārtiņš pēc dabas ir mierīgs, tajā brīdī bija satraucies,” skaisto dzīves notikumu atminas Gunta.

Pusotru gadu nebija laika kāzām

Vieglatlēte stāsta, ka pēc bildinājuma saņemšanas prieka vēsti abi pastāstījuši gan vecākiem, gan tuvākajiem draugiem un sākuši apspriest kāzu norisi. „Pat aplūkojām viesu namu, bet tajā laikā gan studēju, gan strādāju, gan sākās treniņnometnes. Abi bijām aizņemti, un kāzas kaut kā netīši atlikām. Sapratām, ka nav, kur steigties. Pienāca šis gads, bet arī tad brīvu laiku kāzām neredzējām, jo man bija paredzētas divas treniņnometnes, viena no tām mēnesi svešumā – Dienvidāfrikā.

Manas prombūtnes laikā sapratām, ka esam kāzām patiešām gatavi, un, kad atgriezos no nometnes, izlēmām par precēšanos šajā gadā. Vedēji ļoti palīdzēja ar kāzu organizēšanu. Pašai vasaras sezonā nebija laika gatavoties, tik vien kā vasaras sākumā nopirku kleitu. Tikai ap septembri pati sāku tā pa īstam gatavoties kāzām,” stāsta Gunta.

Kāzās gribēja kārtīgi izdejoties

Kāzas notikušas viņas un vīra dzimtajā pusē – Krāslavas novadā. „Bija gan svinības viesu namā, gan arī kāzu ceremonija Sarkaņu baznīcā. Šajā dienā ar mums kopā bija vismaz septiņdesmit viesu – gan mūsu radi, gan tuvākie draugi, ar kuriem kopā esam uzauguši,” pastāsta Gunta.

Taujāta par kāzu kleitas izvēli, sportiste atzīst, ka īstā tērpa atrašanai veltīts ne mazums pūļu. „Sākumā domāju, ka to darinās šuvēja, taču tad nolēmu aplūkot arī kāzu salonu piedāvājumus. Vienā dienā izmērīju visas viena kāzu salona kleitas, taču nesekmīgi. Neviena īsti nepatika. Otrā dienā apmeklēju citu veikalu. Tur uzmērītā trešā kleita derēja kā uzlieta. Tāda, kādu vēlējos, – ar mežģīnēm un ļoti ērta, jo man svarīgi bija izvēlēties tādu kāzu kleitu, lai šajā dienā es ar vīru varētu kārtīgi izdejoties,” smaidot stāsta Gunta.

Neilgi pēc kāzām pāris devies arī kāzu ceļojumā, tepat uz kaimiņzemi Igauniju. „Mums tika uzdāvināts jau saplānots ceļojums trim dienām. Šādā veidā tika baudīta iespēja pabūt divatā. Kāpēc neplānojām kāzu ceļojumu uz siltajām zemēm? Mums dzīvē ir citas prioritātes – darbi, treniņi,” nosaka Gunta, kura pēc kāzām ir pārgājusi vīra uzvārdā.