Pornogrāfija - tā lielāka daļa mūsu jaunatnes gūst priekšstatu par attiecībām
Latvijā 67% jauniešu priekšstatu par attiecībām gūst no pornogrāfijas, aģentūrai LETA pauda biedrības "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle.
Pēc viņas paustā, lai saprastu, kādas ir jaunieši zināšanas par veselību, savu ķermeni un attiecībām, biedrība "Papardes zieds" šovasar aptaujāja 500 jauniešus vecumā no 15 līdz 18 gadiem. Jauniešu aptaujā atklājās, ka vairāk nekā divas trešdaļas jeb 67% jauniešu atzīst, ka redzējuši vai skatījušies pornogrāfiju, turklāt gandrīz 9% jauniešu to dara regulāri.
Ķelle skaidroja, ka pornogrāfijas skatīšanās neatbilstošā vecumā var radīt psihotraumu, kas veicina sakropļotu izpratni par seksuālām attiecībām kā fizisku kontaktu, nevis sirsnīgu attiecību izpausmi. Redzētais katru bērnu ietekmē atšķirīgi, proti, būs gan tādi, kuriem redzētais liksies pretīgs un nepatīkams, taču ar laiku aizmirsīsies, bet būs arī bērni, uz kuriem tas atstās neizdzēšamu iespaidu un ietekmēs seksuālo uzvedību pieaugot, norādīja Ķelle.
Viņa piebilda, ka saskaņā ar aptaujas rezultātiem vairums jauniešu pornogrāfijai uzdūrušies nejauši, turklāt liela daļa jeb 43% to skatījušies mājās.
Caurlūkojot jauniešu atbildes uz "Papardes zieds" uzdotajiem jautājumiem, Ķelli visvairāk satrauc, ka vairums jeb teju 60% bērnu par redzēto pornogrāfijas materiālos nav runājuši ar nevienu. "Tas nozīmē, ka jaunieši baidās dalīties savās izjūtās ar citiem, pat ar vecākiem. Šajā gadījumā vecākiem būtu svarīgi bērniem izskaidrot, ka redzētais neatbilst reālajai dzīvei. Tiesa, pieaugušajiem parasti ir grūti sākt sarunu ar bērnu par tik jūtīgu tēmu kā seksualitāte, daudz ērtāk ir atstāt šo tēmu pašplūsmā. Taču tā rīkoties nedrīkst - ir jāsaņemas un jārunā. Svarīgi ir izskaidrot bērnam, ka pornogrāfiskajos materiālos redzamajam nav sakara ar reālo dzīvi un tajos atainotās attiecības nav īstas," uzsver Ķelle.
"Papardes zieda" aptaujā noskaidrojies, ka vairāk nekā trešdaļa jeb 35% respondentu savas zināšanas par ķermeni un veselību uzskata tikai par apmierinošām. Trešdaļa jeb 30% jauniešu uzskata, ka skolas solā sniegtās zināšanas par ķermeni un veselību varētu būt arī labākas. Turklāt gandrīz puse jeb 43% aptaujas dalībnieku atzīst, ka vecāki ar viņiem nav runājuši par seksu un seksuāli reproduktīvo veselību. Tāpat aptaujas dati liecina, ka pusei aptaujāto jauniešu vecāki nav stāstījuši par to, kas ir seksuāli transmisīvās slimības un kā sevi pasargāt no tām.
Ķelle norādīja, ka nerunāšana par šiem jautājumiem ar jauniešiem nes līdzi daudz risku. "Viens no tiem - gadījumā, ja pret bērnu būs notikusi seksuāla vardarbība, atvasei būs krietni grūtāk par to izstāstīt vecākiem. Tas bērnam prasīs daudzkārt lielāku saņemšanos un nereti tieši šī nespēja saņemties liek bērnam noklusēt un noglabāt sevī pāridarījumu, liedzot iespēju identificēt un sodīt varmākas," skaidro biedrības vadītāja.
Viņa norādīja, ka dažs varētu uzskatīt, ka problēma ir stipri pārspīlēta, tomēr realitāte liecina par pretējo, proti, Latvijā jauniešu vidū turpina pieaugt inficēšanās ar seksuāli transmisīvajām infekcijām un HIV, nepilngadīgām meitenēm joprojām dzimst bērni un tiek veikta neplānotas grūtniecības pārtraukšana.
Pēc Ķelles domām, galvenais iemesls šai situācijai ir elementāru zināšanu trūkums. "To labi redzam ikdienā, strādājot ar skolu jauniešiem un viņu vecākiem, - jauniešu, kam nav pat elementāru zināšanu par cilvēka fizioloģiju, laikam ejot, nebūt nekļūst mazāk. Viens no pusaudžu uzdotajiem jautājumiem, kas pēdējo mēnešu laikā patiešām ir satriecis manus kolēģus, - vai mēnešreizes sievietei ir tikai vienu reizi mūžā, vai visu dzīvi," stāsta Ķelle.
Viņa ir nopietni satraukta par nākotni un pieļauj, ka šāds zināšanu deficīts jauniešu vidū saglabāsies, ja vien skolās netiks pievērsta pastiprināta uzmanība zināšanām par jaunieša ķermeni un attiecībām. "Diemžēl šobrīd šo tik vienkāršo risinājumu īstenot traucē populistiski noskaņotu politiķu iniciētie un pirms diviem gadiem pieņemtie grozījumi Izglītības likumā. To dēļ skolotāji, baidoties krist konservatīvāko vecāku un izglītības iestāžu vadības nežēlastībā, cenšas nerunāt ar skolēniem par tēmām, kas skar seksuāli reproduktīvo veselību. Jo, kas to lai zina, - iespējams, kādam stāsts par to, kā rodas bērni un kā var saslimt ar seksuāli transmisīvajām slimībām, var šķist netikumisks un sodīšanas cienīgs," norāda biedrības vadītāja.
Rezumējot Ķelle norādīja, ka jauniešu aptauja ne tikai apstiprinājusi sabiedrības veselības speciālistu, mediķu un pedagogu aizdomas par jauniešu zināšanu robiem un izpratnes trūkumu jautājumos, kas saistīti ar veselību un ķermeni, bet ir arī trauksmes zvans vecākiem.
Ķelle atgādina, ka vecākiem ir jāseko līdzi tam, kā uzvedas bērns un, pamanot ko neparastu, noteikti jācenšas noskaidrot uzvedības cēloni. "Ir jāpārvar psiholoģiskā barjera un ir jārunā pat par dažbrīd neērtiem vai mulsinošiem jautājumiem, kas skar seksualitāti un intīmo higiēnu, jo uz skolā sniegtajām zināšanām paļauties nevar," uzsver Ķelle.
Viņa arī aicina vecākus neaizmist par savu pilsoņa pienākumu, ejot pie vēlēšanu urnām. "Pirms mest biļetenu urnā, ikvienam vecākam vajadzētu ieskatīties izvēlētā saraksta programmā un noskaidrot, ko tas paredz izglītības jomai. Pretējā gadījumā neviļus var sanākt nobalsot par tiem, kas mūsu bērnus nolemj tikumiskai neziņai, kuras sekas ir HIV un citu seksuāli transmisīvo infekciju, pusaudžu grūtniecības, abortu un seksuālās vardarbības statistika," norāda biedrības vadītāja.
