Vita Baļčunaite: "Divarpus gadus neesmu bijusi uz randiņiem"

Jauna stalta vīrieša kompānijā Vita Baļčunaite tika manīta Siguldas pilsdrupās, apmeklējot koncertu, taču aktrise uzsver, ka puiša vārdu atklāt nevēlas.

„Tas ir tikai čoms, tikai paziņa, nekā tur nav,” teic Vita, sakot, ka joprojām ir no attiecībām brīvas sievietes statusā. „Esmu no tiem, kas uzskata, ka vīrietis ar sievieti var būt arī tikai draugi,” viņa piebilst.

Nav sajūtas, ka gribētu ar kādu satikties

Vita teic, ka absolūti neiespringst uz sapņu prinča meklējumiem. „Ja godīgi, divarpus gadus es pat neesmu piekritusi ne ar vienu satikties, aiziet uz randiņu. Mani visu laiku kāds aicina – gan feisbukā, gan uz ielas klāt pienākot. Bet kaut kā līdz šim neviens vīrietis nav manu uzmanību tik lielā mērā piesaistījis, lai izraisītu interesi un vēlmi ar viņu aiziet uz randiņu.

Man dažkārt internetā raksta: „Lūdzu, lūdzu, atnāc... Kaut tikai iedzert kopā tēju.” Un ir tādi, kas raksta pat piecus, sešus gadus ļoti aktīvi un nesaprot, kāpēc nepiekrītu ar viņiem aiziet kaut vienkārši pasēdēt. Tad skaidroju: ja man ir brīvs laiks, tad tiekos ar tiem cilvēkiem, kas jau ir mani draugi, un ar ģimeni, kas man ir ļoti svarīga. Vai, piemēram, ja ir brīvs laiks, labprātāk palasu grāmatu, aizeju uz sporta klubu vai daru jebko citu, kas patīk. Man vienkārši nav izjūtas, ka šobrīd gribētos ar kādu satikties,” atzīstas Vita.

Vaicāta, vai kandidātu atraidīšana ir saistīta ar vilšanos pagātnē, Baļčunaite strikti atbild: „Iepriekšējās attiecībās mums viss bija ļoti forši izrunāts, viss bija kārtībā, un šķiršanās bija abpusējs lēmums. Tur absolūti nebija nekāda aplauziena. Gluži otrādi – viss bija ļoti harmoniski, un es, viena esot, jūtos ļoti, ļoti lielā saskaņā ar sevi, man ir ļoti labi.”

Jūtas labi, esot viena

Vita paļaujas uz likteni, kas, pēc viņas domām, pats visu saliks pa plauktiņiem. „Man ir tā, ka es negaidu. Ja notiks, notiks, bet, ja nenotiks, arī būs labi. Katram cilvēkam ir savs uzdevums dzīvē. Man šie uzdevumi ir pasākumu vadīšana, teātris, dziedāšana un tamlīdzīgas lietas. Esmu tāds cilvēks, kam neeksistē vārds garlaicība. Tāds stāvoklis droši vien piemeklē cilvēkus, kas nav atraduši savu lietu, ko darīt, un paši sevi pazaudējuši. Ir cilvēki, kam lielo piepildījumu sniedz ģimenes dzīve.

Es nemitīgi esmu cilvēkos, bet man arī nekad nav garlaicīgi pašai ar sevi. Ļoti labi jūtos vienatnē. Tāpēc nemeklēju otru cilvēku sevis papildināšanai. Un es vispār nemeklēju otru cilvēku. Ja pēkšņi tas dzīvē notiks, tad notiks dabiski. Uzreiz sapratīšu, ka šis cilvēks ir ienācis manā dzīvē un ka tieši viņš ir manā dzīvē iederīgs,” apgalvo Vita Baļčunaite.

Ar vienu nesakrīt enerģija, ar citu – vērtību sistēma

Vai tas nenozīmē, ka Kaspars Bindemanis aizvien ir Vitas sirdī?

„Nē, nē, nē, nē, nē!” viņa iesmejas. „Es pati biju tā, kas viņam pateica „nē”. Tas, kas notika ar Kasparu... Man tajā laikā bija sakrituši vienlaikus ļoti daudzi darbi, mēģinājumi teātrī, muzikālajā projektā. Godīgi sakot, vairāk šīs attiecības bija presē, nekā mums no tām tīri fiziski tika. Tā vienkārši sanāca. Tas posms bija tāds, ka...

Pirms tam man bija attiecības, kas ilga trīs gadus. Ar vīrieti, ar kuru biju attiecībās pirms Kaspara, mēs nevarējām būt kopā, lai gan mūsu attiecības bija ļoti intensīvas. Viss bija ideāli, tiešām brīnišķīgi. Visu varējām izrunāt, puisis bija brīnišķīgs, emocionāli ar viņu jutos lieliski. Abi gribējām būt ģimene... Bet diemžēl, esot kopā ar šo cilvēku, es jutos fiziski slikti – nemitīgi slimoju, jutos izsmelta. Tātad šajā ziņā mums bija kaut kāda enerģētiska nesaderība. Viss beidzās līdz ar manu nokļūšanu slimnīcā un ar to, ka mana dzīvība faktiski karājās mata galā.

Izšķirties mums bija ļoti, ļoti grūti. Bet tad pēkšņi mūsu abu dzīvē ienāca citi cilvēki, kuri mums palīdzēja izšķirties. Manā dzīvē parādījās Kaspars. Lai gan viņš jau pusgadu bija man rakstījis feisbukā un es viņam visu laiku atteicu tikšanos. Bet Kaspars man vienmēr ir šķitis simpātisks kā personība. Jau kopš studiju laikiem viņš man šķita tāds. Tas nebija nejauši, jo abi viens otram simpatizējām jau sen.

Arvien viņš man simpatizē kā personība, bet pavisam cita lieta ir dzīvot kopā. Mums arī tagad ir foršas, draudzīgas attiecības, un es viņam novēlu atrast kādu foršu cilvēku, ar ko kopā viņš var skaisti un saskanīgi dzīvot,” smaidot teic Vita, atzīdamās: „Svarīgi, lai pārim sakrīt vērtību sistēma. Mūsu gadījumā vērtību sistēma bija atšķirīga. Līdz ar to šīs attiecības nevarēja pastāvēt.”