Dziednieks Dmitrijs Guļajevs: "Kad abi ar sievu no sirds nožēlojām abortu, Dievs mums deva bērnu"

Pēc 20 dziedniecībā nostrādātiem gadiem Dmitrijs nonācis pie secinājuma – pati augstākā dziedniecība ir, kad nav nekādas dziedniecības. Šis uzskats izriet no viņa pārliecības, ka cilvēkam savs organisms jāpazīst labāk nekā ārstam. Jādzird katrs orgāns, jāzina, kurā orgānā vai dziedzerī notikuši darbības traucējumi. Spēju sadzirdēt sevi var izaudzēt caur garīgām praksēm, meditācijām. Tas, protams, prasa daudz laika, bet pirmām kārtām – vēlēšanos iepazīt sevi. “Tikai tajā gadījumā, kad cilvēks izdarījis visu, kas ir viņa spēkos, un tomēr nevar saņemt atbildi par savas veselības patoloģisko stāvokli, var vērsties pēc palīdzības un padoma pie noteiktā jomā atzītas autoritātes,” uzskata dziednieks.

Strādāt tikai ar fizisko ķermeni vairs nav interesanti

– Kā īsti saprast – pati augstākā dziedniecība ir, kad nav nekādas dziedniecības?

   – Fiziskā ķermeņa slimība liecina par traucējumiem tā harmoniskā darbībā, bet slimība ir tikai sekas, jo tās attīstībai vajadzīga labvēlīga augsne. Slimības veidošanu uzsāk harmonijas izjukšana apziņas līmenī, turpina tās izjukšana prāta līmenī. Tātad, lai notiktu atveseļošanās, cilvēkam vispirms jāceļ sava apziņa, tad jānomierina prāts. Universāls instruments šajā darbā ir mantras – dievišķās enerģijas skaņas –, jo tās iedarbojas  visos līmeņos.

Es ar tām strādāju jau ilgi un par savu galveno uzdevumu uzskatu cilvēku pamodināt un likt viņam izzināt savu īsto dabu. Strādāt tikai ar fizisko ķermeni man vairs nav interesanti. Var jau palīdzēt atbrīvoties no miomas vai cistas, bet seku likvidēšana nenovērsīs cēloni; tas var notikt tikai dziednieka un viņa pacienta sadarbības rezultātā.  

– Kādas mantras savā darbā izmantojat?

– Faktiski tikai Bīdža mantras – skaņas, uz kurām atsaucas cilvēka ķermeņa enerģētiskie centri jeb čakras. Katram no šiem centriem ķermeniskā līmenī atbilst attiecīgi endokrīnie dziedzeri (dzimumdziedzeri, virsnieru dziedzeri, aizkuņģa dziedzeris, aizkrūts dziedzeris un vairogdziedzeris, hipofīze un hipotalāms).

Ja enerģētiskie centri funkcionē ideāli, tad arī atbilstošie dziedzeri strādā pareizi. Ja kādā no centriem ir traucējumi (apspiesta, pazemināta vai paaugstināta aktivitāte), arī atbilstošajā dziedzerī ir traucējumi. Piemēram, personības apspiešanas faktors rada problēmas ar vairogdziedzeri, kas noved pie hipotireozes un osteoporozes. Tās ir ļoti nopietnas slimības.

Jāzina, ka endokrīnā sistēma ir vienota, līdz ar to darbības traucējumi vienā dziedzerī izraisa virkni traucējumu visā hormonālajā sistēmā. Tāpēc hormonālā terapija, ko nereti nozīmē ārsti, nes vairāk ļauna nekā laba. Īpaši uzrunāšu sievietes – pirms sākat lietot hormonālos pretapaugļošanās preparātus vai hormonālās spirāles, padomājiet, ka jūs taču bojāsiet visu savu organismu!

Hormonālā terapija nepieciešama tikai tad, kad ir apdraudēta dzīvība. Piemēram, ja cilvēkam ir diabēts, viņš neizdzīvos bez insulīna injekcijas, vai, lai apturētu dzemdes asiņošanu, bet šajā gadījumā to izmanto tikai īsu laiku. Un kāpēc ginekologi hormonālo terapiju bieži iesaka labu laiku pirms menopauzes iestāšanās? Kā ginekologs vispār var noteikt, kad jums jāiestājas menopauzei?

Mīļās sievietes, nesagraujiet savu organismu! Ieklausieties sevī! Menopauzi var novirzīt uz 55–60 gadu vecumu un pat vēlāku laiku. Manā praksē bija gadījums, kad sievietei iestājas menopauze, bet pēc 5–6 gadiem menstruāciju cikls atjaunojās, jo notika organisma vispārēja atjaunošanās. Tas liecina par lielu organisma pašregulācijas diapazonu. Kad tuvojas menopauze, sāciet izpildīt dažas jogas āsanas (vingrojumus), lai paceltu otrā centra enerģiju (vienkāršais variants – āsanas pashchimottasana, pavanamuktasana, halasana, dzany-sirsasana, matsjasana).

Tas jums palīdzēs paildzināt ķermeņa jaunību, vēl ilgi saglabāsiet auglību un priecāsieties par dzīvi. No vārdiem joga, āsanas nevajag baidīties, domāt, ka tas ir tikai jauniem un slaidiem. Sāciet darīt! Dariet tik, cik varat, tik, cik atļauj jūsu ķermenis un locītavu lokanība, bet – dariet! Joga ir mistiska darbība. Pačukstēšu noslēpumu – ar locītavām ir jārunā, tad tās ātrāk kļūs lokanas Un, vingrinājumus izpildot, uz tām jāskatās, acīm esot ciet. Ja kaut vai nedaudz, bet regulāri praktizēsiet, rezultātu sajutīsiet ļoti drīz. Tāpēc – uz priekšu! Ceļu pieveiks ejošais.

Indijā, praksē lietojot Bīdža mantras – Diženo mantru (Maha-mantru), Gajatri, Maha-Mritjuhdžaja mantru –, es ieraudzīju šā dievišķā spēka universālo iedarbību, kas izpaužas skaņas veidā. Varenais kosmiskais spēks, saukts par Šakti mantru, augstākā apziņas stāvokļa izpausme, iedarbojas uz cilvēka apziņu, paplašina to, noņem emocionālos blokus, sasprindzinājumu un dāvā prātam mieru.

Atrodoties šādā stāvoklī, iespējams ieraudzīt dziļākās cēloņu un seku saistības, kas izraisa konkrētu slimību vai psiholoģisku problēmu. Notiek patiesa dažādu dzīves situāciju, attiecību un pagātnes notikumu pārvērtēšana, tiek atņemti spēki negatīvajai situācijai. Mantra iznīcina negatīvās programmas visos apziņas līmeņos, un harmonizējas visu enerģētisko centru darbība. Līdz ar to atjaunojas arī fiziskā veselība. Taču pats varenākais mantru meditācijas auglis ir Visuma Mīlestības atmodināšana pret visu Esošo, kā arī Esības avotu. Tā ir augstākā garīgās un morālas attīstības jēga un augstākā cilvēciskā vērtība.

Noteikti jāpiebilst, ka enerģētisko mantru ietekme notiek neatkarīgi no pacienta apziņas līmeņa, no tā, vai viņš vispār zina tādu jēdzienu kā mantra. Seansa laikā visi pacienti gūst dziļu mieru, dažiem uzreiz atklājas vajadzīgā informācija, sākas pagātnes pārvērtēšana, un tad izmaiņas organismā notiek ātri. Īpaši veiksmīgi noris darbs ar bērniem, kuri ir atvērti šai pasaulei un redz to, kas pieaugušajiem nav redzams.

Tas ir ļoti grūti – pareizi dzīvot

– Kad sākāt dziedināt cilvēkus, par mantrām taču vēl neko nezinājāt.

– Mani jau sen interesēja dziedniecība, tikai padomju laikā par to kaut ko padziļināti uzzināt nebija gandrīz nekādu iespēju. Visi runāja par tantītēm vai onkulīšiem, kuri vārdo ūdeni un sāli, dziedina ar lūgšanām, bet kas zem tā slēpās, parasts cilvēks varēja tikai minēt. Es tolaik ļoti aizrāvos ar kalnu slēpošanu, izbraukāju visus kalnus Padomju Savienībā un vienā šādā reizē netālu no Elbrusa pirmo reizi redzēju, kā strādā dziednieks. Man līdzi bija 12 gadus vecais dēls, viņš guva kājas traumu, un viens cilvēks palīdzēja, dēlam pat nepieskaroties – veicot manipulācijas enerģētiskā līmenī.

Tas man bija kā spēriens, kas no lielās gribēšanas izzināt dziedināšanas noslēpumus lika tam pievērsties spītīgā apņēmībā, diezgan radikāli izmainīt līdzšinējo dzīvi. Tā ar cilvēkiem notiek diezgan bieži – lai beidzot atjēgtos, jāpiedzīvo kaut kas īpašs. Es, jāatzīst, pie sapratnes, ka materiālā labklājība nav tas, pēc kā alkst mana dziļākā būtība, tiku aizvests pa ļoti līdzenu ceļu. Atstāt savu labi pelnošo firmu nebija problēmu, jo biju gatavs uzsākt ceļu pie sevis.

Pirmais, ko izdarīju – nokristījos. Man bija 32 gadi. Dzīve pamazām mainījās. Sapratu, ka līdz šim savu laiku būtībā biju izniekojos, dzīvojis ļoti virspusēji. Cilvēka dzīves mērķis ir pašrealizācija, bet man tā pagaidām bija nulle. Iepazinis lūgšanas un pārliecinājies par to spēku, arī dziedinošo, sākumā dziedināšanā izmantoju tās. Kad jutu, ka vajag pastrādāt arī ar rokām, piemēram, dažādu neiralģiju gadījumos, liku lietā arī tās – no rokām plūstošo enerģija virzīju un darbināju ar domu spēku. Un esmu ļoti pateicīgs Jēzum Kristum, jo tieši viņš norādīja, ka man tālākos sevis un dziedināšanas prasmju meklējumos jādodas uz Indiju. Pirmo reizi tur ierados 2009. gada janvārī un piedzīvoju atklāsmi. Domādams, ka 13 dziednieka darba gados esmu guvis lielu pieredzi un uzkrājis daudz zināšanu, biju ļoti alojies. Sapratu arī to, ka dziedniecības kursu (tos izgāju 90. gadu sākumā) līmenis būtībā bija ļoti zems.

– Ja reiz dziedinājāt cilvēkus, tad kaut ko noderīgu tajos tomēr apguvāt.

– Pilnīgi bezjēdzīgi tie, protams, nebija. Piemēram, iemācījos saredzēt, sajust cilvēku auru, strādāt no attāluma. Kopumā šis periods, sevišķi man, iesācējam, nenoliedzami bija interesants. Kad jutu, ka es spēju palīdzēt cilvēkiem, burtiski iedegos – man tik ļoti gribējās strādāt un apliecināt savu varēšanu! Dienā cilvēkus pieņēmu klātienē, vakarā ar viņiem strādāju no attāluma un par to neprasīju nekādu samaksu. Ja kādu latu atnesa, biju pateicīgs.

Tolaik jau dzīve nebija tik dārga – taupīgi dzīvojot, nedēļā varēja iztikt ar pieciem latiem. Bet strādāju tolaik ļoti daudz – mēnesī bija 200 seansu klātienē un 200 no attāluma. Tomēr jutu sevī iekšēju nemieru, kaut kā man pietrūka. Tad savā apziņā to noformulēju – gribu attīstīt savu garīgo spēku. Un lūdzu Dievu, lai Viņš man paver tādas iespējas, jo tad es vēl jaudīgāk spēšu kalpot cilvēkiem. Uzreiz man tādas dotas netika, trīs gadus nodzīvoju gaidošā tukšumā, turpinādams dziedināt.

Reiz man piezvanīja vīrietis, kurš pajautāja, vai es strādāju ar tādiem, kuru dienas skaitītas. Teicu, ka aizbraukšu apskatīties. Bijušais alpīnists, kuram tagad nebija kāju, bet bija diabēts un plaušu vēzis. Spēki pilnīgi izsīkuši... Neprasīju, vai viņš tic Dievam, vienkārši strādāju ar lūgšanām, un viņš neiebilda.

Vīrieša pašsajūta uzlabojās, viņš sāka lasīt Bībeli un apbrīnojami ātri apjauta, ka no nāves nav jābaidās, ka tā nav visa beigas, bet gan atgriešanās mājās pie Dieva. Šī sapratne viņu spēcināja garā, un, iemantojis mieru, vīrietis nodzīvoja vēl mēnesi. No manis tas paņēma daudz spēka, pēc pirmā seansa stipri vēmu, jo tad vēl visu sliktumu uzņēmu sevī.

Nesapratu, ka ne jau es esmu tas strādnieks, bet man Dievam jāļauj strādāt caur sevi. Lai tas notiktu, ir tikai viens nosacījums – jābūt tīram. Domās, vārdos, jātur tīru fizisko ķermeni. Bet, ticiet, tas ir ļoti grūti – pareizi dzīvot. Vajadzīgs krietns laiks, lai pie tā pierastu, lai galvā neielaistu nevienu nejauku domu, lai pār lūpām neizspruktu neviens slikts vārds, lai iemācītos ēst vien tik, cik nepieciešams. Tomēr bez šā darba ar sevi garīgā izaugsme nav iespējama. Un, kad biju nostājies uz šā ceļa, man beidzot tika pavērta iespēja aizbraukt uz Indiju.

Pirmais solis uz izdziedināšanos ir apziņa – es pats esmu radījis savu slimību

– Kāds bija pirmā sajūta, izkāpjot no lidmašīnas?

– Spilgta prieka pilna – es esmu mājās! Tā saglabājās trīs dienas, tad to nomainīja nepārvaramas skumjas. No kurienes tās uzradās, nezinu. Varbūt skumjas dzima no lielās mīlestības, kuru izstaroja visi āšramā dzīvojošie cilvēki. Mīlestība taču dažkārt rosina skumjas... Un es pamazām un arvien labāk apzinājos svētā cilvēka Ramana Maharši, kurš 1950. gadā izgāja no fiziskā ķermeņa, vārdu jēgu – meklē sevī to, kas nemainās.

Fiziskais ķermenis un prāts mainās, nemainās tikai dvēsele, kas ir unikāla Visuma daļiņa, un katra cilvēka uzdevums ir apzināties savu unikalitāti. Kad tas beidzot izdodas, Dievs mūs paņem aiz rokas, un turpmāk viss, ko darām sociumā, mums veicas, mēs no tā gūstam gandarījumu un piepildījumu. Augstākā pilotāža šajā procesā – rīcībai jābūt spontānai, to brīvi jāļauj virzīt apziņai, nevis jāpakļauj prāta kontrolei. Izslēdzot prātu, mēs piedzīvojam mieru.

Skaitot mantras, es cilvēku ievedu tieši šādā stāvoklī – viņā iestājas dziļš iekšējs miers, fiziskais ķermenis izbauda pilnīgu relaksāciju. Ja arī iekšējo dialogu ar sevi cilvēks nevar apturēt, tad uz domām var paskatīties kā uz mākoņiem debesīs – te tie uzrodas, te aiziet. Līdz pienāk mirklis, kad nav neviena prāta radīta mākoņa. Tad beidzot esam ne tur, ne šur, prāts ir atlaists.

– Latviešu mantras ir tautasdziesmas. Tās dziedināšanā neesat mēģinājis izmantot?

– Tas jādara cilvēkam, kura iekšējās vibrācijas saskan ar tautasdziesmu vibrācijām, bet manējās saderas ar seno sanskrita valodu. Ir mantras, kuras skaitītas jau pirms 10 000 gadu. Padomājiet, kāds ir to egregors! Mantras ir mana dzīve – es ar tām sāku savu dienu un ar tām beidzu. Esmu laimīgs cilvēks – daru to, kas man patīk, un izbaudu savu pašrealizāciju, proti, ar mantrām harmonizēju pēc palīdzības atnākušo enerģiju, tādējādi palīdzot  atveseļoties.

Pasaulē valda dažādi uzskati, un no tiem izriet dažādas ārstēšanas stratēģijas. Ārstiem ir tabletes un skalpelis, dziedniekiem – dziļāko cēloņu meklēšana, kas iedarbinājuši slimības mehānismus, un to likvidēšana. Jo jebkura slimība vēsta, ka izjukusi iekšējā harmonija – cilvēks nezina savu iekšējo dabu, nedzird savu nemirstīgo dvēseli, nedzīvo atbilstoši Visuma likumiem.

Pirms slimība atnāk, dvēsele dod signālus apziņai – sākumā klusi, klusi, pēc tam skaļāk. Ko tā dara, ja cilvēks signālus nedzird? Dvēsele sāk runāt cilvēkam saprotamā valodā – ķermeņa valodā, caur slimību, caur ciešanām. Jāsaprot – lai kas notiek cilvēka dzīvē, viņu piemeklē ķermeņa vai psiholoģiskas slimības, par to vienmēr atbildīgs ir pats cilvēks. Un tieši šī apziņa – es PATS esmu radījis SAVU slimību – ir pirmais solis uz izdziedināšanos.

Jo, kā cilvēks sevi spēj novest līdz slimībai, tā arī spēj no tās atbrīvoties, tikai viņam jānotic sev. Turklāt nereti slimība atnāk tieši ar šādu uzdevumu, jo tikai pēc tam cilvēks ir spēris pirmo soli ceļā uz patiesu ticību Dievam, kas ir Augstākā apziņa mūsos pašos. Uzlūkot sevi tikai kā fizisku ķermeni, apmierināt tikai tā prasības ir liela aplamība. Kur nu vēl Dieva vietā nolikt naudu un par templi uzskatīt lielveikalu!

Ko neizdziedina bads, to neizdziedinās nekas

– Tiesa, ka ar mantru skaitīšanu var atbrīvot arī no alkohola atkarības?

   – Es alkoholiķus īpaši pie sevis neaicinu, jo ar viņiem strādāt ir ļoti grūti, bet, kad tādi, jau vairākkārt kodējušies, atnāk, pirmais, ko redzu – cik nepareizi ir cilvēkus no šīs atkarības mēģināt atradināt ar bailēm. Bailes nav motivācija dzīvot skaidru dzīvi!

Cilvēks tiek nokodēts uz noteiktu laiku un būtībā to vien gaida, kad atkal varēs iedzert. Jo tuvāk nāk šī diena, jo nervozāks viņš kļūst – tik ļoti atkal gribas iedzert. No tā cieš gan pats, gan tuvinieki, kolēģi. Un, kad kodēšanas iedarbība beidzas, viņš momentā iedzer. Tad kāda tai bija jēga?

Alkoholismu un citas atkarības – smēķēšana, narkotikas, azartspēles – izraisa dēmonisks spēks, kuru cilvēks pats sevī audzē, to arvien barodams Šie dēmoniskie spēki uzbudina noteiktus galvas smadzeņu centrus, izraisot nepārvaramu vēlmi pēc apdullinošās vielas, azartspēļu gadījumā – vēlmi atrasties citā realitātē.

Uzreiz likvidēt to neganto spēku faktiski nav iespējams, sākumā  to vajag vājināt, aizlūgt par cilvēku, lai viņš iegūst mirkli atelpai un nostiprinās uz pārliecības gribu no tā atbrīvoties robežas. Tad soli pa solim jāvirzās tālāk, līdz viņš pavisam atbrīvojas no dēmoniskajiem spēkiem. Paralēli nepieciešams attīrīt organismu, īpaši aknu. Tā ir ļoti interesants orgāns. Akna ir ne tikai organisma galvenā laboratorija – tā ļoti jūtīgi reaģē arī uz cilvēka emocionālo stāvokli. Piemēram, kad cilvēks ir depresīvā stāvoklī, akna ir ļoti nomākta. Kamēr tā sagremo mūsu emocijas, mazāk spēka paliek asins attīrīšanai, tās piesārņojas. Ja aknu šajā laikā vēl nomāc ar alkoholu, depresija tikai pastiprinās.

Rodas apburtais loks, kuru vajag pārraut. Tas ir grūts, bet pateicīgs dziednieka darbs, jo, atbrīvojoties no kaitīgiem ieradumiem, cilvēkam sākas jauns, brīnišķīgs dzīves posms.

Tomēr tas notiek tad, kad dziedniekam izdodas ne tikai likvidēt dēmonisko spēku varu, bet arī mainīt cilvēka apziņu un pasaules uztveri, atvērt viņa sirdi, dot iespēju ieraudzīt sevi kā šīs Lielās Esības daļiņu. No kā cilvēki slēpjas alkohola reibinošajā neprātā? Kāds tā relaksējas, jo citādi neprot, kādam tas uz brīdi tik nepatīkamo apkārt notiekošo padara rožainu, vēl kādam alkohols ir vienīgais prieks dzīvē. Kas visām šīm cilvēku kategorijām ir kopīgs?

Viņiem trūkst mīlestības, viņu sirdis ir aizslēgtas, tāpēc arī viņi meklē mīlestības surogātus. Bet fināls visiem viens – degradācija, organisma sabrukums un agra nāve.

Līdzīgi kā pret kodēšanu, esmu arī pret 12 gadus vecu meiteņu vakcinēšanu pret dzemdes kakla vēzi. Nezinu, vai mediķi, kas kaut ko tādu izdomāja un iesaka, tiešām nesaprot vai izliekas nesaprotam, ka viņi veic noziegumu pret cilvēci. Un šajā gadījumā vārds noziegums nav jāliek pēdiņās, jo vakcinētajām meitenēm būs ļoti maz cerību kļūt par māti. Tāpat esmu pret eitanāziju, jo cilvēks, kas to veic, kļūst par slepkavu. Ja kādam vairs negribas dzīvot, lai viņš atsakās no ēdiena.

Tā būs jau pavisam cita līmeņa iziešana no ķermeņa, to 20–30 dienas uzraudzīs pats Dievs. Savukārt olšūnu tirgošanu pielīdzinu sātanismam. Ja Dievs sievietei nedod bērnus, viņai vispirms jānoskaidro, kāpēc Viņš tā lēmis. Lūdz, un saņemsi atbildi! Vai arī atnāc pie manis – es padziedāšu mantru, un tev tas kļūs saprotams. Bet tu pati gūsi atbildi uz jautājumu, kas tevi nomoka, un līdz ar to arī zināsi, ko darīt, lai tiktu pie bērniņa. Vai arī sapratīsi, kāpēc tieši savienībā ar šo vīru vai draugu bērns netiek dots.

Gadās, ka neauglības iemesls ir kaut kad agrāk tikai uzplaiksnījusi doma par abortu, bet enerģētiskā līmenī tā nekur nav pazudusi un ir kā barjera sievietes ceļā uz mātes laimi. Šādā gadījumā palīdzēs tikai lūgšanas, dziļa un patiesa nožēla. Tāpat arī tad, ja sieviete reiz abortu tiešām izdarījusi. Mana sieva arī pieļāva šādu kļūdu – toreiz vēl abi bijām muļķi, nedomājām par šādas rīcības sekām. Kad to no sirds nožēlojām, Dievs mums bērnu deva.

– Sliktas, grēcīgas domas un nodomi organismam kaitējot vairāk nekā šāda rīcība.

– Tieši tā. Tāpat arī iekšējs nemiers – tas maitā asinis, padara skābu iekšējo vidi, bet tāda piedāvā plašu veselības problēmu klāstu – spēj tik izvēlēties. Jo skābā vide ir labvēlīga patoloģiskai mikroflorai, dažādām baktērijām un vīrusiem.

Cilvēks sāk slikti justies, nav možs pat pēc miega. Izkārnījumi smako, bieži ir gremošanas traucējumi, piemeklē caureja. Ko darīt, lai atskābinātu organismu? Vienu diennakti nedēļā vienā un tajā pašā dienā badoties – uzreiz manīsi, cik mierīgs paliec. Iztikt bez ēšanas no brokastīm līdz brokastīm – tur pat nekāds īpašs gribasspēks nav vajadzīgs. Ja šajā laikā meditēsi, iemantosi vēl lielāku mieru.

Dzert tikai ūdeni – tik, cik prasa organisms. Jau pēc divām trim nedēļām kuņģis pie atslodzes dienas pieradīs un vairs negaidīs ēdienu. Nebūs ne mazākās bada sajūtas, toties sāks risināties interesants dialogs ar savu organismu. Tas pateiks priekšā, kuri produkti no ēdienkartes jāizņem, kuri jāpievieno; jūs zināsiet, kad un ko ēst. Nav izslēgts, ka organisms atteiksies no dzīvnieku izcelsmes produktiem.

Protams, ja jums ir kāda atkarība – no smēķēšanas, alkohola –, vispirms nepieciešams atteikties no tās. Nevēlaties? Nu, tad turpiniet ārstēties medikamentozi, grieziet ārā savus žultspūšļus un čūlas, bet tas neatrisinās jūsu problēmas.

Paskatieties uz saviem kaķiem, suņiem – kad viņi saslimst, viņi neko neēd. Austrumos ir sakāmvārds: “Ko neizdziedina bads, to neizdziedinās nekas.” Bet, ja runājam par vīrusiem, tad esmu pārliecināts, ka kuņģa-zarnu traktā katru dienu var atrast kādus citus sliktos un pēc tam radīt zāles, kas tos iznīcinās, bet – līdztekus arī labos.

Neiesaistieties šajās spēlītēs! Labākās zāles pret visiem vīrusiem un baktērijām kopā ņemot ir jūsu imūnsistēma, tāpēc sakiet sev: “Es esmu stiprs, mans organisms ir stiprs, mana imūnā sistēma ir ļoti stipra!” Un ne tikai runājiet, bet veiciet arī praktiskus soļus veselības nostiprināšanā – iknedēļas badošanās, vingrošana katru rītu kaut vai 15 minūtes, pranajama jeb elpošanas vingrinājumi un meditācijas vai lūgšanas 1–2 reizes dienā. Padzīvojiet tā 2–3 mēnešus un, ja nepatiks, atgriezieties pie vecās dzīves modeļa.

Atbrīvot apziņu no bailēm

– Biedēt nozīmē iedzīt cilvēkos bailes, bet bailes ir negatīvas, graujošas emocijas.

– Visas nieru slimības ir baiļu emociju sekas, jo ar bailēm zūd nieru dzīvības enerģija. Atbrīvojiet savu dzīvi no bailēm, un nieru, urīnpūšļa iekaisumi nebūs pat pēc īslaicīgas apsaldēšanās.

Un ielāgosim, ka bailes pievelk attiecīgus notikumus. No reklāmu stendiem slavenas dāmas aicina visas sievietes pārbaudīt savas krūtis. Kāpēc to darīt? Ko tas dos? Trauksme, bailes jūs pavadīs no pārbaudes līdz pārbaudei, un no negatīvajām emocijām un regulāras apstarošanas jūs tiešām varat sev radīt reālu problēmu. Padomājiet par to!

Atbrīvojiet savu apziņu no visām bailēm! Tas, protams, prasīs darbu ar sevi. Ja nedzīvojam kā dvēsele, bet kā ķermenis, tad mums noteikti piemīt nāves bailes, jo katra ķermeņa šūna zina, ka tā mirs, sairs elementos, ka tās vairs nebūs. Bet – Es neesmu ķermenis, ES neesmu prāts, ES neesmu jūtas. ES esmu GARS šajā ķermenī. Domājiet par sevi kā par GARU, NEMIRSTĪGU GARU, un pazudīs ne tikai ķermeņa bailes no nāves, bet visas bailes par sevi, saviem tuviniekiem. Bet tagad pietiks runāts, pastrādāsim!

Dmitrijs mani aicina apgulties uz kušetes. “Esat tāda saspringta... Dziedāšu Miera mantru. Aizveriet acis, atslābinieties!” To pateicis, dziednieks, sāk mantru: “Om, Om, Om... Sarvešam svhastve havatu...” Tā kā agrāk man neviens mantras nav skaitījis, bet pati ar dziļu patiku caur sevi esmu ļāvusi izvibrēt Visuma dievišķajai skaņai Om, ar interesi klausos turpmāko Dmitrija izrunāto vārdu skaņās un vibrācijās, kas nozīmē tikai to, ka mans prāts turpina savu uzbāzīgo darbošanos. Cenšos to pieklusināt, izstumt no dziednieka kabineta, bet kaut kā nesanāk. Tomēr pēc brīža tas valdās pats... Attopos, kad dziednieks pieklusināti saka, lai vēl mirkli paguļu – nekur neesot jāsteidzas.

Kā – nav?! Mans prāts momentā pamostas un protestē. “Nekas no tā, kas jums jāpadara, nepaliks nepadarīts,” gluži kā sadzirdējis mana prāta rosību, savu sakāmo pabeidz Dmitrijs. Tad uzdod konkrētu jautājumu par manu veselību, kuru nu nepavisam nebiju gaidījusi. Tā arī pasaku.

“To taču var sajust ar rokām!” viņš atsaka un piebilst, ka vajadzētu pastrādāt vēl kādu reizi, bet pagaidām atsūtīšot man Miera mantru, lai to varētu klausīties, kad vien vēlos. Saņemu to nākamās dienas rītā, un vakarā, atgūlusies gultā, ļaujos tās plūstošajam skaņu virknējumam. Mani atkal uzrunā Om... Pēc kāda laika nemanot aizmiegu un... pamostos uz rīta pusi. Aiz loga vēl tikpat pelēks kā visu nakti mirgojošais datora ekrāns... Esmu pārsteigta, jo šādi aizmigu pirmo reizi. Tas pats atkārtojās nākamajā vakarā. Vai tā būs arī turpmāk, kad vien vakaros klausīšos Miera mantru, nezinu, bet jebkurā gadījumā – paldies par to!

Lai saņemtu speciālista tālruņa numuru, sūti īsziņu ar kodu PDZ109 (bez atstarpēm) uz numuru 1881.

Pakalpojuma maksa 1.50 EUR (ar PVN)