Kā rīkoties, ja uzzini: tavs bērns ir skatījies pornogrāfiju

Pieejama pat pirmsskolas vecuma bērniem

Diemžēl mūsu biedrības jauniešu konsultantiem pēdējā pusgada laikā ir nācies saskarties ar virkni gadījumu, kad sākumskolas skolēni internetā ir skatījušies video vai foto ar pieaugušajiem paredzētu saturu. Piemēram, nodarbību laikā tiek uzdoti specifiski jautājumi, no kuriem nojaušams, ka redzēta pornogrāfija. Kaut vai – kāpēc meitenes spļauj siekalas uz puišu krāniņiem? Nereti pie mums vēršas vecāki un skolotāji. Tā, piemēram, kādā Pierīgas skolā gados vecāki bērni parādīja pirmklasniekiem, kā, izmantojot neatbilstoši aizsargātu skolas bezvadu interneta tīklu, telefonos skatīties pornogrāfiskus video. Kādas citas galvaspilsētas skolēni bija regulāri skatījušies vecumam nepiemērotus video un pēcāk dalījušies ar redzēto, zīmējot komiksus. Šādus gadījumus varu minēt vēl un vēl. Visbiežāk sākumskolas vecuma bērni pornogrāfiska satura materiāliem piekļūst nejauši vai arī skolas biedru, vecāku, svešu personu vainas dēļ. Izplatīta vecāku kļūda ir ļaut bērniem vienatnē netraucēti darboties internetā un skatīties dažādus video, tai pašā laikā neuzliekot drošo meklēšanas iespēju vai ierobežoto video skatīšanās režīmu.

Kā saprast, ka bērns ir skatījies pornogrāfiju?

Pirms sniegt atbildi uz jautājumu, kā rīkoties, der minēt dažas no pazīmēm, kas liecina, ka bērns ir skatījies vecumam neatbilstošus video vai fotoattēlus. Pirmkārt, bērns sāk slēpt savas pēdas internetā. Piemēram, esot vecāku tuvumā, tiek strauji noslēpts viedtālrunis vai samazināts interneta pārlūka logs un izslēgts dators, vai arī tiek dzēsta pārlūkoto interneta resursu vēsture. Otra pazīme – bez redzama iemesla bērns mēdz būt dusmīgs, satraukts un noslēpumains. Treškārt, raksturīgi ir zīmējumi vai jautājumi par pieaugušo tēmām. Tāpat bērna uzvedībā var būt novērojams pornogrāfiskajos materiālos redzētā attēlojums – kustības, skaņas. 

Kādas ir sekas?

Pornogrāfijas skatīšanās neatbilstošā vecumā ir psihotrauma, kas veicina greizu izpratni par seksuālām attiecībām kā fizisku kontaktu, nevis sirsnīgu attiecību izpausmi. Redzētais katru bērnu ietekmēs atšķirīgi. Būs tādi, kuriem redzētais liksies pretīgs un nepatīkams, taču ar laiku aizmirsīsies. Bet ir arī bērni, uz kuriem tas atstās neizdzēšamu iespaidu un ietekmēs seksuālo uzvedību pieaugot. Ir bērni, kuriem šādu video skatīšanās rosinās vēlmi skatīties vēl un vēl, un tad rudenī skolotāji nesapratīs, kādēļ viņu audzināmie lieto savam vecumam neatbilstošu rupju leksiku un kāpēc reizēm parādās nesaprotama uzvedība. Īpaši jāizceļ, ka, skatoties pornogrāfiju, zēniem rodas greizs priekšstats par sievieti kā seksa objektu, nevis līdzvērtīgu partneri.

Risinājums – saruna

Vienīgais risinājums, kā pasargāt jebkura vecuma bērnus no pornogrāfijas negatīvās ietekmes, ir saruna, kuras mērķis ir izskaidrot, ka redzamais nav patiess. Pieredze rāda, ka pieaugušajiem parasti ir grūti uzsākt sarunu ar bērnu par tik jutīgu tēmu kā seksualitāte, daudz ērtāk ir atstāt šo tēmu pašplūsmā. Tomēr saprātīgs vecāks vai pedagogs to nepieļaus. Nelīdzēs pamudinājums atklāti runāt par savām jūtām un piedzīvoto, jo tas varētu būt pārāk liels slogs bērnam. Šeit varētu izlīdzēties ar netiešu jautājumu uzdošanu. Piemēram: kā tev šķiet, kāpēc cilvēki izmanto pornogrāfiju? Kāda ir atšķirība starp seksu pornofilmās un seksu reālajā dzīvē? Kāpēc pieaugušie skatās pornogrāfiju? Šie un daudzi citi jautājumi ir labs palīgs, lai sāktu sarunu un soli pa solim mazinātu negatīvo efektu, ko rada pornogrāfijas skatīšanās bērnos. Svarīgi ir izskaidrot bērnam, ka pornogrāfiskajos materiālos redzamajam nav sakara ar reālo dzīvi un šīs attiecības nav īstas.