Atmet perfekcionismu: praktiski padomi, kā līdzsvarot karjeru un ģimenes dzīvi

Bērniem ir nepieciešama vecāku klātbūtne, tāpēc būtiski ir iemācīties atrast līdzsvaru starp ģimenes dzīvi un darbu. „Nekas nav svarīgāks par ģimeni. Darbi iet un nāk, kolēģi mainās, bet ģimene ir tikai viena. Diemžēl vislabāk to saprotam tikai tad, kad ir grūti, jo ģimene ir galvenais atbalsts,” teic Labklājības ministrijas projekta „Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku” vadītāja Iveta Baltiņa.

Turklāt labas attiecības ģimenē ir pamats tam, ka esam veiksmīgāki arī citās dzīves sfērās. „Ja ir laba attiecību pieredze, ir vieglāk paļauties uz sevi, atrast savus talantus un veidot labu karjeru,” piebilst psiholoģe Marija Ābeltiņa.

Atmet perfekcionismu

Viens no traucēkļiem, kas neļauj dzīvot harmoniski, ir perfekcionisms. Vēlme visu izdarīt nevis tikai labi, bet perfekti. Ja daru, tad uz visiem simts, vai vispār nedaru. Šāda pieeja ilgtermiņā nolemta neveiksmei. Mūsdienās, it īpaši tiem, kam ir plaša ģimene un svarīga karjera, ir tik daudz jāpaveic, ka gaidīt no sevis un citiem, ka viss būs perfekti, ir velti. Galu galā tas atnesīs vilšanos.

Tāpēc svarīgi dzīvē atrast prioritātes. Ja tas nav mans sapņu darbs un pēc kāda laika to varētu pat mainīt, vai vērts tajā ieguldīt tik daudz laika un enerģijas, ka tā dēļ cieš ģimene, kas būs blakus vienmēr? Varbūt necensties izdarīt visu perfekti darbā, jo ir cilvēki, kas šajā lauciņā var palīdzēt, bet bērniem mamma un tētis ir tikai viens, un, kamēr bērni vēl mazi, vecāku klātbūtne viņiem jo īpaši vajadzīga.

„Dzīve ir dinamiska, tāpēc svarīgi apzināties, kurā laika posmā kas ir svarīgāk,” norāda Marija Ābeltiņa. „Ir saprotami, ka bērna pirmajos dzīves gados ģimene izvirzās priekšplānā. Pēc tam kad bērns iet uz bērnudārzu vai skolu, karjera var iegūt lielāku nozīmi. Taču, ja dara visu un cenšas it visā būt perfekts – izcili gatavo ēst, gludina veļu, darbā vada kolektīvu, priekšzīmīgi studē, bērnus aizved uz visiem pulciņiem –, nav jābrīnās, ka tas ir par daudz.”

Nesatraucies, ko domās citi

Mūsdienās vērojama diezgan tipiska tendence, ka sievietes mammas ļoti cenšas, lai visi gan ģimenē, gan darbā būtu apmierināti ar viņas veikumu, baidās, ka kāds kaut ko sliktu pateiks vai pārmetīs.  Diemžēl nemitīga cenšanās darīt tā, lai visi par tevi domātu tikai labu, var vienīgi traucēt. Vēlme būt novērtētai gan no priekšnieka, gan no ģimenes – bērna, vīra, mammas, vīra mātes – puses beigu beigās var izraisīt vainas izjūtu. Tu sāc justies vainīga par jebko, kas nav izdevies tā, lai pārējie apkārt smaidītu un būtu apmierināti. Tu satraucies, ko gan citi padomās, bet, orientējoties uz citu cilvēku vajadzībām, nepadomā, ko vajadzētu tev pašai. Šāda dzīves motivācija ļoti nogurdina un tērē cilvēka iekšējo enerģiju, jo visai bieži dari to, kas ir lieki, tā kavējot savu laiku. To labāk izmantot tam, kas tevi patiešām iepriecina. Turklāt ģimeni iepriecina ar sevi apmierināta mamma, nevis tāda, kas nemitīgi cenšas citiem izpalīdzēt un kaut ko pierādīt. Tas pats attiecas arī uz tēviem!

Varbūt šoreiz nē

Ja zini, ka darbā jaunos uzdevumus spēsi izpildīt laikā, tad, protams, katrs paveiktais darbs ir pluss pašvērtējumam un tavai izaugsmei. Taču, ja priekšnieks jautā, vai tu varētu paņemt vēl šo un šo uzdevumu, bet tu jau skaidri zini, ka tas tev būs liels apgrūtinājums, stress un varbūt pat nāksies strādāt mājās, tad kāpēc piekrist? Atceries – arī priekšnieks ir tikai cilvēks un pamatotu atteikumu spēs pieņemt. Ja uzņemies darbus nevis tāpēc, ka to vēlies, bet tāpēc, ka nespēj kādam, arī autoritātēm, kā priekšniekam, pateikt „Nē!”,  līdzsvars starp ģimenes un darba dzīvi drīz vien zudīs. Kompromiss tavam „Nē!” var būt spēja deleģēt kādu citu izdarīt darbus, kurus zini, ka nepagūsi.

Lūdz palīdzību

Nekautrējies lūgt palīdzību! Un ne tikai profesionālajā sfērā, bet arī mājās. Visbiežāk mammas domā, ka tikai viņas pašas spēj vislabāk tikt galā ar bērniem, bet tētis lai dara savas lietas. Ja viss, kas saistīts ar mazuļa aprūpi, ir uz sievietes pleciem, tas atņem daudz spēka. Ļauj bērna tēvam piedalīties! Galvenais – jau laikus apzinies, ka cits neizdarīs tā, kā gribi tu, bet tas tev būs jāpieņem, nevis kādam jāpārmet vai jādusmojas.

„Katrai ģimenei ir radinieku loks – vecmammas, tantes, krustmeitas –, kas noteikti varētu palīdzēt mazuļa pieskatīšanā. Taču bieži vien vecāki apņemas tikt galā paši, palīdzību neuzprasa, jo ir arī neērti – radiniekiem taču ir sava dzīve. Tomēr kā būtu, ja pajautātu? Noteikti būtu kāds radinieks un varbūt pat vairāki, kuri labprāt izpalīdzētu un pieskatītu mazos ķiparus, kad tas nepieciešams,” norāda psiholoģe Marija Ābeltiņa. Speciāliste iesaka lūgt palīdzību arī mājas darbu veikšanā. Bieži vien brīvdienas ģimenēs tiek pavadītas, ar sakostiem zobiem uzkopjot māju, bet metam pie malas latvieša pašlepnumu un kautrīgumu un, ja rocība ļauj, noalgojam profesionāli, kurš atnāk uz mājām un šo darbu izdara. Tikmēr ar ģimeni šo laiku pavadiet tā, kā patiešām vēlētos.

Aukles atbalsts

Atbalsts bērnu pieskatīšanā sekmē darba un ģimenes līdzsvaru – par to liecina arī Labklājības ministrijas pētījums. Tādēļ ministrija īstenojusi projektu „Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku”, uzsverot, ka savienot darbu ar ģimeni ir īpaši sarežģīti tiem vecākiem, kas strādā netipiskā darba laikā, kad parasti nav pieejami bērnu pieskatīšanas pakalpojumi. Projekta mērķis izveidot ilgtermiņa modeli šo pakalpojumu subsidēšanai un tādējādi veicināt vecāku nodarbinātību un darba un ģimenes dzīves saskaņošanu.

„Projekta ietveros vērojamas pozitīvas pārmaiņas dzīvesbiedru ieradumos – pieaudzis kopā pavadītais laiks. Var teikt, ka bērnu pieskatīšanas pakalpojums sekmē darba un ģimenes dzīves saskaņotību tieši laika un dzīves jomu apmierinātības balansa ziņā,” norāda projekta vadītāja Iveta Baltiņa. Jo vairāk laika tiek pavadīts ar ģimeni, jo vecāki un bērni ir apmierinātāki ar dzīves kvalitāti. Turklāt bērni ir laimīgāki, kas savukārt sekmē viņu personības attīstību.

IETEIKUMI LĪDZSVARA VEIDOŠANĀ
• Atceries, ka dzīvē nekas nestāv uz vietas, tāpēc esi elastīgs un mācies pielāgoties apstākļiem.

Kāda ir tava attieksme pret stresa situācijām? Tver to kā izaicinājumu, kas jāpārvar, nevis kā nastu. Rezultātā ir prieks par savām spējām uzveikt stresa situāciju.

• Izveido labu sociālā atbalsta sistēmu. Cilvēkiem ir ilūzija, ka ar visu savā dzīvē jātiek galā pašiem. Pašiem jāaudzina bērni, jāveido karjera, jāuzkopj māja u. c., bet ir normāli, ja tajā visā palīdz bērna vecmāmiņas, vectētiņi, citi radinieki. Turklāt plašs atbalsta loks tikai papildina tavu ikdienu, dod spēku. Tāpat var noalgot profesionālus palīgus.

• Plāno laiku un laikus sapratīsi, ko spēj paveikt un ko ne, izvairoties no stresa situācijām.

Arī karjeras izaugsme prasa laiku, un tas nenotiek vienā dienā. Tāpēc ļaujies, ka ir brīži, kad šī izaugsme uz kādu brīdi varbūt kļūst gausāka, jo dzīvē ienāk citas prioritātes – bērni un ģimene. Bet ņem vērā, ka viena dzīves sfēra var papildināt otru, nevis tai ko atņem!

• Ir svarīgi būt labās attiecībās pašam ar sevi un savām vajadzībām. Ja brīvais laiks, ko pavadi, piemēram, jogas nodarbībā, ir tas, kas uzmundrina un palīdz līdzsvarot darbu un ģimenes dzīvi, tad to noteikti dari, neko sev nepārmetot.

• Izmanto moderno tehnoloģiju iespējas un vienojies ar darba priekšnieku par iespējām strādāt arī attālināti. Attālinātais darbs ļauj elastīgāk plānot savu ikdienu, tā pavadot pietiekami daudz laika ar ģimeni, bet arī neko nezaudējot profesionālajā sfērā. Tomēr, lai tas izdotos, vadītājiem un sadarbības partneriem ir jābūt saprotošiem un jāievēro noteikti principi kopējā darba plānošanā.