Psihoterapeite: "Lai pārtrauktu vardarbību pret sievieti, jāatbrīvojas no mītiem par "īstu" sievieti un vīrieti"
foto: Vida Press
Ilustratīvs foto.
Attiecības

Psihoterapeite: "Lai pārtrauktu vardarbību pret sievieti, jāatbrīvojas no mītiem par "īstu" sievieti un vīrieti"

LETA

Lai pārtrauktu vardarbību pret sievieti, sabiedrībai jāatbrīvojas no mītiem par "īstu" sievieti un vīrieti, kas veido neproporcionālas attiecības starp abiem dzimumiem, seminārā "Vardarbība pret sievieti - sabiedrības tiesību un upura tiesību krustugunīs. Mediju loma sabiedrības izpratnes un attieksmes veidošanā" sacīja psihoterapeite Aiga Abožina.

Psihoterapeite: "Lai pārtrauktu vardarbību pret si...

Viņa savā pieredzē novērojusi, ka sabiedrībā pastāv dažādi priekšstati par to, kas ir "īsts vīrietis" un "īsta sieviete". "Īsts vīrietis" sabiedrība acīs zina, ko grib, uzņemas vadību, demonstrē savu spēku, varu un pārliecinātību, tiecas pēc kontroles un varas, neraud un neizrāda sāpēs, savukārt "īsta sieviete" ir klusa, kautrīga, mierīga, paklausīga, trausla, piedodoša, vāja, gatava būt atkarīga, kā arī drīkst raudāt, bet ne dusmoties.

Kā norādīja psihoterapeite tieši šāda izpratne par vīriešu un sieviešu īpašībām rada nevienlīdzību partneru attiecībās, un liela nevienlīdzība var novest līdz vardarbīgām attiecībām. Vienlīdzība attiecībās nozīmē sarunas un godīgumu, dalītu atbildību, cieņu, uzvedību bez draudēšanas, godīgumu un atbildīgumu, uzticību un atbalstu, kopēju atbildību par bērniem, kā arī ekonomisku partnerību, nevis ekonomisku atkarību.

Savukārt vardarbīgas attiecības raksturo izolēšana, iebiedēšana, bērnu izmantošana, lai liktu sievietei justies vainīgai, vīrieša pārākuma uzsvēršana, draudēšana, piespiešana, emocionāla ietekmēšana, tostarp apsaukāšana, prāta spēju apšaubīšana un cita veida pazemošana. Vardarbīgās attiecībās redzams, ka varmāka savu vainu mazina un noliedz, jo nodarījumu uztver par sīkumu vai arī apgalvo, ka upuris pie notikušā pats ir vainīgs.

Tāpat Abožina uzskata, ka vardarbības novēršanā pret sievieti svarīgi cīnīties ar sabiedrībā pastāvošajiem mītiem. Vēl viens no tiem ir mīts, ka māja ir neaizskarama teritorija, proti, nevienam nav tiesību iejaukties ģimenes lietās, tomēr psihoterapeite uzsvēra, ka vardarbība ir noziegums - nevienam nav tiesību sist otru cilvēku. Cilvēkiem ir tiesības dzīvot, nebaidoties tikt fiziski ietekmētam.

Vēl viens iesakņojies mīts, kuru nepieciešams izskaust, - sieviete piekauta tāpēc, ka pati izprovocēja vīru. Šis uzskats esot absurds, turklāt sievietes nereti tiekot piekautas pat muļķīgu iemeslu dēļ, piemēram, kāda sieviete tika piekauta, jo vakariņas bija atdzisušas, kāda cita, jo televizors bija noregulēts uz nepareizo kanālu vai arī tāpēc, ka bērns raudāja.

Abožina norādīja, ka varmākas atsakās kontrolēt savu vardarbīgo uzvedību, turklāt pat, ja vīram ir pamats būt dusmīgam, viņam nav tiesību izpaust savas dusmas varmācīgā veidā - cietušais nevar būt atbildīgs par otra cilvēka vardarbīgo izturēšanos.

Vienlaikus psihoterapeite skaidroja, ka mīts ir arī tas, ka, ja sieviete paliek kopā ar vīru vai draugu pēc tam, kad viņš sievieti piekāvis, sievietei patīkot, ka viņu sit. Pēc psihoterapeites paustā, tikt piekautam ir sāpīgi un pazemojoši, un nevienam tas nepatīk, turklāt ir dažādi iemesli, kāpēc sievietes paliek kopā ar vardarbīgiem vīriešiem - sievietes baidās no turpmākas vardarbības, finansiālām grūtībām, emocionāli ir pieķērušās savam partnerim un tic, ka ģimenei jāpaliek vienotai. Galvenais iemesls sievietes klusēšanai ir milzīgs kauns atzīties sev un apkārtējiem, ka pret viņu tuvi cilvēki var izturēties varmācīgi.

Mīts ir arī tas, ka no vardarbības cieš krievu vai citas tautības sievietes, kā arī parasti maz izglītotas un nāk no sociāli nelabvēlīgas vides. Aboža vērsa uzmanību, ka sievietes tiek piekautas neatkarīgi no sociālā un mantiskā stāvokļa, kā arī etniskās piederības. Vardarbība pret sievieti notiek neatkarīgi no viņas labklājības vai izglītības līmeņa.

Pēc psihoterapeites paustā, lai sieviete pārstātu būt par upuri ļoti svarīgi saņemt atbalstu, kļūt spēcīgākai, pārstāt attaisnot varmāku, atteikties uzņemties atbildību un vainu par notikušu, kā arī galu galā - atteikties piedot varmākam.

Šonedēļ norisinājās Eiropas Savienības programmas "Tiesības, vienlīdzība un pilsonība" līdzfinansētā projekta "Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbību pret sievietēm" seminārs mediju pārstāvjiem. Projektu kopā realizē LM, Valsts policija, biedrība "Centrs Marta", Tieslietu ministrija un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija.

Seminārā "Vardarbība pret sievieti - sabiedrības tiesību un upura tiesību krustugunīs. Mediju loma sabiedrības izpratnes un attieksmes veidošanā" ar mediju pārstāvjiem sarunājās "Centra Marta" pārstāve Gundega Tentere, kā arī citi eksperti, tostarp Eiropas Psihoterapijas asociācijas un Latvijas Psihoterapeitu biedrības sertificēta psihoterapeite Aiga Abožina pastāstīja par sabiedrības mītiem, kas uztur vardarbību pret sievieti, Valsts policijas pārstāve Sigita Pildava runāja par vardarbības atspoguļošanu plašsaziņas līdzekļos, savukārt LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta projekta vadītāja Laura Kornete stāstīja par kopienas vienoto atbildi uz vardarbības pret sievieti gadījumiem, kā arī par projektu "Solis tuvāk".