Šī mežonīgā ģimene nesūta savus 7 bērnus skolā, ļauj viņiem visu un par rezultātu priecājas

Bērniem ir atļauts viss, pat spēlēties ar asiem darbarīkiem un ātri uzliesmojošiem materiāliem.

Rounsliju ģimenē aug septiņi bērni. Vecākajam ir 13, bet jaunākajam tikai viens gadiņš, un viņi visi aug mājā, kur nav ne noteikumu, ne saistību. Vienīgā atruna - viņi nedrīkst melot vai darīt viens otram pāri. 

Šis savdabīgais audzināšanas modelis tika pamanīts arī no mediju puses, "Channel 4" Rounsliju ģimenes stāstu pārraidīja dokumentālo filmu ciklā "Mežonīgās ģimenes", kur vecāki izskaidro savu pozīciju un skatījumu uz dzīvi. 

Neviens no ģimenes bērniem neiet skolā, lasīt un rakstītprasmi viņiem iemāca vecāki, un reizi gadā bērnu progresu uzrauga izglītības jomas amatpersonas. 

"Mēs tikai šūpojamies un peldam pa straumi. Ja laiks ir labs, mēs izraujamies kaut kur uz dieniņu, ja slikts, paliekam iekšā un darām darbus. Nav nekādu saistību, tāpēc bērni var dzīvot tā, kā viņi grib," stāsta 35 gadus vecā mamma Džemma. 

Piemēram, deviņus gadus vecais Fīnikss negribēja mācīties lasīt, taču tad pārdomāja, jo "XBox'ā" gribēja aizsūtīt savam draugam vēstulīti. 

Rounsliju ģimenes bērni nekārto eksāmenus un nemācās pēc valsts noteiktās izglītības programmas, un zināšanu līmenī krasi atpaliek no saviem vienaudžiem, tomēr Džemma uzsver, ka viņu tas neuztrauc. "Viņi atpaliek no vienaudžiem akadēmisko zināšanu jomā, bet es par to nesatraucos. Vidējās izglītības dokuments ir tikai atmiņas tests, tam nav saistības ar inteliģenci," viņa paskaidro. 

Viņa gan apgalvo, ka saņem komplimentus savu bērnu dēļ, kas liek domāt - viņu sistēma strādā. 

"Mēs patiešām domājam, kā mēs viņus audzinām, un saņemam komplimentus par to, cik burvīgi ir mūsu bērni. No malas tas šķiet mazliet mežonīgi, bet tas strādā," skaidro ģimene. 

Māte Džemma strādā par vizīšu frizieri, bet tēvs Luiss pavārs. Ideja savas atvases gatavot lielajai dzīvei šādā veidā viņiem radās pirms vairākiem gadiem, saprotot ka "konvencionāla vecāku būšana" nav domāta viņiem un "beznoteikumu" pieeja ir tas, kas strādā vislabāk. 

Ģimene uzskata, ka šī pieeja palīdzēs viņus padarīt par cilvēkiem, kuri paši pieņem individuālus lēmumus. Ko tas nozīmē dzīvē? Ja viņi saka, ka no matrača grib uztaisīt slīdkalniņu, neviens nesaka automātisko "nē". 

"Kāpēc mums būtu jāsaka nē? Mēs esam koordinatori, mēs palīdzam viņiem pacelt matraci. Ierastā atbilde būtu: "Nē, tu nevari paņemt matraci un uztaisīt slīdkalniņu." Bet kāpēc nē? Mēs lejā saliekam spilvenus, tas ir droši. Un viņiem ir milzīgs prieks un jautrība, uz ko ir patīkami noraudzīties."

Džemma gan uzsver - lai arī ģimene brīvdienās ļauj pirms miega mieloties ar saldumiem, viņi cenšas ievērot veselīgu diētu. "Nav īsti patiesība, ka noteikumu nav nemaz, proti, es neļautu viņiem lēkt ārā pa logu. Tas vairāk ir par to, ka nav nekā spiesta."

"Jūtam, ka mēs kā sabiedrība esam pārāk ieciklējušies teikt nē saviem bērniem, nemaz nedomājot, kāpēc mēs to darām," viņa skaidro.