Narkomāne, prostitūta, lesbiete... Iepazīstinām ar jaunā raidījuma "Caur ērkšķiem uz..." trim meitenēm

Ērkšķi bijuši šo sieviešu ikdiena – dalībnieces iepriekš piedzīvojušas vardarbību, bijušas spiestas cīnīties par izdzīvošanu, pārkāpušas likumu, cietušas no atkarībām, bet nu ir gatavas mainīt savu dzīvi. Nepilna mēneša laikā viņas kopīgi dosies izbraukumos, apmeklēs nodarbības, piedalīsies dažādās aktivitātēs, ka arī ekspertu vadībā iegūs noderīgas zināšanas par skaistumkopšanu, veselīgu dzīvesveidu un personības pilnveidošanu.

Raidījums meklēs atbildi, vai dažu nedēļu laikā sieviete var rast pārliecību un drosmi mainīt savu dzīvi. Katrai projekta dalībniecei ir savs īpašais stāsts, kāpēc līdz šim dzīvē nav izdevies īstenot savus mērķus, atrast darbu vai gādāt par savām atvasēm. Piedāvājam iepazīties ar dažām no raidījuma dalībniecēm.

Lesbietei vardarbība ģimenē

Laima (22) ir no Madonas. Jauniete jau raidījuma pirmajā dienā atklās, ka ir lesbiete, par ko arī nekaunas. Laima ir radusi domāt par citiem, bet raidījuma laikā viņa vēlas iemacīties domāt arī par sevi.

Raidījumam sākoties, Laima dzīvoja ar mammu, kura lieto alkoholu, regulāri maina mīļākos, lielākoties izvēloties agresīvus tipiņus, kuri māti sit. Laima atzīst, ka viņa nevar ciest savu māti, bet vienlaikus viņai mammas ir žēl, tāpēc meitene nespēj viņu pamest. Viņa uzskata, ka mamma ir jāaizstāv no agresīviem mīļākajiem, ne ar vienu vien viņa esot kāvusies...

Kopā ar Laimu un viņas māti dzīvo arī Laimas jaunākā māsa, par kuru meitene kopš bērnības rūpējusies. Ģimene dzīvoja ļoti trūcīgi, mājās regulāri trūka pārtikas. Tā vietā, lai rūpētos par meitām, mamma priekšroku deva grādīgajai dzirai, tāpēc Laimai pašai nācās pelnīt iztiku, lai pabarotu mazo māsu. Viņa brauca uz laukiem strādāt, par darbu saņemto pārtiku. Tāpat, lai paēstu, kā atzīst Laima, viņa zagusi pārtiku veikalā. Meitenei joprojām ir sirsnīgas un rūpju pilnas attiecības ar mazo māsu.

Laima ir viens no raidījuma veiksmes stāstiem, jo projekts jauno sievieti iedvesmoja uz pārmaiņām. Pēc filmēšanas beigām Madonā viņa nav atgriezusies, bet atradusi darbu un uzsākusi patstāvīgu dzīvi Rīgā, par ko vienmēr bija sapņojusi.

Transpersona ar šķirtu ģimeni

Linda (47) ir no Rīgas. Viņa dzimusi kā vīrietis un aptuveni 30 gadu kā vīrietis arī dzīvoja.

Linda strādāja par tirdzniecības menedžeri, desmit gadu bija precējusies, laulībā dzimis dēls, bet vīrieša ķermenī viņa vienmēr jutusies slikti. „Jau bērnībā piemērīju māsu kleitas. Daudzus gadus nespēju sev atzīt, ka esmu transseksuāla, un turpināju dzīvot vīrieša dzīvi,” stāsta Linda. Viņa savu sievu mīlēja, bet, kā pati saka: „Ja es nespēju viņu darīt laimīgu, būdama vīrietis, es izdarīju visu, lai viņa mani ienīstu.” Linda ar sievu savulaik nesarunājās divus gadus, kaut gan abas turpināja dzīvot vienā dzīvoklī. Linda to ļoti pārdzīvoja. Šobrīd abām ir izdevies atteicības uzlabot. Linda priecājas, ka viņas ir kļuvušas par draudzenēm.

Linda arvien biežāk pārģērbās par sievieti, paralēli sāka lietot hormonu preparātus, kas ietekmēja viņas hormonālo sistēmu, un to iespaidā mainījās ārējais izskats. Nu jau par to, ka Linda reiz bijusi vīrietis, liecina tikai fotogrāfija un informācija pasē. Tomēr vizuālo pārmaiņu dēļ viņa zaudēja darbu. „Neviens neņems darbā, ja redzēs, ka pasē esmu vīrietis, bet dzīvē izskatos kā sieviete,” nosaka Linda.

Viņa jūtas nedroši par sevi un izjūt sabiedrības nosodījumu. Linda uz raidījumu atnākusi mazvērtības kompleksu mākta – viņa neuzdrošinās izvēlēties darbu, kas patiešām patīk, tāpēc, lai pelnītu naudu iztikai, strādā video čatā, kā arī nodarbojas ar prostitūciju. Linda vēlas izkopt savu sievišķību un celt pašapziņu, jo līdzšinējā dzīves pieredze viņu nav žēlojusi. Linda izjutusi klaju apkārtējo nosodījumu un neizpratni, tāpēc norobežojusies no sabiedrības un savu ikdienu pavada drūmā vientulībā.

Lindai nav draugu, viņa reti iziet no mājām, jo nejūtas droši un pārliecināti, bet lielāko dienas daļu pavada, spēlējot datorspēles, grozoties video čatā un tiekoties ar klientiem.
Lindas kvēlākais sapnis ir veikt dzimuma maiņas operāciju un arī fiziski kļūt par sievieti, kā arī atgūt pašapziņu un satikt draugus, kas spētu pieņemt viņu tādu, kāda viņa ir.

Linda atklāj, ka pilnvērtīgi kā sieviete jutīsies tikai pēc dzimummaiņas operācijas, kas ir ļoti dārga. „Populārākā vieta pasaulē, kur šīs operācijas veic, ir Taizeme. Latvijā šāda operācija maksā 15 tūkstošus eiro. Bet man tādas naudas nav,” saka šova dalībniece. Linda ir apņēmības pilna strādāt pie sejas formu uzlabošanas, izmēģinās sejas liftinga procedūras, kā arī plāno atkārtot hormonu preparātu lietošanas kursu.

Raidījuma dalībniece aiziet, nesagaidot pirmizrādi

Narkotikas salauza Deivijas dzīvi jau agrā jaunībā. Atkarība izrādījās ļoti stipra – vairākas nedēļas pēc raidījuma filmēšanas dalībniece pameta šo sauli.

Rīdzinieci Deiviju (31) liktenis lielākoties nesaudzēja, uzlika viņai citu pēc cita baisus pārbaudījumus – viņa auga nelabvēlīgā ģimenē, patēvs viņu sita un seksuāli izmantoja no astoņu gadu vecuma. Četrpadsmit gadu vecumā meitene aizbēga no mājām, iepazinās ar nepareizajiem cilvēkiem, sāka lietot alkoholu un narkotikas, kā arī nodarboties ar prostitūciju. Deiviju suteneri divus mēnešus turējuši pieslēgtu un devuši heroīnu, līdz meitene kļuva atkarīga.

Tolaik viņa bija jaunākā prostitūta Latvijā. Deivijas narkomānes un prostitūtas gaitu pirmsākumi iemūžināti Ināras Kolmanes filmā par narkomāniju Tumsā aizejot. Tajā meitene stāsta par to, ka viņai pietrūkst mātes mīlestības, ka māte no viņas ir atteikusies.

Deivija lietoja heroīnu teju 17 gadu, vairākkārt mēģinot atmest. Ilgākais nelietošanas periods bijis četri gadi. Viņai bija civilvīrs, un, kamēr abi bija kopā, meitene narkotikas nelietoja. Kad vīrs nomira, Deivijas pasaule atkal sabruka un viņa atsāka lietot. Vairākkārt viņa sēdējusi cietumā par zādzībām un narkotiku lietošanu. Ar bijušo mīļoto abi aizrāvās ar benzīna zagšanu. Puisis joprojām izcieš cietumsodu par pastrādātajām laupīšanām. Deivija pēdējo reizi no apcietinājuma iznāca šā gada martā.

Uzzinot par raidījuma ideju, viņa pieteica savu dalību tajā, vēloties reizi par visām reizēm pielikt punktu savai atkarībai. Lai gan Deivija uz raidījumu atnāca apņēmības pilna atmest narkotiku lietošanu, sakārtot savu dzīvi, atgūt bērnus un tikt pie pavāres darba, sievietei plānus īstenot neizdevās, jo atkarība jau kuro reizi izrādījās stiprāka par viņu. Vairākas nedēļas pēc raidījuma filmēšanas beigām viņa pārdozējusi narkotikas.

Atkarību terapeits Māris Ķirsons, kas raidījumā bija Deivijas mentors, ticēja, ka viņa izveseļosies. „Pēc pēdējās tikšanās ar Deiviju braucu mājās ļoti priecīgs. Viņa man apsolīja, ka nāks uz Akrona terapiju, jo šādi vairs nevēloties dzīvot.” Taču bezmaksas terapiju, kuru Deivijai pēc raidījuma beigām piedāvāja "Caur ērkšķiem uz..." veidotāji, sieviete neizmantoja. Kā norāda Ķirsons, narkomāna ķermenis nemitīgi prasa kārtējo devu, jo tas ir veids, kā cilvēks radis dzīvot. „Tā slimība ir viltīga. Cilvēks domā, ka viņš jau tikai drusciņ, taču slimība turpina progresēt. Tas druscītiņ var nebūt pietiekami daudz, un tiek paņemts vēl drusku, un cilvēks aiziet bojā.”