Pirmoreiz tuvi viņi bija tikai kāzu naktī. Elvisa Preslija un viņa Priscillas skaistais mīlasstāsts

Laulību ceremonija notika Lasvegasas hotelī Aladdin 1967. gada 1. maijā – tālu no Greislendas, Elvisa slavenās savrupmājas Memfisā. Tajā piedalījās ļoti ierobežots ielūgto skaits, taču bija uzaicināti daudzi preses pārstāvji, kas piedalījās rokzvaigznes menedžera organizētajā preses konferencē starp diskrēto ceremoniju un brokastīm ar šampanieti 100 viesiem. Kaut arī slavenības mērogiem ļoti pieticīgas kāzas, tas tomēr bija notikums, ko vēlāk aprakstīja grāmatās.

Zaglīgi, slepus un ātri

Kāzas organizēja Elvisa menedžeris, pulkvedis Toms Parkers – cilvēks, bez kura viņš, kā pats atzina, nebūtu sasniedzis slavas kalngalus. Kāzu priekšvakarā pulkvedis savāca visus galvenos spēlētājus Palmspringsā. “Uzreiz pēc pusnakts, sākoties 1. maijam, galvenie kāzu dalībnieki izzagās ārā pa Elvisa Palmspringsas mājas sētas durvīm, pārkāpa pāri pagalma sētai un sasēdās mašīnā, lai dotos uz lidostu. Šim gadījumam Elviss bija aizņēmies Frenka Sinatras personisko lidmašīnu,” savos memuāros atcerējās Elvisa skolasbiedrs Džordžs Kleins.

Otra lidmašīna nogādāja pārējos viesus. Ieradušies Aladdin hotelī, viņi izmantoja dienesta ieeju, lai viņus nepazītu.
Agrā rīta stundā Lasvegasas tiesas ēkā Elvisam un Priscillai tika izsniegta laulības apliecība, bet desmitos Nevadas Augstākās tiesas tiesnesis Deivids Zenofs ziedu un sveču rotātā Aladdin apartamentā abus salaulāja, klātesot aptuveni 14 cilvēkiem. Elvisa vedējtēvi bija draugi no viņa leģendārās Memfisas mafijas – Džo Espozito un Martijs Lakers, Priscillas vedējmāte bija viņas māsa Mišela. Parkers, kurš bija noalgojis divus profesionālus fotogrāfus, lai ceremoniju iemūžinātu, mēģinot mainīt savu vietu, vienam no tiem trāpīja ar spieķi pa galvu, bet citādi ceremonija noritēja raiti un aizņēma tikai astoņas minūtes. Tai sekoja ātra preses konference un 10 000 dolāru dārga brokastu pieņemšana radiem, draugiem un biznesa partneriem ar šampanieti un sešstāvīgu torti, ko pasniedza hoteļa konditorejas šefs Deniss Martigs. “Tā bija dzeltenā biskvīta kūka. Katrā stāvā bija divas pildījuma kārtas – ar aprikožu marmelādi un ķiršu brendiju piesūcinātu Bavārijas krēmu. Tas viss bija glazēts ar ķiršu brendija pomādes glazūru un dekorēts ar karalisko glazūru un marcipāna rozēm,” atceras šefs.

“Manas kāzas bija ļoti neparastas,” vēl pirms pāris gadiem izteicās Priscilla. “Piedalījās tikai mums tuvākie cilvēki, un tas bija tieši tā, kā gribējām. Mēs nevēlējāmies fanu klubu. Negribējām cirku.”

Draugu vilšanās

Tik pieticīgas kāzas rokenrola karalim, kuram trakas ballītes bija teju ikdiena, protams, izraisīja vilšanos daudzos no viņa pietuvināto loka. Vairāki tuvākie draugi pat apvainojās, ka netika ielūgti uz kāzu ceremoniju, un saglabāja aizvainojumu vēl ilgus gadus, lai arī tajā vainoja galvenokārt Parkeru, nevis pašu Elvisu. Īpaši nikns par šo situāciju bija Preslija tuvs draugs no mafijas, skolasbiedrs Reds Vests. Lai arī Elviss personīgi bija ielūdzis viņu ar sievu uz kāzām Lasvegasā, pēdējā brīdī, kad pāris jau bija saposies svētku drēbēs, ielūgums tika atsaukts. Redam, kurš bija kopā ar Elvisu jau kioš viņa slavas ceļa sākuma un bija uzaicinājis viņu par vedējtēvu paša kāzās, tas bija tik liels trieciens, ka viņš nolēma uzteikt darbu pie Elvisa. Kaut arī viņi vēlāk izlīga, plaisa abu attiecībās palika.

Pēc pieņemšanas Elviss un Priscilla lidoja uz Palmspringsas māju, kur baudīja pāris dienu medusmēnesi. 4. maijā viņi atgriezās Memfisā un uz trim nedēļām nošķīrās kādā privātā rančo, tieši aiz Misisipi štata robežas. Vairāki Elvisa draugi viņus apciemoja, tomēr lielāko daļu laika viņi varēja pavadīt divatā, netraucējot Memfisas mafijai. Priscilla līksmoja par iespēju būt īstai sievai: gatavot ēst, tīrīt un mazgāt savam vīram. “Man ļoti patika šī spēle mājas. Tā bija izdevība parūpēties par viņu pašai. Nebija ne kalpoņu, ne istabeņu, kas mūs apkalpotu,” atcerējās Priscilla.

Lai nogludinātu kāzu izraisītās nesaskaņas, 29. maijā Greislendā Presliji sarīkoja vēl vienu pieņemšanu – tiem draugiem un ģimenes locekļiem, kas nebija varējuši ierasties uz īsto ceremoniju.

Kāzu dāvanā – vecāki

Kāzu dāvanā Elviss noorganizēja Priscillas vecāku lidojumu no Vācijas. Taču varētu teikt arī, ka kāzas bija kā dāvana viņiem; katrā ziņā Priscillas tēvs beidzot varēja uzelpot, ka viņa meita ir godam izprecināta.
Lai cik romantisks arī būtu padsmitnieces Priscillas un rokzvaigznes iemīlēšanās stāsts, sešdesmito gadu brīvdomīgā gaisotne nespēja pārmākt amerikāņu sabiedrībā pieņemtos morāles standartus. Kā Priscilla atzina 1973. gada intervijā žurnālam Ladies' Home Journal, “tajos laikos nebija pieņemts vienkārši dzīvot kopā”.
1959. gadā Priscillai Bolju bija 14, un viņa dzīvoja Rietumvācijā, kur viņas tēvs, ASV Gaisa spēku oficieris Pols Bolju, bija aizkomandēts, kad viņa iepazinās ar Vīsbādenē dienējošo Presliju kādā dzimšanas dienas ballītē. Meitene uz Elvisu atstāja tik spēcīgu iespaidu, ka viņš pat sakautrējās, un uz brīdi atkal atgriezās viņa lempīgo pusaudža gadu uzvedība. Tiesa, uz ballītes beigām viņš atkal bija publikas mīlulis, Priscilla bija neglābjami iemīlējusies, un abi laimīgi, ko nevarētu teikt par meitenes vecākiem. Viņi bija dusmīgi, ka meita vēlu pārnākusi mājās, un uzstāja, lai viņa ar Elvisu vairs netiktos.

Taču filmzvaigznes dedzīgā vēlēšanās satikties vēl un solījumi atvest Priscillu laikus mājās, lika viņiem atmaigt. Pusgada laikā, kad Preslijs dienēja Vīsbādenē, pāris tikās bieži. Pēc viņa aizbraukšanas 1960. gada martā Priscillu bombardēja prese no visas pasaules ar lūgumiem pēc intervijas. Lai arī viņi uzturēja kontaktu pa telefonu, Priscilla domāja, ka mīlas romāns ir beidzies, vēl jo vairāk tāpēc, ka prese neskopojās ar ziņām par Preslija mīlas sakariem ar filmēšanās partnerēm.

Galu galā 1962. gada vasarā vecāki atļāva Priscillai apciemot Presliju Losandželosā, izvirzot šādus noteikumus: Elviss apmaksā viņai ceļojumu pirmajā klasē, nodrošina nepārtrauktu pavadību, un viņa raksta uz mājām katru dienu. Preslijs to apsolīja, tikai lika Priscillai iepriekš sarakstīt pastkartes, kuras kārtīgi katru dienu nosūtīja viņa kalpotājs. Tikmēr viņš aizveda meiteni uz Lasvegasu, un tieši tur Priscilla pirmo reizi nomēģināja amfetamīnus un miegazāles, lai turētu līdzi Elvisa dzīvesveidam.
Nākamā gada martā Priscillas vecāki beidzot piekrita, ka meita pārceļas uz Ameriku ar nosacījumiem: viņa pabeidz katoļu vidusskolu Memfisā, dzīvo kopā ar Elvisa tēvu un pamāti atsevišķā mājā pie Greislendas, un beigās viņi apprecas. Jau pēc pāris nedēļām Priscilla bija ievākusies Greislendā pie Elvisa pavisam. “Šī pārvākšanās bija dabiska. Es tāpat tur atrados visu laiku,” viņa atzina.

Vai Elviss gribēja precēties?

Pirms 1966. gada Ziemassvētkiem Elviss, nometies uz ceļa guļamistabā, lūdza Priscillas roku, sniedzot saderināšanās gredzenu ar 3,5 karātus lielu briljantu, ko ietvēra 20 mazāki akmeņi. “Nebija nekāda saspīlējuma. Viņš vienkārši pateica man par šo gredzenu un vaicāja, vai gribu viņu precēt. Vairāk nekā jebkad – es atbildēju,” Priscilla stāstīja Elvisa privātsekretārei Bekijai Jensijai viņas grāmatā "Mana dzīve ar Elvisu".

Kā Elviss nolēma, ka pienācis īstais laiks precēties? Par to viedokļi ir pretrunīgi. Ir ne mazums liecību, kas vedina domāt: Elviss tika mudināts, lai neteiktu – piespiests, noslēgt šo savienību. Priscilla esot piedraudējusi sniegt interviju par viņu attiecībām, ja viņš neapprecēsies. Vēlāk viņa atzina, ka Preslija kundze skan daudz labāk nekā mūžīgā Lolita, pusaudzes vecuma mīlule un citas iesaukas, ar ko viņu apveltīja prese. Par kāzām neatlaidīgi esot uzstājis arī Priscillas tēvs, kurš pat piedraudējis nākamo znotu iesūdzēt tiesā par “nepilngadīgās aizvešanu pāri štata robežām seksuālos nolūkos” saskaņā ar Manna likumu. Arī pulkvedis Parkers mudinājis Elvisu precēties, atgādinot par “morāles punktu” viņa ierakstu līgumā. Preslija pavāre Alberta atcerējās, ka Elviss bijis tik nomākts par kāzām, ka viņa kādu dienu to atradusi pat raudam. Kad viņa vaicājusi, kāpēc viņš vienkārši tās neatceļ, rokzvaigzne atbildēja: “Man nav izvēles.” Pat vedējtēvs Martijs Lakers ir stāstījis par Elvisa lielo nepatiku pret precēšanos, lai gan Džo Espozito un vairāki citi draugi apgalvoja pretējo.
Lai kas tas arī būtu – vecpuiša negribīgums precēties vai dabiskas pirmskāzu stresa bailes –, neviens nenoliedz, ka Elviss patiešām mīlēja Priscillu.

Havajiešu kāzu dziesma

Kā vienmēr romantisks, kāzu naktī Elviss savu jauno sievu ienesa mājās uz rokām, dziedot Havajiešu kāzu dziesmu (viņš dziedāja to savā 1961. gada filmā Zilās Havaju salas), un taisnā ceļā devās uz guļamistabu. Priscilla savās atmiņu grāmatās ir diezgan atklāti rakstījusi par viņu intīmajām attiecībām un apgalvo, ka abi pirmoreiz bijuši tuvi tikai kāzu naktī. Daudziem šķiet neticami, ka tas tā varētu būt.
Savā autobiogrāfijā Elviss un es (1985) Priscilla apraksta Presliju kā ļoti kaislīgu vīrieti, kurš tomēr nebija atklāti seksuāls attieksmē pret viņu pirms kāzām. Elviss esot teicis, ka viņiem ar seksu jāpagaida, kamēr apprecēsies. “Viņš teica: es nesaku, ka mēs nevaram darīt citas lietas. Tas ir tikai pagaidām. Es gribu to saglabāt,” viņa rakstīja. “Baiļpilna viņam neizpatikt, ka varu iznīcināt savu tēlu – viņa mazā meitene, es padevos ilgai gaidīšanai. Viņš sāka man mācīt citus veidus, kā viņu apmierināt. Mums bija spēcīga saikne, lielā mērā seksuāla. Mēs abi sasniedzām dažus aizraujošus un mežonīgus brīžus,” atklāja Priscilla.
Laulības dzīve, kas sākās Preslijiem, ir cits stāsts, un īstu ģimenes laimi tā sagādāja tikai pirmajos gados. Elvisa biežā prombūtne filmējoties un koncertējot, viņa neskaitāmie mīlas sānsoļi, problēmas ar karjeru, narkotikām, alkoholu ātri vien sagrāva kopdzīves pamatus. Priscilla atzinusies, ka arī viņai bija divi ārlaulības sakari, kas likuši saprast, “ka man nepieciešams daudz vairāk no attiecībām ar Elvisu”. 1972. gadā viņi pārtrauca attiecības un iesniedza šķiršanās pieteikumu. 1973. gada 9. oktobrī, sešarpus gadus pēc kāzām, viņi tika oficiāli izšķirti. Neraugoties uz to, viņi atstāja tiesas namu, sadevušies rokās, un tādi viņi arī palikuši vēsturē.