Bērnu parāde sociālajos tīklos. Vai vecāku ambīcijas apdraud mazos?
Bērns nav vecāku īpašums un nav nācis pasaulē, lai vecāki viņu lietotu savām izklaidēm.
Bērni
2016. gada 14. maijs, 06:15

Bērnu parāde sociālajos tīklos. Vai vecāku ambīcijas apdraud mazos?

Jauns.lv

Sociālajos tīklos ceļojoši selfiji, kas uzņemti dīvainās pozās un sadzīves situācijās, ir ierasti. Kad internetā publiskai apskatei vecāki izliek savu bērnu fotogrāfijas, reizēm neviennozīmīgi uztveramas un ne visai ētiskas, tomēr rodas jautājums: vai, iesaistot bērnus pieaugušo spēlēs, mēs nepakļaujam viņus riskam un nepārkāpjam bērnu tiesības?

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Ziņa, ka sociālajos tīklos milzu popularitāti izpelnījusies četrus gadus veca meitene no Maskavas, kļuva par vienu no lasītākajām portālā Kasjauns.lv. Mazās, neparasti glītās krievietes Anastasijas Kņazevas attēli sociālajā platformā Instagram pulcējuši ap četrdesmit tūkstošus fanu. Popularitātei pietika ar to, ka mazulīte Anastasija ir prece kastinga aģentūrā President models, kas bāzēta Maskavā. Atsevišķās fotosesijās bērns izskatās pēc mazas sievietes. Tas izsauca tūkstošu māmiņu sašutumu visā pasaulē, kuras nosoda veidu, kādā bērnam lūgts pozēt.

Nolaistām biksēm uz poda sēdoši mazuļi; meitenītes, mazās, slapjās biksītēs, apaļiem vēderiem, pozē jūrmalas smiltīs; fotosesijas ar mazām “cacām”, kuru sejiņas klāj kosmētikas kārta un mati savērpti koķetos rullīšos... Sociālie tīkli mudž no tamlīdzīgām bildēm. Pirms diviem gadiem Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas rīkotajā aptaujā 73% vecāku apstiprināja, ka ievietojuši savu bērnu fotogrāfijas sociālajos tīklos. Lai gan speciālisti norāda, ka bērnu privātumu skarošu attēlu izvietošana publiskai apskatei nav pieņemama, lielākā daļa pieaugušo tajā problēmu nesaskata. Vai tiešām visa pasaule jāiepazīstina ar sava bērna gaitām? Interneta komentētāju viedokļi ir atšķirīgi – vieni uzskata, ka bērni izbauda fotografēšanos, tas ir forši, smuks bērns ir jārāda pasaulei, otri brīdina, ka pedofili nesnauž, trešie atgādina, ka mirkļa emociju iespaidā virtuālajā pasaulē noplūdinātās bildes tur paliks mūžīgi.

Viedokļi. Diskusija internetā

•    Lai cik skaista būtu mana meita, es ar viņu pasaulē nelielītos, tas paliktu sirdī. Bērnam ir bērnība, un to nevajag laupīt. Vecāki pie vainas, ka neļauj bērnam izdzīvot bērnību, bet no viņa iztaisa pieaugušu. Man žēl šo vecāku. Parasti, ja sāc ar ko lielīties – laba mašīna, manta, smuks bērns –, tad notiek kas nelāgs. Bērni nav domāti pasaulei, bet vecāku priekam.

•     Es neko sliktu un piedauzīgu bildēs nesaskatīju. Tikai aizspriedumaini un vecmodīgi cilvēki var ko tādu saskatīt. Mana meita arī ir bijusi uz pirmo fotosesiju. Es tur redzēju arī citus bērnus. Viņiem patīk fotografēties, un viņi to izbauda. Ir arī jautras fotosesijas un mazas meitenes var justies kā mazas princeses. Līdz noteiktam vecumam tā var būt izklaide un hobijs, ja ar to baigi neaizraujas, jo skolas vecuma bērnam labāk veltīt spēkus mācībām. Uz pulciņiem mēs taču arī bērnus vedam. Tas ir kaut kas līdzīgs.

•    Bērnu fotogrāfijas sociālajos tīklos vispār ir kaut kas perverss. Dažreiz dīvaini kļūst, redzot, kādas bildes māmiņas salikušas. Bērni ar plikiem dibeniem, pilnu muti, vāļājoties pa zemi. Tās bildes taču nekad vairs nevarēs izdzēst no interneta plašumiem – tās tur paliks mūžīgi. Kad bērns paaugsies, viņam diez vai patiks, ka visi var aplūkot kā viņš pliks rāpo pa zemi vai smejas, piebāzis muti ar šokolādi. Kāpēc vispār maza bērna bilde jāizliek publiskai apskatei? Kad paaugsies, pats izveidos savu profilu.

•    Lielās nosodītājas ir citas mammas, bet pietiek, piemēram, izsludināt foto konkursu sociālajos tīklos – momentāni visas sūta! Tur arī bērna foto kāds pedofils var lejuplādēt. Un, cik godkārīgu mammu dzen bērnus cauri visādām baleta studijām, deju kolektīviem utt.? Kas tad tas ir, ja ne izrādīšanās?

•    Man izskatās pēc pedofila sapņa. Goda vārds, pilnīgi slikti metas, uz tām bildēm skatoties. Viens ir smuki sapucēts bērns, kas priecājas kā bērns, pavisam cits – kad ieņem kāda ieteiktas pieaugušā pozas. Seksīgi savilktas lūpiņas, skatiens pār plecu, vēēē...

•    Vienkārši ļoti skaista un sapucēta meitene. Kāpēc nelepoties ar savu bērnu? Kāpēc Kristina Pimenova var tikt saukta par skaistāko meiteni pasaulē, bet citām liegts savus bērnus bīdīt modeļu lauciņā? Šī meitene ir pat skaistāka un interesantāka par Pimenovu, kura sevi jau izsmēlusi ar savu pārlieku simetrisko seju. Un kā var sabojāt bērnību? Tas, ka viņu aizved uz fotosesijām? Ļaudis, jums skauž! Fotografējot bērnus, no viņiem neprasa būt īstiem modeļiem kā pieaugušajiem, jo viņus bildē rotaļājoties. Viņi to uztver par daļu no rotaļām! Saprotat? Tā ka varat sēdēt tālāk savās četrās sienās, bet drosmīgās māmiņas, kurām ir lepnums par saviem bērniem, izmantos to savā labā. Un tur nav nekā slikta!

•    Ja cilvēkam nav nekā cita, ar ko lepoties, – spilgtu ideju, inovatīvu risinājumu, pārliecības, par ko cīnīties, sabiedriskās darbības vai kā cita, kas saistīts ar prātu, uzņēmību, aktīvu darbošanos –, tad viņš lepojas ar saviem bioloģiskajiem instinktiem. Cik tur tā darba – novelc bikses un uztaisi kārtējo mazulīti. Lielas actiņas un pufīgas lūpiņas neliecina par to, ka bērns tiks atbilstoši audzināts, ka nākotnē izaugs gudra, izglītota, laba sieviete. Trula pērtiķa izrādīšanās – rādīt visiem savu bērnu. Tādi taču ir miljoniem.

•    Bērnam tas diez vai iet labumā, attīsta viņu tikai vienā virzienā. Ja gribat, lai jūsu meitas kļūst par iedomīgam, narcistiskām muļķītēm, tad jums jāārstējas.

•    Ar bildēm var izdarīt ļoti daudz ļauna. Un vai jūs to gribētu saviem bērniem? Meitenei nav paveicies ar vecākiem...

•    Veido karjeru jau kopš dzimšanas. Kas tur slikts? Ne jau visiem jāsēž smilškastē ar netīru ģīmi un nošļukušām zeķbiksēm. Ja to uzskata par vēlamāko bērnības scenāriju, tad gan bērns tiešām tiek apdalīts. Bet – ja runā nopietni – vecāki malači. Kādēļ nerādīt pasaulei savu skaisto bērnu? Tiešām ir par ko priecāties! Un citām skaudīgajām/tikumiskajām mātēm iesaku neskatīties un nerādīt bērniem bērnu raidījumus un stingri kontrolēt, kādas rotaļlietas bērniem pērkat. Ja nu kas perverss pagadās.

•    Ko nozīmē skaista meitene? Iekšēji skaista? Varbūt skaisti lasa dzeju, dejo, dzied, zīmē? Visi bērni ir mīļi un smuki saviem vecākiem, bet izlikt publiskai apskatei nebērnišķīgi izskaistinātas meitenītes bildītes nozīmē piedāvāt viņu pedofiliem. Pieaugusi sieviete, izliekot seksīgas bildes, apzinās, ka tādējādi veicinās ne jau matemātiķu vai filozofu diskusiju par dzīves jēgu, bet aktivizēs vīriešos primitīvākos instinktus – Pavlova suņa reakcijas. Bērns šādu izvēli nespēj izdarīt, un tas nozīmē, ka vecāki viņu izliekt skatlogā kā gardu kumosiņu.

•    Lai fočējas, kamēr var. Izaugs un izplūdīs kā māte.

Nav svarīgi, ko tu jūti, galvenais ir izskats!

Līga Bernāte, psihoterapeite:

– Kamēr vecāki sociālajos tīklos ievieto bildes, kurās viņi kopā ar bērniem redzami atpūtas brīžos vai pasākumos, viss ir kārtībā. Tas ļauj tuviniekiem un draugiem sekot līdzi bērna gaitām, redzēt, ka viņš paaudzies. Kad sociālie tīkli tiek pārplūdināti ar bērnu fotosesijām, rodas jautājums, ko vecāki ar to grib panākt, – pašapliecināties, parādīt: re, kāda mēs forša ģimenīte, re, kāds man smuks bērns? Varbūt cilvēks citādi nespēj realizēties un piepildīt savu dzīvi, kā vienīgi publiski demonstrējot savu bērnu. Mūsdienās aktuāla tēma ir bērnu drošība. Ir zināms, ka pedofili seko līdzi jaunumiem sociālajos tīklos, kur nolūko savus upurus. Otra tēma ir bērna vajadzības un robežas. Bērns nav vecāku īpašums un nav nācis pasaulē, lai vecāki viņu lietotu savām izklaidēm. Dažas fotogrāfijas, ko var redzēt internetā, kādā brīdī vecākiem ir šķitušas smieklīgas, bet pēc dažiem gadiem bērnā izraisīs kauna un pazemojuma sajūtu. Vecāki mēdz nerespektēt bērna tiesības neizrādīt savu ķermeni. Vecākiem būtu sev jāpajautā, vai viņi gribētu, lai viņus nofotografē muļķīgā pozā un izliek publiskai apskatei. Ja sešdesmit gadu veca sieviete uzvelk bērna drēbes, viņa izskatās atbaidoši. Tieši tikpat briesmīgi izskatās arī mazas meitenes pieaugušu sieviešu tērpā. Apliecinot sievišķību caur bērniem, mammas risina savas problēmas. Šāda rīcība veicina bērna neadekvātu nobriešanu un seksualitātes veidošanos. Pārlieku pucējot bērnu, tiek veicināta nesamērīgi lielas nozīmes piešķiršana izskatam. Nav svarīgi, ko tu jūti, domā un dari, svarīgi ir tikai tas, kā tas izskatās! Konsultācijās pieaugušas sievietes atceras, kā bērnībā vecāki viņas sapucēja un lika skaitīt dzejolīti, lai gan ģimenē nebūt ne viss bija kārtībā.

Trešajai daļai vajadzīgs psihologs

Ojārs Rode, Drustu tautskolas 99 balti zirgi vadītājs: – Atverot failus internetā, negaidīti parādās visādas jēlības. Tas ir murgs, kas notiek virtuālajā telpā. Tikpat kā nav neviena televīzijas kanāla, kurā nerādītu kaut ko trulu, kas degradē apziņu. Uz šo problēmu fona bērnu fotogrāfijas sociālajos tīklos ir nieks – bērns ir Dieva radība, skaistākais, kas var būt, tāpēc lai jau mammas liek tās bildes. Vecākus nav jēgas audzināt. Lai nihilisms un prāta šaurība neturpinātu izplatīties, jāsāk ar izmaiņām izglītībā. Ikviens zemnieks 19. gadsimtā, kuram bija jāprāto, kad sēt, stādīt, ražu novākt, kā arklu uztaisīt, mājai jumtu salabot un svētkus nosvinēt, bija intelektuāli un garīgi pārāks par mūsdienu ierēdni, kas domā tikai par to, kā mazāk strādāt un priekšnieka vietā iesēsties. 11. klases skolniece stāsta, ka skolā viss ir orientēts uz aipadiem, aifoniem, bet par to, kā dzīvot, neviens nerunā. Vecāki domā kategorijās “mana mašīna”, “mans aifons”, “mans bērns”. Jūs domājat, ka šajās ģimenēs valda mīlestība? Ir dati, ka Latvijā trešajai daļai bērnu ir vajadzīga psihologa palīdzība. Tas tāpēc, ka bērna dvēsele neatsaucas uz to, ko piedāvā vide. Trauksmainības ir par daudz, bet bērna attīstībai ir vajadzīgs miers un klusums. Bērna kailums ir tikpat intīms kā pieaugušā

Inga Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas vecāku organizācijas mammamuntetiem.lv vadītāja, trīs bērnu mamma:

– Nedomājot par to, kādā nolūkā tiks aplūkotas bildes, vecāki mēdz publicēt fotogrāfijas, kurās zīdaiņi vai pat lielāki bērni redzami vannā. Bērna kailums ir tāds pats kā pieaugušā. Bērniem, tāpat kā pieaugušajiem, ir kauna jūtas. Ir izpētīts, ka cilvēki facebook publicē tik sensitīvu informāciju, kādu neizpaustu, sarunājoties reālajā dzīvē. Gadās, ka sarunā ar vecākiem bērns atklāj savas intīmākās domas, bet vecāki, lai parādītu, cik viņu mazais gudrs, tās izpauž publiski. Ja internetā parādās detaļas par bērna dzīvi, ļaundaris tās var izmantot, lai uzrunātu bērnu un iegūtu viņa uzticību. Atklājot dažādas nianses, vecāki ļaundara mutē ieliek citātus, ar kuriem piesaistīt bērnu. Ja svešinieks zina brāļa un māsas vārdu, ieradumus un intereses, bērns nodomā, ka svešais ir ģimenes draugs. Vecākiem ar bērnu jārunā par apdraudējumiem un jāpaskaidro, ka internetā nedrīkst likt citu bērnu fotogrāfijas, savu telefona numuru. Kad septiņu gadu vecumā bērns saņem savu pirmo bankas karti, jāpaskaidro, ka tās fotogrāfiju nedrīkst likt internetā. Tāpat nevajag stāstīt par lielākiem vecāku pirkumiem. Ir gadījumi, kad cilvēki dodas ceļojumā, iepriekš par to pastāstot sociālajos tīklos, un viņu prombūtnes laikā māja tiek apzagta.

Man ir bēdīgi...

Iveta Pudāne, pirmsskolas izglītības iestādes Lotte metodiķe:

– Ievietojot bērnu fotogrāfijas sociālajos tīklos, informācija par bērniem kļūt publiski pieejama. Ja no bildēm iespējams secināt, cik vecs ir bērns, kur mācās un dzīvo, viņš kļūst neaizsargāts. Ir dažādi dzīves notikumi, kad gribas padižoties, parādīt, cik liels viņš izaudzis. Tomēr ar bērnu fotogrāfiju demonstrēšanu nevajadzētu aizrauties. Kad gribēju facebook ielikt dēla bildes, prasīju viņam atļauju. Ja bērns nevēlas, viņa bildes nedrīkst izlikt publiskai apskatei. Ikdienas notikumi bērnudārzā Lotte tiek atspoguļoti interneta vietnē, kas pieejama tikai bērnu vecākiem. Sākumā vecāki uztraucās, kā tas būs, bet nu ir sapratuši, ka tas ir forši. Uz meitenītēm, kuras, gatavojoties fotosesijām, tiek uzkrāsotas kā pieaugušas sievietes, es skatos ar nožēlu, un man ir bēdīgi. Nē, tas nav skaisti! Skaists ir dabiskums. Man liekas, ka bērnība ar spēlēm un rotaļām ir brīnišķīgs laiks, ko vajadzētu pēc iespējas pagarināt, bet pieaugušie pārsātina bērnus, tādējādi viņus savā ziņā aplaupot. Bērniem vairs nepatīk bērnu dziesmas, viņi klausās Donu. Pieaugušajiem būtu jācenšas sevī saglabāt iekšējo bērnu un māku neviltoti priecāties, ko nodot tālāk saviem bērniem.

 

Evija Hauka, žurnāls “Patiesā Dzīve” / Foto: Shutterstock, no privātā arhīva, no izdevniecības Rīgas Viļņi