Kutināšana, bučas, apskāvieni un citi pozitīvie pieskārieni, kuriem bērns drīkst teikt - NĒ
Ķili, ķili, ķili... Kurš gan pieaugušais nav pakutinājis mazu, mīlīgu radu bērneli. Īpaši jau vecmāmiņām un vectētiņiem patīk šī jautrā spēle. Mazais tiek maigi kutināts, viņš smejas, bēg, tiek noķerts un atkal sakutināts.
Avots: Mammamuntetiem.lv
Šī rotaļa ir populāra ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Bērnu psihologi norāda - iespējams, ka šis ļoti labs veids, kā iemācīt bērnam, kas ir viņa privātuma robežas un kādas ir viņa tiesības aizsargāt pašam savu ķermeni. Instinktīvi bērns smejas un kliedz "Nē, nē, izbeidz!". Visbiežāk pieaugušie šo lūgumu neņem vērā.
Uz bērna lūgumu "Nē" ir tieši tā arī jāreaģē - jābeidz spēle. Īpaši svarīgi tas ir laikā, kad pieaug pedofilijas un vardarbības pret bērniem gadījumus skaits.
Bet šo daudzīšanos var uztvert arī kā mācībstundu, kurā iemācīt bērnam, ka viņam ir tiesības jebkam liegt pieskarties viņa ķermenim brīdī, kas tas kļūst nepatīkami. Uz bērna lūgumu "Nē" ir tieši tā arī jāreaģē - jāizbeidz spēle. Īpaši svarīgi tas ir laikā, kad pieaug pedofilijas un vardarbības pret bērniem gadījumus skaits. Savlaicīgi iemācīta apziņa, ka pieaugušo pieskārienus drīkst atvairīt, var pasargāt bērnu no nepatīkamas nākotnes pieredzes.
Ja mazulis jautras kutināšanas laikā saka "Nē", iemāciet visiem ģimenes locekļiem, ka šajā lūgumā ir jāieklausās. Tas nav untums, bet gan pirmais neapzinātais mēģinājums pastāvēt par savu ķermeni un neļauties nepatīkamām sajūtām. Aprunājaties ar bērnu, kādas sajūtas viņš piedzīvoja spēles laikā. Vai viņam tas patika? Kas tieši patika? Varbūt sāpēja? Ir ļoti noderīgi iemācīties nosaukt fiziskās sajūtas vārdos. Tas iemāca bērnam to, ka viņa viedoklis tiek respektēts un ņemts vērā. Ka viņš sava ķermeņa saimnieks un pārvaldnieks.
Slapja un nepatīkama vecmāmiņas buča vai tantes žņaudzošais apskāviens ar viegli nepatīkamu sviedru aromātu nav obligāti pieņemams ar prieku, ja patiesībā nesagādā patīkamas emocijas.
Nevēlams fizisks kontakts starp bērnu un pieaugušo nozīmē ne tikai seksuālu vardarbību. Tā var būt arī rupja izturēšanās, iekaustīšana, nerēķināšanās ar bērna vajadzībām. Bērnam, tāpat kā pieaugušajam, ir tiesības noraidīt nevēlamus, lai arī draudzīgus pieskārienus. Piemēram, slapja un nepatīkama vecmāmiņas buča vai tantes žņaudzošais apskāviens ar viegli nepatīkamu sviedru aromātu nav obligāti pieņemams ar prieku un pateicību, ja patiesībā nesagādā patīkamas emocijas.
Protams, pret apkārtējiem ir jāizturas ar cieņu, bet tas nebūt nenozīmē, ka tāpēc ir jāļauj aizskart savs ķermenis.
Kāda 7 gadus vecas meitenes mamma Keita stāsta " Man pagāja diezgan ilgs laiks, kamēr es sapratu, ka mana bērna ķermenis nepieder ne man, ne viņa vecmāmiņām vai jaukajām tantēm. Pieaudzis, ar veselīgu pašapziņu apveltīts cilvēks taču nepacietīs regulārus nepatīkamus citu pieaugušo cilvēku pieskārienus. Kāpēc gan tas būtu jāpacieš bērnam? Protams, pret apkārtējiem ir jāizturas ar cieņu, bet tas nebūt nenozīmē, ka tāpēc ir jāļauj aizskart savs ķermenis. Mana meita pateica striktu nē kādas radinieces " slapjajām bučām" apmēram 4 gadu vecumā."
Ko vēl drīkst negribēt bērns, lai iemācītos sargāt sava ķermeņa robežas?
- Atļaujiet viņam pateikt "Nē" negribētiem apskāvieniem.
- Nelieciet dot un saņemt bučas no jebkura cilvēka (radinieka, kaimiņa, bērnudārza biedra) tikai tāpēc, ka tā pienākas un tas ir jauki. Lai sasveicinātos, pilnīgi pietiek sasist plauktas "Dod pieci" stilā.
- Pēc iespējas agrāk iemāciet mazulim pašapkopšanās prasmes, īpaši tas attiecas uz savu intīmo vietu apmazgāšanu.
- Vienmēr ņemiet vērā bērna lūgumus "Jā" vai "Nē", ja tie attiecas uz pieskārieniem viņa ķermenim. Izņēmums, protams, ir ārsta apmeklējums.
