Smalkā limfātiskā sistēma

Vēl limfātiskā sistēma piedalās arī barības vielu un skābekļa pārnešanā no asinīm uz citām organisma šūnām.

Ja limfas cirkulācija organismā nav pietiekama, veidojas starpšūnu šķidruma aizture audos. Visbiežāk tūska veidojas uz kājām, retāk – uz rokām. Cēloņi var būt visdažādākie: dažkārt cilvēkam ir iedzimti limfas atteces traucējumi, taču visbiežāk tūska veidojas pēc dažādām operācijām, traumām, kaulu lūzumiem, arī staru terapijas un limfmezglu izoperēšanas. Pēdējo veic onkoloģisko saslimšanu gadījumā – ja sievietei jānoņem krūts, lai ierobežotu vēža izplatību, no paduses tiek izoperēta arī visa limfmezglu pakete. Pēc šīm operācijām sievietēm bieži attīstās rokas limfas atteces traucējumi. Jo limfmezgli organismā ir izvietoti grupveidā. Piemēram, cauri cirkšņa limfmezgliem tiek filtrēta limfa, kas nāk no apakšējām ekstremitātēm, cauri padušu limfmezgliem – no rokām.

Nereti tūskas parādās arī pēc pārslimotām infekcijām, īpaši rozes iekaisuma, jo limfātiskā sistēma ir ļoti trausla. Tās vadi, pa kuriem cirkulē limfa, ir ārkārtīgi smalki un viegli traumējami. Pēc katra rozes iekaisuma limfātiskā sistēma tiek traucēta, un tūska palielinās. Turklāt tūska kļūst blīvāka (piepampusī kāja, pataustot ir cieta), jo infekcijas laikā organismā tiek aktivizēti fibroblasti un citas šūnas, kas veicina saistaudu ieaugšanu. Saistaudi ir cieti un blīvi, līdz ar to izmaiņas audos kļūst neatgriezeniskas. Ja limfas vadiņi tiek nosprostoti, limfa pa tiem vairs necirkulē un sāk krāties starpšūnu telpā. “Citviet pasaulē ir bijuši mēģinājumi ķirurģiskā ceļā atjaunot limfvadus, taču šādas operācijas ir ļoti sarežģītas un līdz šim nav devušas gaidītos rezultātus. Limfvadi ir ļoti smalki, līdz ar to šādu operāciju nevar pielīdzināt asinsvadu operācijām,” stāsta Ints Ūdris.

Limfvadi ir ļoti jutīgi arī pret dažādām traumām. Piemēram, ja cilvēks lauzis potīti, iespējams, ka tūska parādīsies tikai uz laiku, kamēr potīte sadzīs, taču tikpat labi traumas dēļ limfvadi var nosprostoties, un tūska var progresēt.

Limfātiskās tūskas pirmajā stadijā parādās pietūkums pēdas virspusē. Otrajā stadijā tūska ir līdz potītei, trešajā – līdz celim, pēdējā stadijā tā ir visas kājas garumā.

Sievietēm, kurām parādās tūska pēdas virspusē, jārēķinās, ka tas ir pirmais signāls, kas liecina par limfvadu sistēmas traucējumiem. Ir svarīgi doties pie ārsta, lai noskaidrotu cēloni, vai to nav izraisījusi ārstējama infekcija, ādas dermatīti, jo jebkurš iekaisums limfātisko sistēmu aktivizē un reizē to var arī traumēt.

Limfas atteces traucējumi biežāk ir sievietēm, jo šo sistēmu ietekmē arī hormonālās svārstības organismā. Dažkārt kāju tūska mēdz parādīties pēc dažādu medikamentu, tostarp hormonālo zāļu, lietošanas. Kā skaidro ģimenes ārsts Andris Lasmanis, šie medikamenti palielina asinsvadu un limfvadu caurlaidību, kā dēļ šķidrums var sākt krāties starpšūnu telpā. Tomēr šajā gadījumā uztraukumam nav pamata, jo, pārtraucot šīs zāles lietot, tūska pazūd.

Limfātiskās tūskas ārstēšana ir ierobežota un ilgstoša, turklāt tās mērķis lielākoties ir nepieļaut tūskas progresēšanu. Terapijai izmanto manuālo limfodrenāžu, kompresijas zeķes. Diemžēl limfodrenāža ir efektīva tikai tik ilgi, kamēr procedūras tiek veiktas. Līdzīgi ir arī ar kompresijas zeķēm – tās palīdz tik ilgi, kamēr tiek valkātas. Nereti pacientiem izraksta arī limfas atteci veicinošus medikamentus, taču zāles samazina vienīgi slimības attīstības ātrumu, neizārstē tās cēloni.

Diemžēl limfātiskās sistēmas traucējumus izārstēt nevar, un būtiskus uzlabojumus arī panākt ir grūti. Lai slimība strauji neprogresētu, slimniekiem svarīgi izvairīties no sadzīviskām mikrotraumām, kas var izraisīt jaunas saslimšanas ar infekcijām.

Smagākajos saslimšanas gadījumos pacientiem tiek izoperēts viss kājas zemādas slānis, kur uzkrājas limfa, un tiek atstāts tikai muskulis un āda. Taču šo operāciju izdara tikai ļoti smagos gadījumos, kad alternatīva ir kājas amputācija.

Svarīgi izvairīties no infekcijām

Lai sevi maksimāli pasargātu no limfātiskās sistēmas traucējumiem, svarīgi ir sargāt sevi no dažādām infekcijām. Saplaisājuši papēži, ieauguši nagi, iekaisuši ienadži vai nobrāztas kājas – tie visi ir infekcijas vārti organismā. Ar rozi cilvēks var saslimt tikai tad, ja ir kāda sprauga, pa kuru mikroorganisms var iekļūt cilvēka organismā. Lai aktivizētu infekciju, pietiek ar plaisu papēdī. “Tāpēc par sevi ir jārūpējas – ja ir ādas ekzēmas, jāiet pie dermatologa tās izārstēt; ja ieaug nagi vai plaisā papēži jāapmeklē pedikīrs,» iesaka Ints Ūdris. Dakteris limfātisko sistēmu salīdzina ar biti – dažkārt tā infekcijai “iedzeļ”, bet pati aiziet bojā. Infekcija var traumēt šo sistēmu.

Vai limfātisko sistēmu var uzlabot aktīvs dzīvesveids? “Limfātiskā un venozā sistēma organismā ir savstarpēji saistītas, līdz ar to aktīvas kustības, sportošana palīdz uzlabot arī limfātisko atteci,” uzsver Ints Ūdris. Par to, lai venozās asinis un limfa no kājas virzītos uz augšu, rūpējas apakšstilba muskulis. Lokot pēdu, sīkie muskuļi saraujas un pumpē venozās asinis. Ja cilvēks sēž vai stāv, asinis ieplūst vēnās, taču pietiekami prom netiek. Līdzīgi ir arī, staigājot uz augstiem papēžiem, kad pēda ir nostiepta, ikru muskulis saspringts, līdz ar to tas nespēj veikt pumpja funkcijas. Joprojām veselīgākais veids, kā sēžot cilvēks var pasargāt savas kājas, ir sēdēšana ar kājām uz galda. “Asins un limfas pieplūdi un atteci regulē gravitācijas spēks. Ja cilvēks stāv, gravitācijas spēks asinis un limfu velk iekšā; ja tās tiek turētas uz augšu – velk laukā,” skaidro Ints Ūdris.

Svarīgi ir nostiprināt arī imūno sistēmu – vielas, kas uzņemtas ar pārtiku, nonāk organisma šūnās, vēlāk limfātiskajā sistēmā un tad atpakaļ organismā. Pateicoties limfātiskajai un asinsvadu sistēmai, ar pārtiku uzņemtās gan draudzīgās, gan nedraudzīgās vielas cirkulē pa visu organismu, ietekmējot cilvēka vispārējo imunitāti.

Ieva Konstante/Foto: Bulls Press