Skandālu meistari: Rolands Ūdris pret Kasparu Ūdri
Tiekoties “Martas” „Zvaigžņu stundā” HOBOS dziedātājs Rolands Ūdris un fotogrāfs, interneta vortāla vipi.lv galvenais redaktors Kaspars Ūdris smej – vai tik neesam brāļi? Rolands Minesotas programmā piedzīvojis patiesu mistiku, savukārt Kaspars atzīstas, ka populārs kļuva pēc kautiņa ar Aigaru Grāveru.
Kaspars: – Esam, kā tad ne. Domāju, ka esam līdzīgi. Vienmēr esmu gribējis būt tikpat slaids kā Ūdrītis.
– Man ir divas meitas, katra no savas mātes, un abām ir viens uzvārds. Principā viņas ir māsas. Iespējams, arī manam tēvam varēja būt kāds sānsolis – tu esi vecāks vai jaunāks par mani?
Kaspars: – Man ir gandrīz Jēzus vecums – 32 gadi.
: – Paga, man ir 34. Tikko izlīdu no Jēzus vecuma.
Kaspars: – Kā ir būt tādā vecumā?
– Tu gribi zināt, ko piedzīvosi nākamajā gadā?
Kaspars: – Jā!
– Tas izsauc jaunu atklāsmi. Tik tiešām Jēzus vecums bija labs. Starp citu, savu 33. dzimšanas dienu sagaidīju ar Minesotas programmu. Minesotas kolēģi man uzdāvināja krustu ar Jēzu. Pats interesantākais melnais stāsts – dzīvoju kopā ar vīrieti gados vienā istabā. Viņš bija nopircis krustu, kuru pēc tam man uzdāvināja. Vienu dienu skatos: Jēzus atlūzis no krusta. Un pēc pāris dienām satieku cilvēku, kurš izstāstīja: atceries to džeku, ar kuru tu biji kopā vienā istabiņā, viņš esot izdarījis pašnāvību, sācis dzert un nevarējis tikt tam pāri. Es sāku domāt, ka Jēzus mistika tomēr pastāv.
Kaspars: – Dzīvē ir tā – intuitīvi jūti, un pēc tam tieši tā notiek. Man bijis, ka kļūst bail tieši tāpēc, ka esmu jutis to, kas ir arī pēc tam noticis.
– Ja jūti, ka laimēsi loterijā miljonu un tieši tā arī notiks, tev bail nekļūtu.
Kaspars: – Mēs pat esam jaukti, kuram ir uzbrukts. Esmu lasījis rakstu, ka Rolandam Ūdrim sasista fotokamera. Pēc tam parādās ziņa, ka Kaspars Ūdris šonedēļ uzstāsies Grobiņas kultūras namā un pēc tam nākamajā dienā Liepājā. Tas man bija liels izbrīns, jo tolaik Ūdrītim bija mega popularitātes stunda, bet es vēl nebiju nekas. Diemžēl vai par laimi dziedātājs Aigars Grāvers man sasita to kameru.
– Tad tu kļuvi populārs.
Kaspars: – Es paliku populārs. ¬Ļoti pārdzīvoju tajā brīdī, jo tā bija manām rokām pelnīta fotokamera. Mans izdevējs neapmaksāja šo darba instrumentu.
– Pats vainīgs, ka nenovērtēji distanci. Un neredzēji asinis pretinieka acīs.
Kaspars: – Lai atgādinātu jums šo gadījumu, nu tad par vainīgu sevi neuzskatu joprojām, jo cienījamais mūziķis bija ciemos pie manis, viņš bija “Privātās Dzīves” gada jubilejas ballē, un es nebiju ciemos pie viņa guļamistabā, un, protams, publiskajā pasākumā es strādāju un bildēju pilnīgi visus. Cilvēkam kaut kas bija noticis. Viņa rīcība bija neadekvāta. Sāpīgi, bet patiesībā jau liels paldies, ka kaut kas tāds notika, mani reitingi cēlās, tiklīdz mani parādīja televīzijās, visās avīzēs, žurnālos tu esi. Patiesībā toreiz saņēmu milzīgu sabiedrības atbalstu. Man zvanīja vecie fotogrāfi, piedāvāja fotokameru, lai man ir, ar ko strādāt. Daži pat teica tā: johaidi, baigais čalis tas Kaspars Ūdris, tādu pīāra kampaņu nolaist. Daudzi bija domājuši, ka mēs to esam sarunājuši iepriekš.
– Tu jau varēji piekrītoši māt ar galvu.
Kaspars: – Es jau arī mierīgi māju. Bet galvenais – tev bija tā mega popularitātes stunda. Un tevi sāka saukt par Ūdrīti. Bet kāpēc mani pēc tam arī sāka saukt par Ūdrīti, es nesaprotu. Kā var būt divi Ūdrīši?! [..]
Abu Ūdrīšu tikšanās “Zvaigžņu stundā” – 22. jūlija žurnālā “Marta”.
