Vēsais deserts - sorbets
Sorbets ir raksturīgākais vasaras deserts. To tradicionāli gatavo vai nu no augļu sulām, sīrupiem, želejām, ievārījumiem, vai arī no svaigiem augļiem un ogām – zemenēm, ķiršiem, ērkšķogām.
Konsultē Valters Zirdziņš, Dikļu pils restorāna šefpavārs
Interesants sorbets pagatavojams no citrusaugiem – citrona, laima. Ja sorbetu gatavo, piemēram, no zemenēm vai persikiem, kam ir samērā blīva struktūra, veidojot stingru, vijīgu masu, var pat nepievienot cukuru vai glikozi tās sabiezināšanai. Toties, ja sorbetu veido no citrona, laima vai apelsīna, masa ir pārāk šķidra. Lai sasalstot neveidotos ledus klucis, jāpievieno palīglīdzekļi – olas baltums un glikoze. (Uzmanību – šķidrā pārtikas glikoze – nejaukt ar aptiekā nopērkamo pulverīti!)
Neparastāks sorbets pagatavojams arī, piemēram, no bazilika. Tas nudien ir kaut kas pārsteidzošs un lieliski iederēsies garšu nianšu pētnieku vakariņu noslēgumā.
Zemeņu sorbets
200 g svaigu zemeņu
300 g ūdens
100 g cukura
60 g glikozes
Pagatavošana. Uzvāra ūdeni ar cukuru, pievieno glikozi. Nedaudz atdzesē. Pievieno zemenes bez zaļajiem kātiņiem. Sablenderē, izkāš caur sietu un atdzesē. Liek saldējuma mašīnā. Var likt arī mājas saldētavā, bet tad ik pēc pusstundas sorbets jāapmaisa, lai tas nesasaltu klucī. Sorbeta masai var pievienot divus saputotus olas baltumus, tos uzmanīgi iecilājot. Tas sagatavoto masu padara vijīgāku.
Bazilika sorbets
50 g svaigu bazilika lapiņu
300 g ūdens
200 g cukura
80 g glikozes
Pagatavošana. Uzvāra ūdeni ar cukuru un izkausē glikozi. Kārtīgi atdzesē. Tad pievieno svaigās bazilika lapiņas un sablenderē. Izkāš caur sietu un saldē tāpat kā zemeņu sorbetu.
Aija Kažoka/Publicitātes foto
