Stiliste Dana Dombrovska atver jaunu veikaliņu
Laikā, kad daudzi pārņemti ar skriešanu, dāvanu meklēšanu, pasākumu apmeklēšanu un centieniem visu pagūt, stiliste Dana Dombrovska piepilda sen lolotu sapni.
“Šobrīd jau ir tikai divas izvēles – dzīvot bez darba un bez cerību stariņa – vai gluži otrādi – strādāt pāri saviem spēkiem,” teic Dana, kas šonedēļ atklāj savu veikaliņu “Moodroom”. “Ideju man bijis daudz un dažādas. Esmu domājusi par fotostudijas radīšanu, par apģērbu izšūšanu, Latvijā ražotām kurpēm. Līdz vienu dienu iedomājos par veikaliņu, kurā tirgotu “vintage” stila apģērbus un lietiņas. Jo par mazām naudiņām es varu “izrakt” tādas lietiņas, par kurām citi sajūsmā noelšas un brīnās, kur to var atrast. Bet man ir atradējas prieks gluži kā Pepijai Garzeķei! Nevienu dienu bez tā vairs nevaru iztikt, un ir gluži vienalga, vai sameklēju “vintage” stila somiņu vai superīgu īstas ādas jostu ar elegantu sprādzi, neparastu cepuri vai skaistu tērpu. Svarīgākais ir tas, ka tās visas manā veikaliņā būs nopērkamas par mazu naudiņu. Turklāt vecajām lietām ir gluži cita kvalitāte, lielākoties tās nav zaudējušas krāsu, formu.
Šķiet, šobrīd arī sabiedrībā mainās tendence, cilvēki izvēlas pirkt mazāk, bet labas lietas. Tām nav jābūt jaunām, jo mums, sievietēm, problēma ir nevis tā, ka kaut kas ir novalkāts, bet gan – ka drēbes ātri apnīkst. Domājam ceturtdienās rīkot skapja revidēšanas pasākumus, kas nozīmē, ka jebkurš varēs atnākt ar savu skapja saturu pie manis, un skatīsimies, kas derēs veikalam. Šis darbiņš man tiešām ir dvēseles pasākums. Man gribas palīdzēt cilvēkiem atrast drēbes, kas izceltu viņos to īpašo, kas piemīt tikai viņiem.”
Cenšoties iepriecināt citas sievietes, Dana atzīst, ka savu veidolu šobrīd atstājusi novārtā. “Man tam vienkārši nav laika. Esmu riktīgs darba cilvēks ar astītē saņemtiem matiem, arī manas skropstas tušu labu laiku nav redzējušas. Ja katru dienu nākas pucēt citus cilvēkus, vienā brīdī pamani, ka pašas drēbes visas ir melnas. Melnā vispār ir stilistu krāsa (smejas). Man ir maz drēbju, jo ne jau tās darīs mani laimīgu. Pilnīgi viss ir mūsos pašos, ne jau kaudze apģērbu vai pasaules apceļošana mums dos dvēseles lidojumu. Var taču aizbraukt uz mežu, iebrist sniegā vai izdauzīties ar savu mazo bērnu, un tev būs tā laimes izjūta.”
