Izmēram nav nozīmes! Trīs patiesi latviešu stāsti
Pievilkušies gluži kā pretpoli. Mazliet amizanti un citādi. Pāri, kur garāks tas, kam būtu jābūt īsākam, un viens par otru varenāks.
Viņa: Baiba Ripa, modes māksliniece
„Esam pāris pēc labākajām itāliešu mafiozo tradīcijām. Ziemeļitālijā visi vīrieši ir augumā mazi un priecīgi, ja var noprecēt par sevi divreiz garāku sievieti. (Smejas.) Blakus Rolandam augstpapēžu kurpēs jūtos pat ļoti labi, vismaz varu redzēt pāri vīram. Viņš nestāv man priekšā kā siena. Bet šī sajūta ir arī tad, kad izeju sabiedrībā viena. Esmu pieradusi būt starp garākajiem.”
„Neesmu pārāk bieži skatījies spogulī, kā kopā izskatāmies. Augumiem samērījāmies tikai vienu reizi pazīšanās pašā sākumā. Īsti pat nezinu, par cik centimetriem Baiba ir garāka. Nav bijis nepieciešamības apliecināt šo lietu ar metramēru. Jautāt, kāpēc izvēlējos par sevi garāku sievieti, būtu tas pats, kas censties noskaidrot, vai labāks ir vīrietis brūnās vai melnās kurpēs. Pusaudža gados dažas sievietes man vispār šķita karalienes. Bet ar šīm karalienēm taču arī kāds draudzējas, tad kāpēc tas nevarētu būt es?
Bieži vien pa ielu ejot, arī es ieraugu kādu interesantu pāri un domāju – kāpēc tieši šie divi cilvēki ir kopā? Ārēji – divi nesavienojami lielumi. Piemēram, ārkārtīgi skaista sieviete un pilnīgs „rižiks”. (Smejas.)
Mūsu attiecības ir unikālas ar to, ka respektējam viens otra unikalitāti. Un apkārtējo runās daudz neklausos. Cilvēks ir pietiekami interesants iekārtots – viņš dzird tikai to, ko vēlas.”
Ne jau matos ir sievišķība
Viņa: Indra Miklāva, modes māksliniece
„Man diezgan ilgi bija taisni, līdz lāpstiņām gari mati, bet Mikus tad mani nepazina. Garākie, ko viņš redzējis, – karē griezums līdz zodam. Reiz, svinot jauno gadu, biju uzlikusi parūku – blondus matus līdz viduklim ar „čolku” priekšā. Mikum patika, taču viņš nekad nav uzbāzies ar lūgumu audzēt garas, vijīgas cirtas. Viņš jūtas lepns, ka izskatos atšķirīgi. Un ne jau matos slēpjas sievišķība.
Tādus matus, kā tagad (6 mm), pirmo reizi nogriezu pirms diviem gadiem, un šogad atkārtoju. Organizējot Mākslas akadēmijas modes skati, jutos diezgan nostrādājusies un vēlējos sapucēties. Frizūra ir visvienkāršākais un arī ātrākais veids, kā to izdarīt. Turklāt man ļoti, ļoti patīk auskari, un ar šādiem matiem ir ērti tos eksponēt. Tāpat kā varu uzvilkt kliedzoši seksīgu apģērbu un neizskatīties pēc seksa zvaigznes. Kad bija trakais karstums, Mikus uz mani raudzījās ar skaudību, bet neko neuzsāka – viņš zina, ka man patīk viņa garie mati.”
„Nedomājiet, ka Indras stilu tikai pieciešu, man tiešām patīk. Un kas pats jocīgākais – arī tik īsus matus ir patīkami pabužināt.
Pirmo reizi audzēt garus matus sadomāju, kad man bija astoņpadsmit. Mamma toreiz tikai novaidējās: „Kur tu tāds iesi!?” Divus gadus pastaigāju, apnika un nogriezu. Aizeju ciemos pie mammas, bet viņa: „Un tu savus smukos garos matus nogriezi?”
Pirms pāris gadiem atkal ļāvu, lai aug. Zinu, ka Indrai arī patīk.
Lai cik nogurdinoši reizēm ir ņemt rokās fēnu un tos žāvēt, par prieku viņai mokos un nost negriežu. Tikai tāpēc, ka man ir gari un Indrai īsi – vēl neviens mūsu dzimumus nav sajaucis. Nesen gan bija amizants gadījums. Ar divām kolēģēm pļāpājām vārtrūmē, un viens mazliet iereibis džeks nāca iepazīties. Viņš bija pārliecināts, ka ceļā patrāpījušās trīs meičas. Taču pusceļā samulsis apstājās, jo saprata, ka meitenes patiesībā tikai divas.”
Viņš: Uldis Ozols, pārdošanas vadītājs farmācijas uzņēmumā
Uldis: „ Lai arī esmu liels, vienmēr saku – krokodili ir plēsoņas, bet cik uzmanīgi nēsā mazuļus?! Kaut palieku arvien varenāks, savā būtībā esmu maigs un pūkains. Beidzu sportot, un lēnām, bet ļoti redzami manis kļuva arvien vairāk.
Nebija ne jausmas, cik mans raženais ķermenis varētu svērt. Tikai pirms kādiem trim gadiem intereses pēc nosvēros. 140! Biju tādā šokā, ka tūlīt pat internetā sameklēju zvērīgu diētu un divās nedēļās nometu 20 kilogramus.
Kristīne otrreiz to piedzīvot nevēlas, jo bada stāvoklī kļuvu nikns un nervozs. Kā citādi, ja tev nedod to, ko gribi? Tā kā raksturs man stingrs, pārvarēju riebumu pret TV šoviem un pieteicos resnīšu raidījumā. Bet Raivis Vidzis mani patrieca labi tālu: „Kur tu atnāci? Nojūdzies esi? Tu taču esi tievs!”
Toties, kad slēpošanai meklēju pienācīgu apģērbu, lai uz kalna treniņbiksēs nedarītu kaunu Kristīnei, sabijos. Laikoju XXL, neder. Ņemu XXXL – neder, atrodu XXXXL – knapi varu dabūt kājās. Paziņas mierināja – neķer kreņķi, tie Ķīnas ražojumi, izmēģini ASV XL. Der, kā uzliets. Amerikāņu mārketings cilvēkiem glaimo.”
Kristīne: „Rūpēs par Ulda veselību vairs necenšos panākt, lai viņš notievē. Lai ir, kāds ir, – vismaz labsirdīgs un mierīgs. Gultā ar viņa svaru nav nekādu problēmu, turklāt mazas sievietes mēdz būt sīkstas.
Kolēģi gan vienmēr interesējas, kur man smalciņai tik liels vīrietis. Bet tas labi – vīriešu kārtas darbabiedri izturas ar cieņu, zina, ka man piecirst kanti ir riskanti. Uldis ir parādījies katrā darbavietā, kur esmu strādājusi, un ar visiem iepazinies, lai būtu respekts.
Vienīgi Taizemē sajutos liela meitene. Mazās taizemietes par Uldi bija sajūsmā, pliķēja pa vēderu – „big man”. Viņš patīk visām mazām sievietēm, jo aiz viņa jūties kā aiz klints. Tāpēc man visas dzīves vētras pūš pāri, Uldis stāv priekšā. Mūsu ģimenīte šajā ziņā ievēro tradīcijas – arī suns Berimors sver 50 kilogramus, bet mazā franču papilone Luīze ir tieši 20 reizes vieglāka.”
Raksts publicēts sadarbībā ar žurnālu „ Marta”
