Kā slaveni vīrieši sveic Latvijas sievietes 8. martā
Ģirts Ķesteris novēl nezaudēt cerības par latviešu vīriešiem, Andrim Keišam šī diena asociējas ar padomju laikiem, Edgars Jaunups novēl kļūt uzņēmīgākām un saglabāt maigumu, Jānis Streičs iesaka atzīties mīlestībā ne tikai svētkos, bet arī ikdienā.
Kā 8. martu plāno svinēt sabiedrībā zināmie vīrieši un galvenais, ko viņi novēl mums, Latvijas sievietēm, Starptautiskajā Sieviešu dienā, raksta portāls Sieviesuklubs.lv.
„Sieviešu dienu esmu svinējis jau kopš Mihaila Gruzdova laikiem Dailes teātrī. Latvijā neviens tolaik 8. martu nesvinēja, bet Dailes teātris svinēja. Sieviešu diena man asociējas ar kolektīviem svētkiem. Arī šogad sveikšu gan Dailes teātra sievietes, gan arī sievietes „UgunsGrēka” studijā.
Latvijas sievietēm 8. martā vēlu nezaudēt cerības par latviešu vīriešiem, bet zaudēt ilūzijas par tiem ideālajiem vīriešiem, kas dzīvo kādā citā Eiropas valstī vai pasaules kontinentā un ir labāki par mūsu divkājainajiem bāleliņiem. Galvenais nezaudēt cerību un mūs, vīriešus, iedvesmot! Tad arī mēs būsim paši labākie.”
„Sieviešu diena man asociējas ar padomju laikiem un bērnību. Tolaik visu gadu veči varēja neiespringt, dzīrot un priecāties, bet tikai vienu dienu gadā viņi godāja sievieti. Tad viņi ierastās pudeles vietā nopirka sievai tulpes un devās viņai apliecināt savas jūtas. Komiski, vai ne?
Man pašam 8. marts ir stipri biežāk kā reizi gadā. Ziedus varu dāvināt arī citās dienās, ne tikai marta sākumā. Tad jau man tuvāki svētki ir Māmiņu diena, kuru svinam otrajā maija svētdienā.
Ko vēlu sievietēm 8. martā? Stiprus vīrus blakus!”
Egils Zariņš: viss marts pieder tikai sievietēm
„Ik gadu Sieviešu dienā, protams, pasniedzu sievietei kādu ziediņu, jo tas šiem svētkiem piederas. Tomēr pret 8.martu man ir visai duāla attieksme, jo šos svētkus ar savu politisko ievirzi un cīņu par sieviešu līdztiesību mazliet papurgāja Klāra Cetkina un Roza Luksemburga. Tas, pavasara skatam uz cilvēces daiļo dzimumu, manuprāt, joprojām mazliet uzslāņo tādu nedaudz politisku nokrāsu. Tomēr, jebkurā gadījumā, esmu absolūti pārliecināts, ka ne tikai astotais datums, bet vispār marts kā pavasara pirmais mēnesis, ir sieviešu mēnesis!
Ja jau cilvēcei ir labpaticies šos svētkus un sieviešu sumināšanu koncentrēt tieši 8.martā, tad man absolūti nekas nav iebilstams. Protams, ja tas ir bez politiska zemteksta – šīs atmiņas vēl nedaudz „velkas līdzi”, tomēr tās jau nav galvenās.
Šogad Sieviešu dienā plānoju sveikt savu draudzeni un, iespējams, kādu kolēģi darbā, tomēr tas būs šaurs loks – vien kādi četri, pieci cilvēki. Arī neko pārmērīgu dāvināt neplānoju. Nopirkšu ziedus un kādu mazu, mīļu nieciņu, jo šie svētki nav nedz Ziemassvētki, nedz dzimšanas diena, kad ierasts dāvināt, ko lielāku. Mans sveiciens 8.martā būs mazs uzmanības apliecinājums, lai sieviete justos patīkami. Un ziedi jau ir labākais, ko uzdāvināt, tie sievietēm patīk!”
„8.marts ir manas krustmātes dzimšanas diena! Tas ir vienīgais, ar ko man asociējas šis datums! Kaut kā kopš padomju laikiem, man šī sveikšana Sieviešu dienā nepatīk. Atceros, kā vīri no rītiem sapirkās neļķes un tad gāja sveikt sievas – tā man ir bērnības trauma, tādēļ šos svētkus nekā neatzīmēju!
Tomēr, gan Sieviešu dienā, gan vispār, vēlos novēlēt sievietēm smaidīt – tas ir galvenais! Smaidīt un domāt labas domas, jo, ja mēs to darām paši, tad arī cilvēki, kuri mums līdzās, ietekmējas, un arī smaida un domā labas domas. Ļoti daudz kas ir atkarīgs no mums, tādēļ, ja paši ticēsim, ka viss ir labi, tad tā arī būs! Tas varbūt izklausās pēc stulbas mānīšanās, tomēr man šķiet, ka mēs paši varam darīt ļoti daudz, lai justos labi!”
„To, kā svinēt Sieviešu dienu, kārtīgi vīrieši nestāsta. Džentelmeņi to saglabā noslēpumā, jo tas tomēr ir pietiekami intīmi un personīgi. Jāatzīstas, ka agrāk pret 8. martu biju skeptiski noskaņots un biju pat pret šiem svētkiem, jo nešķita pareizi svinēt kaut ko kampaņveidīgi.
Šobrīd gan domāju, ka labu svētku nekad nevar būt par daudz. Vienīgi jāatceras, ka vārdus – es tevi mīlu – nedrīkst teikt tikai svētkos. Tas jādara arī ikdienā.
Agrāk manī sarkanās tulpes izraisīja alerģiju. Tas atgādināja kazarmu rituālu: 8. marta rītā jāmeklē sarkanas tulpes, jāstāv garās rindās un tad pa vienai puķei pēc kārtas jāizdala katrai darba kolēģei vai citai pazīstamai sievietei. Mūsu dienās, kad šiem svētkiem ir lielāka brīvības sajūta un izvēles iespējas, Sieviešu diena man pat patīk.
Ko vēlu 8. martā Latvijas sievietēm? Esiet skaistas un, iespējams, arī labas!”
„8. martam man nav savu svinēšanas paradumu, jo tos nekad neesmu izjutis kā svētkus. Tai pat laikā man nav nekas pret Sieviešu dienu. Drīzāk mana attieksme ir neitrāla, jo kas gan tur slikts, ja ir viena speciāla diena, kurā ir ārējs pamudinājums sievietēm nopirkt kādu puķīti?
Neizslēdzu iespēju, ka arī pats 8. martā pirkšu ziedus. Bet īpaši šiem svētkiem gan negatavojos.
Visām sievietēm Sieviešu dienā novēlu kļūt uzņēmīgākām, saglabāt sievišķīgumu, maigumu un neaizmirst par dvēseles skaistumu!”
