Ilze Jurkāne: „Lai manā vecumā saglabātu vingrumu, ir noteikti jāvingro!”
Grūti noticēt, ka pazīstamajai finansistei Ilzei Jurkānei, jau pāri sešdesmit. Viņa ir dzīvespriecīga, enerģiska un patīkami izceļas ar slaidu augumu un sportisku gaitu. Ilzes labā izskata pamatā ir sabalansēts uzturs, vingrošana un otimisms.
Obligātā vingrošana
“Vingroju divas reizes nedēļā,” stāsta Jurkāne. „Vingrot iesāku tikai 36 gadu vecumā. Gribēju to darīt agrāk, taču nevarēju saņemties. Tad sapratu, ka vajag atrast cilvēku, kas mani piespiestu vingrot. Nolīgu privātu treneri, kas ieradās ar savu mūzikas kastīti, un man vairs nebija, kur sprukt,” smej Ilze. Kad viņa pārcēlusies uz Latviju, arī šeit turpinājusi vingrot. “Ilgus gadus vingroju pie Snigas Vazdikas, esmu arī apmeklējusi ūdens aerobikas nodarbības un trenažieru zāli. Agrāk spēlēju arī tenisu. Tagad divas reizes nedēļā apmeklēju Taka Spa, kur vingrošanas programma ir pilates kombinācijā ar jogu. Tur vingro arī manas draudzenes, un tas ir papildu stimuls apmeklēt nodarbības.”
Ilze piebilst, ka pēdējā laikā, dzīvojot Rīgas centrā, daudz staigā. “Brīnos par cilvēkiem, kas ar sabiedrisko transportu brauc pat vienu pieturu, es šādus attālumus veicu kājām.”
Izvēlas veselīgu pārtiku
Ilze Jurkāne stāsta, ka pareiza uztura pamati viņai ielikti jau bērnībā. “Mamma mums deva ļoti daudzpusīgu ēdienu un nekad nepārbaroja. Nedeva saldumus, tāpēc līdz pat šai dienai tie man nav nepieciešami. Mēs bijām smuki un slaidi bērni – mācoties gan vidusskolā, gan universitātē, mums nebija liekā svara problēmas.” Ilze vecākiem iesaka “Neštopējiet bērniem iekšā ēdienu. Ja viņš negrib, lai neēd. Tātad viņam nevajag. Tāpat ieteiktu nedot bērniem čipsus, saldumus un kolu.”
Ilze gan piebilst, ka mākslīgi barotas zivis nav diez ko veselīgas, jo arī tās tiek barotas ar hormoniem. “Atceros, kad 1986. gadā pirmoreiz atbraucu uz Latviju, mani cienāja ar lasi. Es brīnījos, kāpēc tas ir balts. Pirms tam biju redzējusi tikai mākslīgi audzētos rozā krāsā. Tagad tādu baltu lasi nemaz nevar tik vienkārši dabūt. Reizēm paliek skumji, ka arvien grūtāk kļūst iegādāties veselīgu ēdienu.”
Ar pozitīvu skatu
Jurkāne domā, ka ar labu fizisko veselību vien nepietiek, lai justos pozitīvi un dzīvot ar prieku. Jāprot gan sevi analizēt, gan citiem piedot. „Kad agrāk dzīvojām Langstiņos, piederējām Garkalnes luterāņu draudzei un diezgan bieži apmeklējām baznīcu. Tagad to darām retāk. Jāatzīst, ka esmu atvērta ezotēriskām zināšanām. Kaut esmu kristiete, man tuvas Austrumu lietas, un es ticu reinkarnācijai. Ceru, ka tuvākajā nākotnē apgūšu meditāciju un šim nolūkam esmu jau sataisījusies uz speciālu nometni Horvātijā, kur sākšu arī nūjot.”
Ilzes Jurkānes padoms
It sevišķi sievietēm vēlos ieteikt – nesmēķējiet! Pati smēķēju līdz 30 gadu vecumam, turklāt pīpēju ļoti daudz. Toreiz Amerikā bija atļauts smēķēt arī kabinetos, un, strādājot daudzas stundas pie rakstāmgalda, dienā izpīpēju apmēram divas paciņas. Kad bija lielākas ballītes, tad vēl vairāk. No rītiem nevarēju saprast, no kā tik slikti – no vīna vai cigaretēm. Tad stingri izlēmu, ka jāmet nost. Ar pašas spēkiem vien man neizdevās, bet es aizgāju pie hipnotista un veiksmīgi atmetu.
Tagad, kad skatos uz smēķētājām un nesmēķētājām, ātri vien pamanu atšķirības – gan sejas ādā, gan visā izskatā. Turklāt pīpēšana ne tikai žāvē ādu, bet arī nodara lielu kaitējumu plaušām. Nesen ilgāku laiku pavadīju Kalifornijā un neredzēju nevienu pīpmani. Gribētos, lai tā būtu arī Latvijā!
