Viņas pūlī nepazudīs! Slavenu Latvijas dāmu stila noslēpumi
Dzīvesstils

Viņas pūlī nepazudīs! Slavenu Latvijas dāmu stila noslēpumi

Jauns.lv

Androgēnā stila iezīmes, apģērbs vairākās kārtās, oversize, dažādu stilu aksesuāru nēsāšana vienlaikus... Šādu, no astoņdesmitajiem gadiem aizgūtu stilu, savā garderobē transformē mūsu stilīgākās slavenības - Samanta Tīna, Ketija Šēnberga un Gundega Skudriņa. Uzzini šo dāmu stila veidošanas noslēpumus!

Viņas pūlī nepazudīs! Slavenu Latvijas dāmu stila ...

Dziedātāja Samanta Tīna: manā skapī ir 100 apavu pāru

Savu stilu neveidoju ne pēc modes žurnāliem, ne reklāmām. Tas veidojies neapzināti, vadoties pēc sajūtām. Mans stils – tā esmu es, mans raksturs un pasaules uztvere. Man nekad nav bijis svarīgi, kas ir modē, taču vienmēr esmu izpaudusies radoši. Jau skolas laikā ģērbos nedaudz crazy stiliņā. Sagriezu tīkliņzeķbikses un vilku uz rokām, pati šuvu cimdus, izgatavoju somas. Man jau tolaik patika atšķirties no citiem. Dzīvoju Tukumā, un tur nebija daudz veikalu un plašas apģērbu izvēles, taču nopirkto gandrīz vienmēr pārtaisīju pa savam. Arī tagad pati sev esmu dizainere – lielākoties dodos pie šuvējas un pasūtu tērpus, nevis pērku tos veikalā. Es nevēlos, lai kādai būtu mugurā tas pats, kas man.

Protams, ka ar gadiem mainās aī mans stils. Sākumā tas bija trakulīgs, ļoti pamanāms un izaicinošs. Tagad tas laiks ir pagājis, esmu iztrakojusies, izskrējusies, un ir sajūta, ka to vairs negribu

Mans stils mainās atkarībā no tā, ko daru un kurp eju. Būtiski, lai tērps nav pārlieku garlaicīgs. Manuprāt, stils – tā ir ironija pašam par sevi, veids, kā vari par sevi pasmieties, jo, sekojot modes tendencēm vai kādam dizaineram, reizēm vari izskatīties diezgan smieklīgi. Mode jāuztver kā jautra rotaļa, un nav jāsatraucas, ko par tevi domās citi. Man patīk pasmieties par sevi, tāpēc nebaidos uzvilkt vistrakākos tērpus. Tiesa, vienmēr ievēroju principu – kā par daudz, tas par skādi, tāpēc, kad mainās sezonas un veikalos parādās jaunākās modes tendences, es negrābju visu, kas tiek piedāvās. No miljons jaunām lietām izvēlos tikai pāris, kas man patīk un šķiet garderobē iederīgas. Man nekad nebūs mugurā bikšu, žaketes, kurpju – viss no jaunākās kolekcijas. Tik vājprātīgi sekojot modei, var zaudēt sava stila būtību, savu rokrakstu. Turklāt, ja man ir vienas mīļas kurpes, es tās varu vilkt ilgu laiku, līdz nodeldēsies.

Apģērba izvēlē es nemaz neesmu tik ļoti ārišķīga un ekstravaganta. Drīzāk tā ir bijusi frizūra, ar kuru esmu pārsteigusi gan sevi, gan citus. Ilgu laiku veidoju sprogainus matus, tā saukto mikrofona galvu. Izskatījās diezgan smieklīgi, bet man ļoti patika. Tas nemaz nebija tik viegli – katru vakaru tīt uz matiem ruļļus un ar tiem nogulēt visu nakti. Bet, kā saka, skaistums prasa upurus.

Stils, kas man ir izveidojies, ir nevis kāds tēls, ko apzināti būtu veidojusi, bet gan mana būtība. Tas, ko velku mugurā, gandrīz vienmēr ir atkarīgs no noskaņojuma. Es ļaujos savām izjūtām, jo mans dzīves moto ir – būt saskaņā ar sevi. Neviens solis apģērba izvēlē nav apzināts. Varbūt vienīgā apzinātā izvēle notiek tad, kad apģērbam pieskaņoju aksesuārus – apavus vai auskarus, vai citas skaistuma lietiņas. Ja nu tomēr būtu konkrēti jāraksturo mana stila īpatnības, tad var teikt, ka tā ir kārtainība – man patīk vilkt vienu apģērbu virs otra.

Uzvelkot kaut ko neiedomājamu, man patīk ar apģērbu pārsteigt sevi, nevis citus. Šādi pārsteigumi visbiežāk rodas tad, kad vairs “nav ko vilkt”. Tad es eksperimentēju, kombinēju un uz veco apģērbu raugos ar jaunu skatu. Ne vienmēr iznākums ir veiksmīgs, bet, ja man pašai patīk un jūtos pārliecināta par sevi, es dodos laukā. Viena skolotāja man reiz teica: “Gundega var uzvilkt kaut kartupeļu maisu – viņa pratīs šo tērpu iznest.”

Varu teikt, ka mana stila odziņa ir eklektika – visu stilu sajaukums. Es ģērbjos tā, kā man patīk, un ir tā, ka lietu, kas man patīk, ir vairāk nekā to, kas nepatīk, līdz ar to manā garderobē ir pa druskai no visa kā – no sešdesmitajiem, septiņdesmitajiem, deviņdesmitajiem un arī no astoņdesmitajiem gadiem. Arī jaunākajām modes tendencēm sekoju, jo man tāds darbs, līdz ar to arī neapzināti manā garderobē ienāk apģērbs no jaunākajām kolekcijām. Tomēr neļaujos kārdinājumam pirkt pārāk dārgas lietas. Pēc horoskopa esmu Dvīnis, un man daudz kas ātri vien apnīk. Ja man tajā brīdī kaut kas iepatīkas, tad zinu, ka pēc gada vairs nepatiks, tāpēc man nav izdevīgi pirkt dārgas lietas.

Teksts: žurnāls OK / Foto: Nils Vilnis, Aigars Altenbergs (ADME), Lauris Vīksne/F64 (no izdevniecības "Rīgas Viļņi" arhīva)