Kaulēšanās, modes kaislības un īstas "pērļu" medības - tā ir Andele Mandele

„Andele Mandele notiek jau piekto gadu. Vidēji šo pasākumu cenšamies organizēt reizi ceturksnī, bet tā saucamās „grand” Andeles veidojam divreiz gadā, jo nav jēgas to darīt biežāk. Kā saka – daudz laba nevajag,” portālam Kasjauns.lv stāsta Andeles Mandeles idejas autore un organizatore Līva Jaunozola.

Tiekot rīkotas arī tematiskās Andeles – bērnu apģērbu tirgošanās, pavasara skapja tīrīšana, kad galvenais nosacījums ir, lai cena par drēbēm, kurpēm un pārējām pārdodamajām lietām nepārsniegtu 7 latus, ir arī pirmssvētku Andeles, kas parasti tiek rīkotas pirms Ziemassvētkiem un izlaidumu laikā, tajās modes dāmas pārdod tikai izejamās svētku drēbes.

Ideja par Andeli Mandeli aizsākusies pavisam nejauši: „Ar draudzenēm savā starpā apmainījāmies ar drēbēm, taču tad par to sāka interesēties arvien vairāk cilvēku, līdz esam izauguši līdz Skonto hallei,” smejas Līva. Tas neesot biznesa jautājums, ar Andeles starpniecību viņas mērķis noteikti neesot nopelnīt, tas vairāk darbojas hobija līmenī, taču visa nauda, kas nopelnīta, rīkojot Andeli Mandeli, tur arī tiekot iztērēta. Par savu lielāko atradumu Līva nevarot nosaukt vienu konkrētu lietu, jo pēdējo gadu laikā iegūts tiešām daudz noderīgu un skaistu „pērļu”.

Nepārdotās lietas ir iespēja ziedot arī labdarībai. Gribētāju to darīt esot patiešām daudz, pēdējā „grand” Andelē apģērbiem saziedoti divi lielie busiņi, kas tālāk izvadāti pa skolām. Tas esot citādi, nekā vienkārši piepildīt maisus ar apģērbu un noziedot Sarkanajam Krustam. Šeit meitenēm ir noteikums – uz Andeli nest tikai tīras un koptas drēbes, tāpēc arī ziedojumiem tiek nodoti apģērbi patiesi labā kvalitātē.

Bez kaulēšanās neiztikt

Savu pieredzi, iepērkoties un pārdodot lietas Andelē Mandelē, portālam Kasjauns.lv stāsta Ilze Narvaiša. „Šis bija pirmais gads, kad piedalījos Andelē Mandelē. Biju sen dzirdējusi par šo pasākumu, taču nekad tā īsti nebiju aizdomājusies, ka arī man skapī stāv desmitiem lietu, kas vilktas vien pāris reižu, un tā arī savu pielietojamību otrreiz nav atradušas. Dažas pat pilnīgi jaunas kleitas, kas pirktas mirkļa iespaidā, un nav uzvilktas pat ne reizi – ja neskaita pielaikošanas kabīni veikalā. Ar draudzenēm nolēmām savu skapja „bagātību” parādīt arī citiem, un kur tad vēl, ja ne Andelē.”

„Protams, tas, kas notiek reālajā Andeles Mandeles vietā ir neaprakstāmi, nebijām gaidījušas, ka pārdot gribētājas būs tik daudz. Tas loģiski veido arī sava veida konkurenci un kaulēšanās sistēmu. Ja kleitas cenu esi uzlicis – 5 lati, tad to noteikti neviens par šādu summu nenopirks. „Es ņemu par 2 Ls, vairāk nedošu,” pienāk sieviete, vēlēdamās nopirkt manu vienu reizi vilkto, skaisto kleitu. Nav viegli atdot vienreiz vilktu kleitu par diviem latiem, taču, ja gribi kaut ko pārdot, jāaizmirst, par kādu naudu savulaik to iegādājies. Tāpat jau esmu atnesusi tās drēbes, kuras vēlos nodot valkāšanai kādam citam, tad nu jāpiekāpjas.”

„Kopā par savu atnesto drēbju kalnu nopelnu vien 27 latus, kurus turpat arī iztērēju. Jo arī manī rodas vilinājums – paskatīties apkārt un iegādāties ko interesantu. Lai gan jāatzīst – jābūt stipriem nerviem. Tā vienkārši pastaigāties un paskatīties apkārt, cerot ko atrast, - šāda pieeja nedarbojas. Ir „jārakņājas”, jāskatās ne vien ar acīm, bet arī ar rokām, jo tikai tā ir iespējams atrast ko sev piemērotu.”

„Lai gan nenopelnīju īpaši daudz, tas nebija mans galvenais mērķis. Svarīgākais bija piedalīties un izbaudīt atmosfēru. Noslēgumā maisu ar drēbēm atdevām arī labdarībai. Beigās ar draudzenēm, kurām kopā devāmies uz Andeli, apmainījāmies drēbēm viena ar otru. Nebiju domājusi, ka manām draudzenēm ir tikai daudz skaistu lietu, kuras stāv skapī un netiek vilktas. Arī draudzenes sajūsminās par kleitām, ko nebiju vilkusi gadu, tā nu mēs samainījāmies savā starpā, iegādājāmies ko no citiem, atbrīvojāmies no daļas savu drēbju un jutāmies laimīgas. Te varētu piekrist teicienam – iepirkšanās uzmundrina.”

Iespēja nopelnīt naudu un atrast īstas „pērles”

Ievai Ozoliņai, kas Andelē ir jau vairāk pieredzējusi pārdevēja, šī Andele Mandele nesusi ne tikai labus ienākumus naudas izteiksmē, bet, kā stāsta pati meitene – īstas pērles.

„Andelē piedalījos jau trešo reizi, šogad jāatzīst, ka guvums bija lielāks – gan naudas izteiksmē, gan lietās, ko nopirku no citām meitenēm, kā saka – ar gadiem nāk pieredze.

Mamma jau visu laiku saka – Tev tik daudz drēbju, ka pilni trīs skapji, bet pērc vēl un vēl, tad vismaz izdomā, kur likt vecās. Tā nu arī darīju – aizgāju uz Andeli, pārdevu trīs lielos miskastes maisus ar drēbēm, un tiku pie 60 latiem. Tur ir tā burvība – dot kādam to, kas pašam vairs nav vajadzīgs. Pati arī nopirku daudz vērtīgu lietu, meitenes pārdod arī jaunas lietas, pēdējā Andelē nopirku pilnīgi jaunas Charles&Keith augstpapēžu kurpes par 5 latiem, meitene tās nopirkusi izmēru par mazu, un pat nav valkājusi. Vēl viena „pērle” bija ziemas mētelis ar īsto kažokādas apkakli, to iegādājos par 15 latiem no sievietes, kas mēteli bija valkājusi tikai vienu sezonu. Tur tiešām var atrast labas lietas, un par ļoti zemām cenām, plus vēl iespējams kaulēties, un varu teikt pilnīgi droši – gandrīz katra pārdevēja piekritīs tevis nosauktajai cenai,” portālam Kasjauns.lv stāsta Ieva Ozoliņa.

Iepirkšanās ievelk sevī

Jolanta Spravņikova gan Andelē piedalījusies kā pircēja, jo pārdot savas drēbēs būtu žēl, kaut arī ikdienā tās visas neizmanto.

„Šogad pirmoreiz apmeklēju Andeli Mandeli. Pirmais, kas mani šokēja, bija lielā rinda pie Skonto halles ap plkst. 11.00. Kad to ieraudzīju, nodomāju, vai es vispār tikšu iekšā un vai tas būs tā vērts. Bet rinda ļoti ātri virzījās un priekšu un jau pēc kādām 10 minūtēm biju iekšā. Halle bija pilna ar cilvēkiem un apģērbiem. Mazliet piekusu, kad biju tikai pusē, tomēr turpināju iepirkšanos. Kopumā pavadīju tur 3 stundas un rezultātā tiku pie 3 kurpju pāriem, dažiem krekliņiem, žaketes un vestes, par to samaksājot ne vairāk kā 30 latu. Tas viss tika pirkts "uz aci", jo nebija vietas un laika, lai kaut ko mērītu. Man ļoti patika šis pasākums. Nākamreiz noteikti to apmeklēšu atkal,” savos iespaidos dalās Jolanta.

Arī Elisa Zālīte šogad Andeles vilinājumu izbaudījusi tikai kā pircēja, bet apsver domu nākamreiz piedalīties arī pārdevējas statusā.

„Es jau šogad gribēju piedalīties kā pārdevēja, tikai uzzināju dienu par vēlu, jo rūdītās andelētājas jau visas vietas bija izķērušas. Tad nu nolēmu ar draudzeni aiziet apskatīties. Biju tur pirmo reizi. Man patika, jo daudzas meitenes tiešām centās tikt vaļā no vecajām mantām un bija iespēja labi nokaulēt. Piemēram, es nopirku 100% kašmira džemperīti pa 1,5 latiem, lai gan sākumā tas maksāja tikai 2 latus. Kaulējos tikai prieka pēc, un meitene, kas pārdeva lietas, arī bija ļoti priecīga.”

„Protams, bija arī tādas meitenes, kas atnākušas ar savām Louis Vuitton somiņām un prasa pat 50 Ls. Tas, protams, ir lēti, ņemot vērā dizaineri, bet man liekas, ka tādas lietas labāk pārdot internetā, nevis šādā tirdziņā. Manuprāt, meitenes šeit nāk atrast pērles par mazu naudiņu, nevis izmest kaudzi naudas par vienu lietu.

Esmu priecīga, ka aizgāju. Iztērēju tikai 5,5 latus par 3 lietām un draudzene pat nopirka somu par 0,35 sant., tā ka pasākums mums bija izdevies,” portālam Kasjauns.lv atklāj Elisa.

Kasjauns.lv/ Foto: Ilze Narvaiša, Elisa Zālīte, Mārtiņš Cīrulis, Aigars Hibneris, Georgs Viljams Hibneris