Ģimenes centrā - pudele. Kuram tā ir jāaizvāc?

Šeit tikai daži no sieviešu iesūtītajiem bēdu stāstiem un cerībām par laimīgu ģimeni bez alkohola:

- "Labdien. Lūdzu padalīties pieredzē tās sievietes un tos vīriešus, kuru partneris ir alkoholiķis. Kā esat risinājuši šo problēmu, vai esat kopā apmeklējuši speciālistu, kādi rezultāti utt. Mans vīrs ir alkoholiķis. Viņam 33, man 31. Visādi citādi labs un mīlošs vīrs - strādā, darbā par viņu labas atsauksmes gan no kolēģiem, gan darba devēja, cenšas rūpēties par mani kā prot un cik spēj, bet bez alkohola tikpat kā ne dienas. Lieto tikai alu. Tā pamatīgi piedzeras apmēram 1-2 reizes nedēļā, pārējās dienas iedzer (3, 4, 5 aliņi, tas viņam liekas normāli), bet principā nedēļā ir 1 diena, maksimums 2 dienas, kad būtu pilnīgi skaidrā.

Ir nedēļas, kurās nav neviena diena skaidrā. Turpinās tas tā jau 5 gadus. Viņš atzīst, ka esot dzērājs, bet neesot tik traki, lai meklētu speciālistu palīdzību. Es saprotu, ka es nevaru viņam palīdzēt, kamēr viņš pats sev neatzīs, ka ir nepieciešama palīdzība. Es savu vīru ļoti mīlu, bet jūtos bezgala bezspēcīga. Iekšā sajūta, ka manī kaut kas nomirst katru reizi, kad redzu viņu atkal dzērušu. Vairs nav spēka. Bieži sanāk konflikti, jo man ir grūti neizrādīt, kā jūtos. Pat, ja cenšos klusēt un neko neteikt, liekas, ka mana klusēšana runā skaļāk par vārdiem, cik ļoti tas viss man nepatīk un cik neapmierināta esmu. Esmu centusies to izrunāt, nepārmetot un neliekot justies viņam vainīgam, jo arī mana vaina ir kaut kur, bet piedāvājot risinājumus, piemēram, vērsties pēc palīdzības pie speciālista, taču viņa skatījumā šī problēma nav tik milzīga, kā es to redzot.

Pagaidām mums bērnu nav. Viņš gadu runā, ka ļoti vēlas bērnu. Es arī. Bet mums jau gadu neizdodas. Es saku, ka vispirms jāspēj tikt galā ar alkoholismu, tad arī tas jautājums sakārtosies. Taču viņš nespēj, godīgi sakot pat necenšas, kaut ko darīt, lai būtu labāk. Kā jums ir bijis ar šo problēmu (alkoholismu) ģimenē?".

Ļoti žēl meitiņas

- "Man ir 22 gadi, esam precējušies 3 gadus. Mums ir maza meitiņa, viss ir jauki, bet viņš dzer. Uzskatu, ka viņš jau ir atkarīgs no alkohola, bet par ārstēšanos nemaz nedomā. Man apnikusi viņa staigāšana apkārt, man veltītie apvainojumi. Trakākais, ka viņš neļauj sev palīdzēt, lai kā es to vēlētos. Ļoti žēl mūsu bērniņa."

- "Vīrs dzer un reizēm iesit man, bet apgalvo, ka mīl mani. Ko darīt? Kādu risinājumu meklēt, kādu rezultātu gaidīt?".

Jau 5 gadus ceru, ka kaut kas mainīsies

- "Mums ir klasiska latviešu ģimeņu problēma -  alkohols jauc ģimeni, bet sieva, tas ir es, jau 5 gadus domā, ka kādreiz kaut kas mainīsies. Kopā esam vairākus gadus, vienreiz jau gāju prom, bet noticēju, ka ikvakara iedzeršanas vairs nebūs. Lieki piebilst, ka mums ir arī bērns, tāpēc arī esmu kļuvusi krietni kategoriskāka pret šādu situāciju, ka katru vakaru tiek kaut kas iemalkots. Viss, esmu izlēmusi, man pietiek, bet, kā lai dabū ārā viņu no mitekļa? Gribu mieru, ienīstu tos iedzērājus, pretīgi skatīties, kad ir iedzērušu seju jāskatās katru vakaru. Kad ir skaidrā, tad it kā normāls vecis, strādā daudz, naudas pietiek, bet ar to nepietiek - vēlos drošību par savu un bērna nākotni".

"Uzsākot partnerību, svarīgi pievērst uzmanību uzvedības paradumiem, tostarp arī smēķēšanai, alkohola un datora lietošanai, kī arī kopīgai lietošanas pieredzei un iepazīšanās apstākļiem. Tam ir liela nozīme, jo maz ticams, ka vēlāk izdosies pieprasīt to mainīt, kas diemžēl reāli arī notiek. Pat, ja tauriņi vēderā, un sieviete lido trīs metrus virs zemes, kas ir nevesels stāvoklis ar rozā brillēm, jo dabūta pilnā loze - esi izvēlēta un tātad vērtīga un pateicībā par to arī iecietīga, tomēr veselīgai kritikai un izvērtējumam būtu jāveltī laiks - vai būsi arī vēlāk ilgtermiņā mīloša un cieņpilna pret visu, ko redzi?

Ja sākotnēji, kad ir iemīlēšanās fāze, un cilvēki tomēr mēdz piepūlēties, rādīt to labāko par sevi un netikumus pieslēpt, tad, laikam ritot, attiecību kultūra netiek kopta un, protams, arī robežas pārkāptas. Laba sadarbība pārvēršas cīņā arī par TV un alus bundžiņām, kas sākotnēji vai nu netika atklāti rādītas, vai mīlošā sieviete pati tās pienesa.

Kur ir robeža? Varbūt sievas pārspīlē? Vīrs skatās hokeju, iedzer alu un tiek dēvēts ar alkoholiķi?

Cik daudz ir par daudz var viegli noteikt - ja lieto un lietošana rada problēmas veselībai, garastāvoklim, miegam, attiecībām, naudas makam, interešu pildīšanai, draugu apmeklēšanai un neatkarīgi no problēmām cilvēks atkal lieto, tad mēs runājam par slimumu.

Noliegums, argumentēšana un aizstāvības runas problēmas esamību tikai apstiprina. Vesels cilvēks pats būs ieinteresēts tām pievērst uzmanību.

Ja katrā reizē, kad skaties hokeju, Tev vajag alu, esi jau atkarīgs no rituāla, un vakara buča bērnam būs smakojoša, kas kļūs jau par normas veidošanos viņa dzīvē, ka vakaros jādzer alus, par to jāstrīdas, un vīrietim jāsmako pēc alkohola. Dēls, visticamāk, darīs tāpat, bet meita izvēlēsies sev tādu partneri, pat, ja bērnu dienās būs domājusi, ka nekad savā dzīvē tā nedarīs.

Bērna piedzimšana pārim ir brieduma tests. Ja netiec galā ar sevi un partneri, kā tad tiksi galā ar trešo? Tā bieži ir dziļa krīze gan pārim, gan bērnam, kura vecāki nav emocionāli un psiholoģiski gatavi jaunajām lomām un sadarbībai.

Ja vīrietim nav labas pieredzes ar savu tēvu, tad grūti pildīt to, par ko nav zināšanu. Dažkārt tas mēdz būt viens no iemesliem alkohola lietošanai pastiprināti, kā arī neapzinātas sēras pēc savām nepiepildītām vajadzībām, par ko dzimušais bērniņš savā veidā atgādina.

Ja bērna dzimšana nav kopīgi plānota, un bērns ir vairāk sievietes izvēle, tad bieži līdz ar bērna piedzimšanu partnerība mirst, sieviete ir realizējusies, savu drošību un dzīves jēgu ieliek attiecībās ar bērnu, un attiecības ar vīrieti tad tiek veidotas caur un ap bērna vajadzībām. Tad vīrietis savas attiecības sāk nostiprināt ar pudeli, kas arī ir sieviešu dzimtē.

Alkohola lietošana ir tikai sekas ilgstoši nerisinātam indivīdu un pāra problēmām. Ja tikai ierobežos vai pārtrauks lietošanu, bet ignorēs esošās grūtības un neko nemainīs, tad, visticamāk, lietošana atsāksies un tikai pieaugs. Pudele ir ģimenes centrā, tā ietekmē visus, un atbildība par tās aizvākšanu vai atstāšanu ir visiem.

Profesionāla palīdzība var šo pēctecību pārtraukt, ja dziedināšanas nenotiek, tad musturi tikai atkārtojas nākamajās paaudzēs, radot sāpes un bezcerības izjūtu. Rezultāts - emocionāla nāve - neko nejust un visu normalizēt.".

Mammamuntetiem.lv / Foto: All Over Press