foto: Publicitātes foto
Rīgā būs skatāma vērienīga porcelāna izstāde "Porcelāna dzīres – ielūdz Kuzņecovi"
Tējas servīze, forma "Moka / Barbara". A/S "M. S. Kuzņecovs" Porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrika, 1937–1940. Foto: Gvido Kajons.
Kultūra
2023. gada 17. janvāris, 18:35

Rīgā būs skatāma vērienīga porcelāna izstāde "Porcelāna dzīres – ielūdz Kuzņecovi"

Pastaiga

No 10. februāra mākslas centrs Zuzeum aicina uz līdz šim nebijuša mēroga porcelāna izstādi “Porcelāna dzīres – ielūdz Kuzņecovi”. Tajā ar vairāk nekā 1000 porcelāna, fajansa un māla priekšmetiem no Zuzānu kolekcijas un vizuāliem materiāliem tiks izstāstīts Kuzņecovu porcelāna ražošanas stāsts. Izstāde būs apskatāma līdz 2023. gada 28. maijam.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item
foto: Publicitātes foto
Dekoratīvs šķīvis “Tautu pāris”. Vilis Vasariņš (apgleznojuma mets), Ivans Laminskis (apgleznojums), A/S "M. S. Kuzņecovs" Porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrika, 1938. Foto: Gvido Kajons.

Vārdu salikumu “Kuzņecova porcelāns” pazīs gandrīz ikviens, un var apgalvot, ka Latvijas porcelāns pamatā saistās ar Kuzņecovu vārdu. Tomēr, iespējams, tikai retajam zināms, ka
19. gadsimtā Krievijā ar Kuzņecova vārdu darbojās 13 fabrikas, no kurām Rīgā atradās viena. Būdama pirmā Latvijas teritorijā izveidotā porcelāna ražotne, tā pastāvēja no 1841. gada līdz Otrajam pasaules karam, un tai bija un ir nozīmīga vieta Kuzņecovu porcelāna vēsturē kā vienīgajai, kas nesa Kuzņecovu vārdu arī starpkaru posmā, kad visas pārējās
dzimtai piederošās fabrikas Padomju Krievijā bija nacionalizētas.

foto: Publicitātes foto
Vāze “Draudzenes”. Jeļizaveta Maļikova (Gegello) (autorapgleznojums), A/S "M. S. Kuzņecovs" Porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrika, 1937–1940. Foto: Gvido Kajons.

Šis periods sakrita ar nozīmīgu pārmaiņu laiku pasaulē, kas atsaucās arī uz mākslu, kurā veidojās pavisam jauni un atšķirīgi stili. Likumsakarīgi, ka to ietekme vērojama arī šajā laikā tapušajā Kuzņecova porcelāna produkcijā – apvienojumā ar savdabīgu vietējo rokrakstu, ko veidojuši latviešu mākslinieki.

foto: Publicitātes foto
Tējkannas. “M. S. Kuzņecova sabiedrības” Porcelāna un fajansa fabrika Rīgā, 1889–1915. Foto: Māris Arbidāns.

Izstāde turpina Zuzeum aizsākto “Kuzņecova projektu”, kura galvenā iecere ir godināt Latvijas porcelāna ražošanas pirmsākumus, iezīmējot arī pēctecību. Tādēļ centrālā vieta
izstādē atvēlēta tieši Latvijas fabrikai, kuras produkcija veido plašāko kolekcijas daļu. Lai padziļinātu izpratni par Kuzņecovu porcelāna ražošanas vēsturi, ekspozīciju strukturēti
papildina gandrīz visās Kuzņecovu fabrikās izgatavotās produkcijas klāsts. Tas ļauj saprast Rīgas fabrikas vietu un nozīmi Kuzņecovu porcelāna impērijā, kā arī palīdz nolasīt
dažādu kultūru mijiedarbību.

foto: Publicitātes foto
Krūka “Anniņa”. “M. S. Kuzņecova sabiedrības” Porcelāna un fajansa fabrika, 1920–1933. Foto: Jānis Pipars.

Kuratores Martas Šustes redzējums ir šāds: “Kuzņecovu porcelāna impērijas popularitātes fenomens šodien slēpjas plašajā priekšmetu izplatībā, ne tik ļoti to izslavētajā kvalitātē vai
mākslinieciskajā augstvērtīgumā. Porcelāns ir sarežģīts un dārgs materiāls. Taču Kuzņecovu porcelāna produkcija bija domāta visiem – tā teikt, no ķeizara galma līdz
zemnieku būdiņām. Kopumā tā raksturojama kā raiba, ļoti dažāda, izsmalcināta, krāšņa un tajā pašā laikā vienkārša, līdz ar to – eklektiska. To un vienlaikus arī slāvisko nekautrību,
ko sevī likumsakarīgi ietver Kuzņecova porcelāns, nav iespējams parādīt ar pieticību.

foto: Publicitātes foto
M. S. Kuzņecova sabiedrības” Porcelāna un fajansa fabrikās un I. J. Kuzņecova Porcelāna un fajansa fabrikās ražotas tases un apakštases, 19. gs. vidus–1917. Foto: Gvido Kajons.

Tādēļ ļausim šiem porcelāna priekšmetiem atklāt savu daudzveidīgo krāšņumu tieši porcelāna dzīrēs!”
Izstādes arhitekts Toms Kampars ekspozīciju veidojis kā porcelāna ražošanas izziņas procesu, tā detaļas iekļaujot izstādes scenogrāfijā un tādējādi ikkatru apmeklētāju
pietuvinot porcelāna tapšanas noslēpumiem.

foto: Publicitātes foto
Dekoratīvs šķīvis “Tautas deja”. Romans Suta (apgleznojuma mets), Nadežda Boiko (Almazova) ? (apgleznojums), A/S "M. S. Kuzņecovs" Porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrika, 1937–1940. Foto: Māris Arbidāns.

Zuzeum “Kuzņecova projekts” ietver jau notikušo pirmo izstādi ar Zuzānu kolekcijas priekšmetiem Tukuma muzeja Durbes pilī (31.01.2020.–10.04.2022.) un nupat izdoto grāmatu “Kuzņecova porcelāns. Zuzānu kolekcija”, kurā šis stāsts izklāstīts līdzīgi. Katra nākamā reize paver plašākas iespējas tēmas attīstībai.

Izstāde “Porcelāna dzīres – ielūdz Kuzņecovi” Zuzeum mākslas centra plašajā izstāžu zālē ļauj vērienīgi atspoguļot realitātē Kuzņecovu porcelāna darinājumu krāšņumu, piedāvājot skatītājam pašam aptvert produkcijas bagāto daudzveidību un vērtēt tās iekļaušanos laikmeta kontekstā no dažādiem skatpunktiem – kā vēsturiskiem, tā arī stilistiskiem. Izstādē būs apskatāmi vairāk nekā 1000 porcelāna, fajansa un māla priekšmeti no Zuzānu kolekcijas, tos papildinās vizuālie materiāli no Zuzānu kolekcijas, videomateriāli no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, vēsturiskas fotogrāfijas un porcelāna ražošanas materiāli no citām privātkolekcijām, kā arī izstādei jaunradīts videomateriāls.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Grāmatas "Kuzņecova porcelāns. Zuzānu kolekcija" atklāšanas pasākums

22. decembrī, plkst. 18 "Zuzeum" viesistabā notika grāmatas atklāšanas pasākums.

gallery icon
56

Izstāde un to pavadošās lekcijas un radošās darbnīcas piedāvās iepazīt porcelāna ražošanas procesu, izmantojot plašo un eklektisko Kuzņecova produkciju, kurā rodamas saknes arī tālākajai Latvijas porcelāna industrijas attīstībai. Nodarbību grafiku un biļešu iegādes informāciju skatieties zuzeum.com

 

Tēmas