No skotu tautastērpa līdz Vivjenai Vestvudai un "fast fashion" - Rīgā būs skatāma grandioza modes izstāde
No 2022. gada 25. maija līdz 25. septembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Rīgā, Skārņu ielā 10) būs skatāma izstāde “Vêtements modèles. Modes arhetipi” – nozīmīgākais Latvijā realizētais kultūras projekts sakarā ar Francijas Republikas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē.
Izstāde “Vêtements modèles. Modes arhetipi” tapusi sadarbībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona civilizāciju muzeju (Musée des civilisations de l’Europe et de la Méditerranée, Le Mucem) Marseļā, Francijā. 2020. gadā ar lieliem panākumiem tā tika uzņemta Marseļā un tagad papildinātā versijā tiek piedāvāta Latvijas sabiedrībai.
Kāpēc bezpiedurkņu krekls, ko sarunvalodā pazīstam kā “maiku”, un zilais franču strādnieku virsvalks kļuvuši par modes industrijas pamatu un iedvesmu? Kā skotu bruncīši jeb kilts un audekla kurpes espadrilles, kas saistītas ar konkrētu ģeogrāfisko reģionu, izplatījušās pa visu zemeslodi un sastopamas teju katrā garderobē? Un pa kādiem ceļiem treniņbiksēm izdevies no sporta zāles iekļūt urbānās kultūras centrā, kā arī iedvesmot augstās modes korifeju Īvu Senlorānu (Yves Saint-Laurent, 1936–2008)?
Izstāde, kas modi uzlūko kā sociālās antropoloģijas fenomenu, ļauj izsekot piecu apģērbu ceļojumam cauri gadsimtiem un modes virzieniem. Nemainot savu sākotnējo dizainu, lenčkrekliņš (tank top), audekla kurpes espadrilles, strādnieku virssvārcis, treniņtērps un skotu kilts apliecina ilgtspēju brīdī, kad šis koncepts tiek pārskatīts.
Apģērbs, kas sākotnēji radies noteiktu darba funkciju veikšanai, gadiem ritot, saglabājot materiālus un tehnoloģijas, kļuvis par arhetipu – modeli un pamatu turpmākām interpretācijām. No jauna ieviesti un aprobēti, šie ietērpi atspoguļo sociālo vēsturi, kuras gaitā dažkārt ieguvuši simbolu statusu, ko piesavinājušies gan politiski notikumi, gan sabiedriskas kustības.
No etnogrāfiska skotu tautas tērpa līdz Vivjenai Vestvudai (Vivienne Westwood, 1941) un fast fashion produkcijai. No fabrikas ceha līdz modes nama defilē. Izstādē, kuras centrā ir tekstils, vairāk nekā 200 vienību – kā augstās modes ikonas, tā gatavie apģērbi un apakšveļa – dialogā ar zīmējumiem, grafiku, veciem žurnāliem, arhīva fotogrāfijām un filmām, mūsdienu video klipiem stāsta par modi kā būtisku sociālās dzīves fenomenu. Vienlaikus ekspozīcija izgaismo amatniecības lomu, aktualizē kultūras mantojuma saglabāšanas jautājumus, kā arī akcentē dizaina ilgtspēju.
Izstādi Rīgā papildina analogi eksponāti un arhīvu dokumenti no vietējām atmiņu institūcijām, Latvijas parādības kartējot Eiropas modes un sabiedrības procesos. Viens no leģendāriem rokrakstiem pieder māksliniekam Gustavam Klucim (1895–1938), kurš ar savu daiļradi vēl šodien spēj radīt apbrīnu un apskaidrību. Spožā avangarda pārstāvja darbi papildina ekspozīciju, jo – līdzīgi norisēm modes pasaulē – pārstāv laiku, kas bija neviennozīmīgs, atstājot mākslas un kultūras vēsturē neaizmirstamu nospiedumu.
Izstāde ir starpdisciplinārs izzinošs un izglītojošs projekts, kas veiksmīgi apvieno vairākas kultūras organizācijas Latvijā un Francijā. Tajā līdzdarbojas Latvijas modes dizaineri (MAREUNROL’S, Agnese Narņicka u.c.), Latvijas Mākslas akadēmijas vides un modes mākslas nodaļu studenti. Paralēli izstādei norisināsies radošās darbnīcas un diskusijas par modes dizaina ilgtspēju un vēsturisko materiālu izpētes nozīmi.
