Godinot izcilo aktieri Gunāru Cilinski 90. jubilejā, bez maksas skatāmas viņa filmas

Izcilais teātra un kino aktieris un režisors Gunārs Cilinskis 2021. gada 23. maijā svinētu 90 gadu jubileju, un portālā filmas.lv izveidota deviņu spēlfilmu izlase, kas spilgti un daudzveidīgi atspoguļo nozīmīgākās virsotnes Gunāra Cilinska filmogrāfijā. Spēlfilmas, kas apkopotas kolekcijā Aktieris un režisors Gunārs Cilinskis, no 21. maija var bez maksas skatīties Nacionālā Kino centra portālā filmas.lv visā Latvijas teritorijā, kur vien pieejams internets. Divas filmas ar Gunāra Cilinska piedalīšanos – Ezera sonāte (1976) un Ceplis (1972) – ir pastāvīgi pieejamas arī visā pasaulē un ar tulkojuma subtitriem, jo ietvertas portāla restaurētās kinoklasikas kolekcijā.

Aktieris Gunārs Cilinskis uz teātra skatuves debitēja 1955. gadā un jau drīz nospēlēja arī pirmo kinolomu Adas Neretnieces filmā Svešiniece ciemā (1958), kur galvenokārt izmantota aktiera pievilcīgā āriene. Daudz būtiskāka parādība Gunāra Cilinska filmogrāfijā ir viņa sestā filma un pirmā galvenā loma – republikāņu armijas kareivis Žoržs filmā Noktirne (1966) par pilsoņu karu Spānijā 20. gadsimta 30. gados. Šai režisora Rostislava Gorjajeva filmai ir nozīmīga vieta Latvijas kinovēsturē – filmēšanas apstākļu ziņā ārkārtīgi sarežģītā Noktirne bija pirmā filma daudziem vēlāk pazīstamiem kinoprofesionāļiem, īpaši aizrautīgs jaunības entuziasma darbs, kuram publikas uzmanību piesaistīja arī Gunāra Cilinska ekrāna partnere medmāsas Ivetas lomā – pirmā ārvalstu aktrise Rīgas kinostudijas filmā, poliete Pola Raksa.

Hronoloģiski nākamā filma Gunāra Cilinska jubilejas kolekcijā ir 2019. gadā restaurētā latviešu literatūras klasikas ekranizācija – režisora Voldemāra Pūces Mērnieku laiki (1968, restaurēta 2019) pēc brāļu Kaudzīšu romāna, kur Cilinskis tēlo emocionāli pieklusināto Kasparu Gaitiņu, darbojoties līdzsvarotā partnerībā ar leģendāro aktrisi Viju Artmani galvenās varones Lienas tēlā. Hrestomātisks literatūras klasikas darbs, Rūdolfa Blaumaņa novele, ir pamatā arī Gunāra Pieša filmai Nāves ēnā (1971, restaurēta 2019), kur Gunārs Cilinskis atveido vienu no izvērstākajiem tēliem, vīrišķīgo un garīgi stipro Birkenbaumu.

Atsevišķi izceļama un kolorīta parādība Gunāra Cilinska filmogrāfijā ir komiskā peļu slazdu fabrikanta Miķeļa Nagaiņa loma Pāvila Rozīša romāna Ceplis ekranizācijā (1972, restaurēta 2017). Režisors Rolands Kalniņš ar neveiksmīgā uzņēmēja Nagaiņa lomas piedāvājumu iedvesmoja Gunāru Cilinski, kurš līdz tam bija izcēlies kā varoņlomu tēlotājs, atklāt pavisam negaidītas talanta šķautnes – „tādu Cilinski skatītājs vēl nav redzējis,” teica kolēģi Rīgas kinostudijas Mākslas padomē.

Gunāra Cilinska kinolomu skaitā (kopā vairāk nekā 40) ir daudz arī tā saukto „mūsdienu varoņu” – piemēram, kriminālizmeklētājs Sokolovskis vienā no Aloiza Brenča klasiskajām detektīvfilmām Šahs briljantu karalienei (1973, restaurēta 2018). Un, protams, viena no izcilākajām virsotnēm melodrāmas žanrā – ārsts Rūdolfs filmā Ezera sonāte (1976, restaurēta 2008). Ar šo filmu, kurai pats aktieris ir arī režisors (tandēmā ar pieredzējušo Vari Braslu), sākas Gunāra Cilinska darbs kinorežijā – aktiera profesijā viņam sācis pietrūkt izvēles brīvības.

Jau ar pirmajiem kinorežijas darbiem Cilinskis pasludina, ka nekautrēsies arī no „arhaiskā” melodrāmas žanra, jo „visa dzīve bieži vien ir klasiska melodrāma”, tāpēc kā nākamo ekranizē Elīnas Zālītes romānu Agrā rūsa (filma 1979, restaurēta 2019). Vēlāk intervijās Gunārs Cilinskis saka: „Ko tur liegties? – tā sirds daļa, kurā mīt aktieris, neizturēja kārdinājumu…”, tāpēc viņš turpina tradīciju, ka pats savā filmā spēlē arī kādu lomu, šoreiz „izteikti negatīvo” prokuroru Straujupu.

Interesanta parādība Gunāra Cilinska radošajā darbībā ir titulloma Ērika Lāča filmā Vilkatis Toms (1983), kas uzņemta pēc Jāņa Mauliņa romāna Pēdas un stāsta par 17. gadsimta leģendām. Cilinska varonis ir brīvdomīgais un drosmīgais latviešu zemnieks Toms, kurš slēpjas mežā un biedē kungus, ar pieradināta vilka palīdzību izlikdamies par vilkati.

Filma Vilkatis Toms, tāpat kā Noktirne, speciāli Gunāra Cilinska jubilejas kolekcijai digitalizētas no 35mm kinolentēm, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvam strādājot ar jaunajām kino digitalizācijas iekārtām, kas iegādātas ERAF projektā Kultūras mantojuma satura digitalizācija. II kārta.

Jubilejas kolekciju noslēdz Gunāra Cilinska pēdējais lielais kinorežijas darbs Vilkaču mantiniece (1990), kas uzņemts pēc Ilonas Leimanes romāna (1943). Šajā kaislību stāstā izspēlēts motīvs par naidu starp divām dzimtām un slepenu mīlestību, kas cenšas izlauzties cauri naida sienai, bet pats Gunārs Cilinskis spēlē veco Dievlodziņu saimnieku, pārliecināti patriarhālu un stūrgalvīgi māņticīgu tipu.