Medicīnas muzeja ekspozīcijā būs skatāmi Katrīnas Neiburgas un Jāņa Novika darbi
Paula Stradiņa Medicīnas muzeja ekspozīcijā līdz 24.aprīlim būs skatāmi mākslinieku Katrīnas Neiburgas un Jāņa Novika darbi, kas tapuši, māksliniekiem pētot un izvērtējot muzeja krājumu un ekspozīciju, informēja muzejā.
Izstāde atklāj muzeja 2021.gada pārdefinēšanas un rezidenču programmu "Asinsaina". Neiburga un Noviks muzeja ekspozīcijā ir izcēluši mazāk pamanāmo un noklusēto.
Muzejā norādīja, ka Novika skaņdarbā nolasāmas pārdomas par pacienta "izklaušināšanas" audiotehniskajiem aspektiem. Atskaņojumam izraudzīta 19.gadsimta medicīnas vēsturei veltīta zāle, kur vitrīnā aplūkojama agrīno stetoskopu kolekcija. To izgudrotāja slava pieder klīniskās medicīnas aizsākumu virzītājspēkam Renē Laenekam.
Pēc muzejā paustā, stetoskopa panākumus tolaik nodrošināja divi faktori. Pirmkārt, klīniskā medicīna deva iespējas par saklausīto diagnožu pareizību pārliecināties slimnīcas autopsijas zālē pēc pacienta nāves. Otrkārt, klausāmās caurules delikāti iezīmēja sociāli zīmīgu distanci starp ārstu un pacientu.
Neiburga rezidences ietvaros papildinājusi muzeja apjomīgo portretu galeriju, kurā dominē 20.gadsimta piecdesmitajos gados veikti pasūtījumi - gleznojumi pēc fotogrāfijām vai gleznu fotoreprodukcijām. Ierāmēti greznos 19.gadsimta un 20.gadsimta mijas rāmjos, tie liecina par laiku, kad eļļas portreti reprezentablā ietvarā bija medijs, kas garantē sociālo prestižu un autoritāti, atzīmēja muzejā.
Pēc muzejā paustā, Neiburga portretu žanram izmanto 21.gadsimta videomākslai pieejamos līdzekļus, bet turas pa gabalu no "runājošo galvu" formāta, jo stāstam ir izvēlējusies stūrgalvjus un pārgalvjus, kuri darbojas ārpus jelkādiem rāmjiem. Savu darbu protagonistus viņa atradusi Hugo Glāzera grāmatā "Dramatiskā medicīna".
Tā veltīta ārstiem, kas riskantus eksperimentus izmēģinājuši paši uz sevis: iedzerot holēras vibrionu, pārlaižot nakti tīfa slimnieka piesviedrētā naktskreklā vai inficējot iegrieztu brūci ar mēra, lepras vai sifilisa slimnieka strutām vai asinīm. Viņu vidū ir arī Klāra Fonti, poļu izcelsmes ārste un zinātniece, Milānas Starptautiskā onkoloģijas centra prezidente. Lai izaicinātu pieņēmumu, ka ļaundabīgos audzējus izraisa vīrusi, viņa paberzē pacientes vēža čūlā savu krūti, kā sekas ir nopietna asins saindēšanās.
Muzeja 2021.gada programma plānota kā institucionāla paškritika pārmaiņu laikā. Globālās pandēmijas pieredze ir ienesusi sabiedriskajā domā konflikta spriedzi jautājumos par un ap veselību. Tādēļ ir svarīgi medicīnā kā dabas un tehnoloģiju zinātnē izcelt arī tos aspektus, kas ir sociālās vēstures, antropoloģijas un kultūras teorijas kompetencē, norādīja muzejā.
Paredzēts, ka gada garumā muzejs būs starpnozaru formāta izpētes laboratorija, kas analizēs muzeja asinsainu un nākotnes izredzes. Muzeja izpētes programmā "Asinsaina" aicināti piedalīties cilvēki no malas - dažādu nozaru pārstāvji strādās ar muzeja kolekcijām, bibliotēkas resursiem un bēniņu arhīviem. Izpētes procesā tas ienes citu pieredžu veidotu skatījumu, palīdz dažādot profesionālās pieejas un instrumentus darbā pie ekspozīciju veidošanas nākotnē.
