Dārgais hobijs - pavāre. Ina Poliščenko: "Viena salda kūciņa figūrai par skādi nenāks"

Pretošanās komfortam un rutīnai, paļāvība uz saviem spēkiem un ticība sev ir atmaksājusies – Ina kļuvusi par Latvijas gada pavāri (2015), ieguvusi pirmo vietu Baltijas kulinārā mantojuma vērtējumā (2016), Forbes žurnāls viņu ierindojis 30 gadu vecumu nesasniegušo 30 talantu topā (2016), un pērn restorānam Jonathan piešķirts piektā labākā Latvijas restorāna gods. Un, ja tik pieredzējis pavārs apgalvo, ka viena kūciņa figūrai par skādi nenāks, teiktajam ir jātic.

Ja tev vajadzētu pastāstīt par sevi pavisam svešam cilvēkam…
Esmu optimiste ar labu humora izjūtu, atbildīga, labsirdīga un nemitīgi kustībā. Mana nodarbošanās – dzīve caur ēdiena radītu sajūtu prizmu – ir dārgs dzīvesstila hobijs ar nemitīgiem jaunu garšu meklējumiem.

Par ko sapņoji kļūt bērnībā?
Man patika viss, kas saistīts ar mākslu un rokdarbiem, vēlējos studēt Latvijas Mākslas akadēmijā, bet apstākļi iegrozījās citādi.

Ko uzskati par savu līdz šim lielāko sasniegumu?
Pirms trim gadiem ar dzīvesbiedru pārcēlāmies uz Cēsīm un atvērām restorānu Amatciemā, gleznainā vietā meža vidū, tikām pāri apkārtējo neticībai – un 2019. gadā mūsu Jonathan tika atzīts par piekto labāko restorānu Latvijā. Tas nav stāsts par to, ko no mums gaidīja citi, bet gan par to, kam ticam un ko spējam, ja izejam no savas komforta zonas.

Ar ko, tavuprāt, izceļas tavs kulinārais rokraksts?
Mani raksturo tīras garšas, labs produkts, nesamocītas kombinācijas, vēlme apvienot tehniku ar jaunākajām kulinārijas tendencēm. Vienlaikus saglabāt savu autora garšu un vēlmi uzdrīkstēties.

Ko tev vislabāk patīk gatavot?
Tā kā ikdienā pie plīts pavadu garas stundas, mājās ēdienu gatavoju pēc ātrām un vienkāršām receptēm. Tomēr ar skaistu galda klājumu, jo katra ēdienreize ir jābauda. Atkāpe no trauksmainās ikdienas ir kūku un desertu gatavošana, tā ir mana meditācija, kad parasti visus izdzenu no virtuves.

Ko pats pavārs ēd ikdienā un ko – svētkos?
Ikdienā cenšamies veidot sabalansētu ēdienkarti, gatavot mājās, iegādāties tik daudz produktu, cik spējam realizēt, lai veidotu savu bezatlikumu virtuvi. Svētkos ejam uz restorāniem, ļauju sevi palutināt citām virtuvēm. Bieži sevi pieķeram pie detaļu analīzes, bet tas vakaru nebojā, tā mēs smeļamies idejas, iedvesmu un aktualitātes.

Kas tev pašai vislabāk garšo?
Mīlu kartupeļus visās variācijās… Cenšos to daudzumu savā ēdienkartē samazināt un grēkot retāk.

Labākais padoms, ko esi saņēmusi.
Prast pārkāpt pāri saviem principiem, likt tiem strādāt manā labā, nevis pret mani.

Atziņa, kurai nešaubīgi tici. Vai – tavs dzīves moto.
Jebkuros apstākļos, labos vai sliktos, jāatceras, ka vienmēr nebūs tā, kā ir tagad. Tas ļauj saglabāt līdzsvaru un ticēt labajam.

Par ko labprāt pasmejies?
Pati par sevi, un pašai šķiet, ka tā ir laba īpašība, jo aiztaupa aizvainojumus.

Kas tevi aizkustina?
Mani aizkustina nesavtīga cilvēku rīcība, uzņēmība un spēja palikt piezemētam pat tad, kad šķiet, ka esi sasniedzis visaugstāko virsotni.

Cik svarīgs tev ir savs vizuālais tēls – mode un stils?
Īpašu uzmanību pievēršu matu, roku, sejas ādas kopšanai – tā ir katra cilvēka vizītkarte. Apģērba un apavu izvēlē mans moto ir kvalitāte, nevis kvantitāte, apģērbs kalpo man, ne es apģērbam. Līdz šim 70 % laika esmu pavadījusi profesionālā darba apģērbā, un arī tas ir svarīgs, pret to izturos ar cieņu. Izvēlos vadošā zīmola HoReCa izstrādājumus, jo šādi nesam savas profesiju godu, rādāmies viesiem, kolēģiem, sadarbības partneriem un ir jārada profesijas prestižs arī jaunajai paaudzei.

Kur iepērcies un cik bieži, ko izvēlies?
Ja runājam par apģērbu, favorīts ir pašmāju zīmols NóLó – simtprocentīgs komforts un kvalitāte. Iemaldos arī veikaliņos bez konkrēta zīmola vai nosaukuma, pievēršu uzmanību detaļām un individualitātei. Protams, gadās arī neapdomīgi pirkumi. Ja pērku pārtiku, izvēlos pašmāju ražotājus un, strādājot restorānā, daudzus produktus varu pasūtīt ar piegādi uz restorānu – tā nepārmaksāju, un kvalitāte ir nemainīgi izcila.

Kā atpūties, lai atpūstos?
Labs, sešas vai astoņas stundas ilgs miegs, pastaigas, diena sev, kosmetologa apmeklējums, kūciņu ēšana, laba filma vai seriāls. Vienpatībā, bez cilvēkiem. Reizēm labākā sabiedrība esam mēs paši.

Ar ko nodarbojies brīvajā laikā?
Man ļoti patīk lasīt, esmu grāmatu medniece un grāmatnīcās pavadu daudz laika. Bieži izvēlos netulkoto literatūru, atrodu daudz pērļu arī kulinārijas lauciņā.

Vai tev ir mājdzīvnieki?
Līdz šim man to nebija bijis, taču šobrīd esam saimnieki Devonas reksa šķirnes kaķenei. Pirms tam ikdienā bija pārāk daudz egoisma, viņa mājās ir ienesusi mīļumu un rūpes.

Laimes mirklis ir...
…kad nav jāuzliek modinātājs no rīta. Tādu brīžu ir maz. (Smejas.)

Kas tevi visvairāk pārsteidz šai pasaulē?
Cilvēku viedokļa trūkums un rutīnas mīlēšana.

Tu mēdz savu vārdu ievadīt Google meklētājā?
Reizēm, bet ar mērķi gremdēties atmiņās, jo ne visus notikumus esmu piefiksējusi.

No kā tu varētu atteikties karjeras dēļ?
Grūti pateikt, jau ir daudz upurēts: mūsu profesijā nav svētku vai garu brīvdienu, nav saīsināto darbadienu, draugiem veltām maz laika, ģimenes locekļus satiekam retāk, neizrādām savu vājumu, jāprot kristalizēt darba un māju dzīvi. Garlaicīgi nav, bet neko nenožēloju, mīlu savu dzīvi.

Kādu mūziku klausies?
Atbilstoši noskaņojumam. Mani favorīti ir Šadē, Bejonsē, The Queen, tā kā esmu aktīva pēc dabas, patīk arī deju mūzika.

Kas tev šķiet visgrūtākais dzīvē?
Attiecības ar dzīvesbiedru. Abi esam no vienas nozares, kopā strādājam, tas ir sarežģīts attiecību modelis, kas pieprasa izsmalcinātu kompromisu mākslu.

Ko tu gribētu sasniegt?
Ambīcija ir pabeigt savu iesākto pavārgrāmatu, lielais mērķis – ar restorānu atgriezties meža vidū. Klusuma un dabas mijiedarbība dara brīnumus un atrod harmoniju pašā cilvēkā.

5 dzīvē gūtās atziņas un secinājumi

1. Smaidi! Esi tu pats!

2. Darot labu, nematerializē! Tad viss atgriezīsies, reizināts ar divi.

3. Paļauties vari tikai pats uz sevi.

4. No atbildības nav jābaidās.

5. Viena salda kūciņa figūrai par skādi nenāks!