"Baltās sporta lēdijas": aicina uz lekciju par pirmajām latviešu sievietēm - sportistēm
foto: Latvijas Sporta muzeja kolekcija. Publicitātes foto
Marija Grapmane-Švēde-Jurģe – basketboliste, vingrotāja, lielā un mazā tenisa spēlētāja, Akadēmisko pasaules meistarsacīkšu dalībniece, Latvijas Universitātes vingrošanas un peldēšanas pasniedzēja. Ap 1928./1929. gadu.
Dzīvesstils

"Baltās sporta lēdijas": aicina uz lekciju par pirmajām latviešu sievietēm - sportistēm

Pastaiga

Otrdien, 2019. gada 9. aprīlī, plkst. 17.30 izstādes “Vienas gleznas stāsts: Tenisiste” ietvaros Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs (Rīgā, Elizabetes ielā 57a, dz. 26) aicina uz Latvijas Sporta muzeja vadošās pētnieces Ritas Apines lekciju “Baltās sporta lēdijas”, kas iepazīstinās ar pirmajām latviešu sievietēm - sportistēm, īpašu uzmanību veltot tenisistēm, Pastaiga.lv informē pasākuma rīkotāji.

Glezna “Tenisiste” (1927) ir būtisks un ievērības cienīgs darbs Aleksandras Beļcovas (Александра Бельцова, 1892–1981) daiļradē, un tam ir sava radīšanas vēsture, bet šoreiz uzmanība vairāk tiks pievērsta tenisam – sporta veidam, ar kura atribūtiem redzama Beļcovas darbā attēlotā sieviete.

foto: Latvijas Sporta muzeja kolekcija. Publicitātes foto
Tenisistes. 20. gs. 20. gadi.
Tenisistes. 20. gs. 20. gadi.

Teniss 20. gadsimta sākumā un īpaši 20. gados bija elitārs, taču ļoti izplatīts sporta veids, kurā ar spožiem panākumiem izcēlās vairākas sievietes, iemantojot slavu un popularitāti. Tenisistes parādījās tā laika mākslas darbos – gan sportistes, gan dāmas, kuras tikai pozēja tenisistu apģērbos vai ar attiecīgajiem aksesuāriem, jo šis tēls asociējās ar jauno moderno sievieti.

foto: Latvijas Sporta muzeja kolekcija. Publicitātes foto
Liepājas tenisa kluba sportisti Līvija un Ričards Šrāderi. 1933.–1944.
Liepājas tenisa kluba sportisti Līvija un Ričards Šrāderi. 1933.–1944.

Mode uz tenisu, līdzīgi kā norises politikas un kultūras dzīvē, bija saistāma ar Pirmo pasaules karu un izmaiņām, ko tas ieviesa sabiedrībā, – sievietes ieguva plašākas tiesības un iespēju līdzdarboties dažādās jomās, to skaitā arī profesionālajā sportā.

Starpkaru Latvijā sieviešu žurnālos parādījās arī pa kādam daiļam, sportiski sievišķīgam akcentam, uzsverot, ka nekas jaunai sievietei tā nepiedien kā izslavētā Annas Ašmanes ritmiskā vingrošana, balets, peldēšana, daiļslidošana, golfs, krikets un, protams, teniss.

foto: Foto: Zilbers. Latvijas Sporta muzeja kolekcija. Publicitātes foto
Latgales meistarsacīkšu dalībnieki tenisā. Daugavpils,1934. gada 17. jūnijs.
Latgales meistarsacīkšu dalībnieki tenisā. Daugavpils,1934. gada 17. jūnijs.

“Mūsu pirmās “sporta lēdijas”!” Tā dzejnieks un sporta biedrības “Strādnieku sports un sargs” patrons Rainis apzīmēja pirmās latviešu sportistes. Bezbailīgās amazones, kas nostājās līdzās vīriešiem sporta laukumos. Starp sporta lēdijām bija arī baltā sporta – tenisa – pārstāves.

foto: Latvijas Sporta muzeja kolekcija. Publicitātes foto
Marija Grapmane-Švēde-Jurģe – basketboliste, vingrotāja, lielā un mazā tenisa spēlētāja, Akadēmisko pasaules meistarsacīkšu dalībniece, Latvijas Universitātes vingrošanas un peldēšanas pasniedzēja. Ap 1928./1929. gadu.
Marija Grapmane-Švēde-Jurģe – basketboliste, vingrotāja, lielā un mazā tenisa spēlētāja, Akadēmisko pasaules meistarsacīkšu dalībniece, Latvijas Universitātes vingrošanas un peldēšanas pasniedzēja. Ap 1928./1929. gadu.

Vakara gaitā pasākuma rīkotāji ielūkoties, kādi bija Latvijas tenisa mērogi un tenisa sabiedrība pirms Pirmā pasaules kara un pirmās Latvijas Republikas gados ar biedrībām, tenisa kortiem, lielām un mazām cīņām Rīgā, Jūrmalā, Liepājā un citās mūsu pilsētās.

Uz tikšanos Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā laipni aicināts ikviens! Biļešu cena: pieaugušajiem – 3,00 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1,50 EUR. Pirms lekcijas apmeklētāji varēs iepazīties ar muzeja pastāvīgo ekspozīciju un aktuālo izstādi.

Vietu skaits ierobežots, tāpēc interesenti tiek lūgti pieteikties iepriekš pa tālruni (+371) 67 288800 vai e-pastu sbm@lnmm.lv.