Liekais svars nerodas tāpat vien. Pirms sāc mocīt sevi ar diētām, noskaidro aptaukošanās cēloni
Lai cīnītos ar aptaukošanos, ne vienmēr pietiek ar uztura vai dzīvesveida maiņu, jo nereti cēlonis ir veselības problēmas.
Liekais svars nerodas pats no sevis. Cilvēka organisms ir enerģiju patērējošs mehānims un nepatērētā enerģija uzkrājas taukos. Izplatītākais svara pieauguma iemesls ir uzturs un mazkustīgs dzīvesveids, taču cēlonis var būt arī citi fizioloģiski vai psiholoģiski faktori.
Grāmatas "Vai man vajadzīga diēta?" autori uzskata, ka lieko svaru var veicināt arī:
• iedzimtība, kad vienam vai abiem vecākiem ir paaugstināts ķermeņa svars;
• fizioloģija, kad svars kļūst lielāks līdz ar vecumu;
• stress, negatīvas emocijas vai garlaicība, kas veicina svara pieaugumu;
• dažādu medikametnu, piemēram, hormonālo tablešu lietošana;
• pārtikas industrija, kas neveselīgu uzturu propogandē kā dzīves normu.
Iemesls svara pieaugumam var būt arī dažādas slimības, no kurām izplatītākās ir sirds un asinsvadu slimības, gremošanas orgānu slimības, locītavu slimības, kā arī nervu sistēmas traucējumi. Mēs pat neapzināmies, cik lielu kaitējumu organismam nodara nepārtraukti neveiksmīgi tievēšanas mēģinājumi un svara zaudēšanas kampaņas. Tas var izraisīt ne tikai neapmierinātībi un depresiju, bet arī ēšanas procesa traucējumus. Ja novēro pēkšņas svara izmaiņas, ir jādodas pie speciālista un jāatrod cēlonis. Tā kā cēloņi var būt atšķirīgi, arī ieteicamā ārstēšana un diētas atšķirsies. Lai novērtētu, vai tev ir liekais svars, vadies pēc Pasaules Veselības organizācijas izstrādātā ķermeņa masas indeksa. To aprēķina ķermeņa masu izdalot ar auguma garuma kvadrātu (ķermeņa masa (kg) / augums (m)2 ) Pieaugušiem, normālas miesas būves cilvēkiem šim indeksam jābūt robežās no 20,0 līdz 25,9.
Galvenais pamatprincips - ēst piecas līdz sešas reizes dienā nelielām porcijām. Ja uztura speciālists iesaka kādu īpašu diētu, tad atceries, ka jebkura uztura maiņa rada organismam stresu. Izšķiroties par labu diētai, jāizvērtē, vai no tā necietīs veselība. Jāuzticas ne tik daudz jaunajām diētām, cik veselajam saprātam, organisma bioloģiskajam ritmam un savai pieredzei. Mums katram ir savas individuālās īpatnības, tāpēc diētai jābūt sabalansētai un racionālai.
Vēl jāatceras, ka nekādā gadījumā nedrīkst vienā dienā strauji izmainīt līdzšinējos ēšanas paradumus. Ikvienai pārmaiņai jānotiek pakāpeniski, pamazām atsakoties no nevēlamajiem produktiem. Ja veselība atļauj, reizi nedēļā vari mēģināt ieturēt atslodzes dienu. Piemēram, apēst dienā pusotru kilogramu svaigu dārzeņu bez sāls, ēst tikai vienu dārzeni, piemēram, burkānus, dzert svaigu augļu sulas, iztikt visu dienu ar vienu litru kefīra vai apēst dienas laikā pus kilogramu biezpiena. No atslodzes jāatsakās, ja to uzsākot jūties slikti - sāp galva, nav enerģijas. Protams, ka atslodzes dienas nedos vēlamo rezultātu, ja pārējā laikā turpināsi ēst neveselīgi.
