Jonizētais ūdens. Vai tiešām brīnumlīdzeklis pret visām kaitēm?

Aizvien vairāk mūsdienās cenšamies atgriezties pie pirmavotiem – arī burtiskā nozīmē, piemēram, dzeramā ūdens gadījumā. Izpētīts, ka piedzimstot 90% mūsos ir ūdens, ko laika gaitā zaudējam, tā kā ap 70 gadiem organismā no tā palikuši tikai 50–60 procenti.  Tieši tāpēc ūdens atgūšana ķermenī tiek izvirzīta kā viena no tām dabīgajām, bet mūsu laikos pazaudētajām brīnumlietām, kas varētu atjaunot veselību un skaistumu. Pašlaik par dzīvo ūdeni mēdz cildināt ar jonizēšanas aparātiem iegūtu sārmainu ūdeni, kura popularitāte aug visā pasaulē. Vai tiešām dzīvā ūdens noslēpums būtu atklāts – vai arī jautājums joprojām ir aktuāls?

Jonizēta ūdens ieguvei tiek izmantots īpašs aparāts - ūdens jonizatoros. Izlaižot caur parastu dzeramo ūdeni elektrisko līdzstrāvu, atsevišķos nodalījumos iegūst divus dažādus ūdeņus. Elektrolīzes laikā ūdens molekulas, kas sastāv no ūdeņraža un skābekļa, sadalās ūdeņraža jonos un hidroksila jonos. Sadalās arī ūdenī izšķīdušie sāļi: pozitīvos metālu jonos (kalcija, magnija, kālija, nātrija) un negatīvos hlora, sēra, fosfora un citos jonos. Pie katoda pievelkas sārmu metālu, kalcija, nātrija un hidroksila joni. Tas ir jonizēts sārmains (dzīvais) ūdens ar vieglu negatīvu lādiņu un ūdeņraža rādītāju pH 10–12. Pie anoda sakrājas nemetālu (hlora, fosfora, sēra) un ūdeņraža joni, veidojot jonizētu skābo (mirušo) ūdeni ar vieglu pozitīvu lādiņu un pH 2–4.  Tā kā jonizēts ūdens pēc savas struktūras un īpašībām ir daudz tuvāks mūsu organisma šķidrumiem nekā parastais dzeramais ūdens, tas uzreiz iekļaujas dzīvības procesos un daudzpusīgi iedarbojas uz veselības stāvokli. Tā arī ir jonizēta ūdens galvenā priekšrocība. Ūdens nepietiekamība vai tā slikta kvalitāte noved pie saslimšanām, tāpēc ir tik svarīgi uzņemt vismaz pusotru, divus litrus ūdens dienā. Vislabāk būtu dzert tādu ūdeni, kāds ir mūsu šūnās. Starpšūnu šķidrums ir sārmains, šūnas iekšējais šķidrums ir vairāk skābs. Kamēr ūdens ir skābs, pat ne piliens iedzertā ūdens nevar nokļūt starpšūnu šķidrumā. Lai ūdens kļūtu sārmains, organisms to piesātina ar saviem minerāliem: magniju, kalciju, nātriju un kāliju. Uzskata arī, ka jonizēta ūdens struktūra ir tuva tam strukturētajam ūdenim, ko satur vesela organisma šūnas un audi, tāpēc tas organismā tiek uzņemts kā savējais un var momentāni iekļauties visos procesos.

Kopš zinātniskie pētījumi apstiprinājuši, ka vairuma hronisko slimību pamatā ir mūsdienu rietumnieku diēta, kas izraisa organisma acidozi jeb pārāk lielu skābumu, šī jautājuma izpēte pamazām izvēršas par veselu zinātnes nozari. Aktuālas ir bāziskas diētas un jo īpaši sārmaina ūdens ietekmes pētīšana. Vai zinātne apstiprina, ka sārmaina ūdens lietošanai uzturā ir labvēlīga iedarbība uz veselību? Vispirms gan jāatšķir sārmains ūdens, ko var iegūt, parastam dzeramam ūdenim pievienojot sodu vai citas piedevas, no jonizēta sārmaina ūdens. Vienkāršu sārmainu ūdeni raksturo tikai pH, kas augstāks par 7, bet jonizācijas aparātā iegūtajam sārmainajam ūdenim piemīt arī negatīvie ūdens jonu lādiņi un mikroklāsteri, kam ir izšķirīga nozīme mijiedarbībā ar šūnām un efektā uz veselību. Piemēram, atklāts, ka, pateicoties lielajam skaitam aktīvo ūdeņraža molekulu, jonizēts sārmains ūdens darbojas kā spēcīgs antioksidants, kas atrod un neitralizē brīvos radikāļus. Brīvie radikāļi var bojāt šūnas un DNS, izraisot vai veicinot tādas slimības kā vēzi, diabētu, čūlas u. c. Vairāki pētījumi liecina, ka jonizētajam dzīvajam ūdenim ir potenciāls vēža novēršanā, kā arī vēža šūnu iznīcināšanā vai vairošanās apturēšanā. Piemēram, 2009. gadā Taivānas Medicīnas universitātes zinātnieki atklāja, ka dzīvais ūdens sekmē leikēmijas šūnu iznīcināšanu. Tajā pašā laikā japāņu pētnieki atrada liecības, ka šis ūdens spēj palēnināt audzēju palielināšanos, kavējot asinsvadu augšanu, kas piegādā audzējam barības vielas. Savukārt cits Japānas zinātnieku pētījums vēsta par spēju aizkavēt vēža šūnu vairošanos. Vairāki zinātniskie darbi veltīti arī jonizētā sārmainā ūdens ietekmei uz diabēta profilaksi. Atklāts, ka, pateicoties antioksidanta spējai, šis ūdens iznīcina brīvos radikāļus aizkuņģa dziedzerī, tā pasargājot šūnas, kuru bojājumi var izraisīt diabētu.  Izpēte liecina, ka sārmainais ūdens kā antioksidants profilaktiski noder pret ļoti daudzām kaitēm, ko pamatā izraisa brīvie radikāļi, turklāt tas palēnina novecošanās procesu.

Ūdens jonizatori pasaules tirgū pieejami apmēram 30 gadus, un pārdoti miljoniem aparātu, kaut arī to cenas svārstās no dažiem simtiem līdz dažiem tūkstošiem dolāru vai eiro. Taču ūdens jonizatoriem netrūkst arī kritiķu gan vienkārši neticīgo, gan zinātnieku vidū. Protams, būtisks iebildums ir arī tas, ka joprojām trūkst kvalitatīvu un vērienīgu zinātnisku pierādījumu tiem labumiem, ko dāsni sola jonizatoru ražotāji un pārdevēji. Iespējams, tikai laiks rādīs, vai jonizatori un jonizētais ūdens ir veiksmes stāsts vai tikai veiksmīgi uzpūsta lieta.

Ko jonizatoru ražotāji negrib atklāt

•    Lielākā daļa jonizatoru aparātu tiek gatavoti no plastmasas, kas var izdalīt ķīmiskas vielas, piemēram, bisfenolu A (BPA), kam atklāta kaitīga ietekme uz veselību. Daudzās valstīs jau aizliegts to izmantot vismaz bērnu pudelīšu ražošanā.

•    Lai paaugstinātu ūdens pH rādītāju, daļā jonizatoru izmanto ķīmiju, piemēram, nātrija hipohlorītu, kas ir sen pazīstams dezinfekcijas līdzeklis.

•    Jonizatoru izplatītāju tīklā pastāv ļoti augsts uzcenojums – visizdevīgāk iegādāties jonizatoru tieši no ražotāja.