Ļoti sāp galva, sāpes ir pulsējošas... Neiroloģe Anita Balcerbula nosauc brīdinošus simptomus, kad noteikti jāzvana ārstam
“Man sāp galva.” Šo frāzi ģimenes ārsti un neirologi dzird bieži. Nereti cilvēki galvassāpes uztver kā normu un nemeklē palīdzību, neapzinoties, ka tās graujoši ietekmē dzīves kvalitāti. Par to, kā rīkoties, ja galva sāp bieži, stāsta Kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri galvassāpju kabineta neiroloģe Anita Balcerbula.
Vainīgs saspringums vai migrēna
Visbiežāk cilvēki cieš no saspringuma tipa galvassāpēm un migrēnas. Pirmās izraisa ap galvaskausu saspringuši muskuļi, kas rodas, nepareizi/neergonomiski sēžot pie datora, ilgstoši atrodoties slikti vēdinātās telpās, pārāk maz guļot. Parasti sāp galvas augšpuse, piere un paura daļa. Sāpes ir vieglas līdz vidēji stipras, spiedošas, var ilgt visu dienu, parasti neizraisa sliktu dūšu. Fiziska slodze sāpes var atvieglot.
Ar migrēnu ir sarežģītāk, jo tās izraisītāji var būt dažādi. Bez iepriekš nosauktajiem provocējošajiem faktoriem te jāmin arī neregulāras maltītes un pārāk daudz kofeīna. Bieži migrēna ir iedzimta. Parasti sāp galvas viena puse, bet var sāpēt arī visa galva, ir nepatika pret skaņu un gaismu. Sāpes ir ļoti stipras, pulsējošas, var būt slikta dūša, vemšana. Fiziska slodze galvassāpes pastiprina.
Ir situācijas, kad saspringuma tipa galvassāpes un migrēna kombinējas, turklāt dzīves laikā var pievienoties arī sekundāras sāpes.
Kad jāiet pie ārsta?
Nav pamata satraukumam, ja galva sāp retu reizi un pretsāpju tablete palīdz. Bet, ja sāpes nepāriet, zāles vajadzīgas katru dienu vai pat vairākas reizes dienā vismaz divas nedēļas pēc kārtas, tad jāvēršas pie ārsta. Sākumā jādodas pie ģimenes ārsta, kurš, zinot slimību vēsturi, var izvērtēt, vai galvassāpes neizraisa kāda cita saslimšana. Ja nepieciešams, ģimenes ārsts nosūtīs pie neirologa.
Ja ir vēl citi simptomi, piemēram, augsta temperatūra, arī tad jādodas pie ģimenes ārsta, jo tās, visticamāk, ir sekundāras galvassāpes. Tomēr ir vairāki tā dēvētie sarkanā karoga simptomi – tik spēcīgas sāpes, kādas iepriekš nav piedzīvotas, jušanas, kustību, runas vai apziņas (miegainība, nevēlēšanās komunicēt) traucējumi. Tādā gadījumā nekavējoties jāzvana neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.
Vizītē pie neirologa
Pirmajā vizītē ārsts noskaidro, kur sāp – pierē, deniņos, pakausī –, kāds ir sāpju raksturs, vai ir pavadošie simptomi, cik sen sāp, jo nereti sāpes moka ne tikai mēnesi vai divus, bet pat vairākus gadus. Ārstam svarīgi zināt, kādas cilvēkam ir saslimšanas, kādus medikamentus lieto, vai ir bijuši kādi izmeklējumi (ja tādi veikti, tie noteikti jāņem līdzi uz vizīti). Ārsts arī pārbauda, vai nav jušanas traucējumu, vājāka sejas viena puse, spēka zuduma rokās un kājās un citu pavadošo simptomu.
Lai diagnostika būtu iespējami precīzāka, vēlams pildīt galvassāpju dienasgrāmatu (var atrast internetā). Tur pieraksta kad galva sāp, un raksturo sāpes. Šim nolūkam var izmantot arī lietotni Migrēnas kompass, kas pieejama latviešu valodā. Pirms došanās pie speciālista no lietotnes var izdrukāt pdf failu, kuru speciālists varēs izmantot diagnostikā. Tas ir svarīgi, jo lielākoties cilvēki nevar konkrēti pateikt, cik bieži sāp galva, cik stipras ir sāpes, vai tas mainās. Ārstam palīdzēs dienasgrāmata, kas aizpildīta vismaz vienu mēnesi, ideālā gadījumā 2–3 mēnešus. Īpaši svarīgi tas ir migrēnas gadījumā, jo tai ir raksturīgs cikliskums – galva var nesāpēt mēnesi, bet ir tādi periodi, kad sāp teju katru dienu.
