Vienkārša tehnika, kā bez palīglīdzekļiem atvieglot migrēnas lēkmes
Vai migrēnas lēkmes var atvieglot ar vienkāršu dūkšanas tehniku? Angļu pensionārs Tonijs Beitsons, kas iepriekš ļoti cieta no migrēnas, apgalvo, ka var – un kā vēl!
Tonijs Beitsons spilgti atceras pirmo reizi, kad piedzīvoja migrēnas lēkmi. "Man bija sešdesmit septiņi. Bija četri pēcpusdienā, spīdēja ļoti karsta saule, un es viens pats braucu mašīnā un biju nokļuvis milzu sastrēgumā. Sajutu tādu kā sitienu pa pakausi un pēc tam ārkārtīgu spiedienu galvā. Jutu, ka pamazām sāku sliktāk redzēt. Nodomāju, ka tas laikam ir insults un tūlīt nomiršu. Tas bija briesmīgi," atceras vecais vīrs, kam nu jau ir 87 gadi un kurš dzīvo Oksfordā, Apvienotajā Karalistē.
Tonijs drudžaini domāja, kā tikt projām no pārpildītā ceļa, un steidza nokļūt tuvējā degvielas uzpildes stacijā, kur viņš vienkārši divas stundas nosēdēja mašīnā, jo neko nespēja izdarīt.
"Nekam tādam nebiju gatavs," Tonijs stāsta, "nevarēju pat piezvanīt sievai, lai pateiktu, ka būšu mājās vēlu."
Pakāpeniski Tonija redze atjaunojās, un viņš atguva tik daudz spēju, lai varētu braukt uz mājām, taču viņš joprojām nespēja aptvert, ko tikko bija piedzīvojis. Tikai pēc mēneša vīrietis saprata, ka tā bija migrēnas lēkme, un kopš tā laika migrēnas uzliesmojumi regulāri atkārtojās. "Nedēļā tās bija trīs vai četras lēkmes, tad dažus mēnešus nebija nekas, un tad atkal nākamā lēkmju sērija."
Lēkmes ilga no pusotras līdz divam stundām, un šajā laikā Tonijs bija absolūti rīcības nespējīgs. Tā tas turpinājās četrus gadus. Bet tad, 2005. gadā, notika kaut kas tāds, kas mainīja šo jau ierasto ritmu. "Es atkal viens pats braucu mašīnā, un mani atkal piemeklēja migrēnas lēkme, kādu sajutu pirmajā reizē," Tonijs atceras, "taču šoreiz es zaudēju savaldību un sāku mašīnā nikni klaigāt – vienkārši lamājos."
Zīmīgi, ka migrēnas lēkme ātri vien pārgāja, – tas bija kaut kas tāds, kas iepriekš nekad nebija noticis. Parasti migrēnas lēkme bija tik ļoti mokoša, ka Tonijs vismaz divas stundas nespēja neko darīt. Viņš bija pārsteigts, ka šoreiz varēja normāli funkcionēt un vakarā pat spēja doties uz mācībām Oksfordas Universitātē, kur viņš studēja pieaugušo programmā. Tā notika vairākas reizes, un Tonijs domāja, ka ir jābūt kādam izskaidrojumam. Tad viņš sāka lasīt visu, ko vien varēja atrast par migrēnu, cenšoties uziet informāciju par to, kā gan viņa klaigāšana varētu spēt apturēt migrēnas lēkmi. Īpaši viņu piesaistīja senās dziedināšanas tehnikas ar skaņām, piemēram, mantru meditācija.
"Mantras ir izmantotas hinduismā, budismā un sikhismā," viņš saka. "Zinātniski pierādīts, ka mantru skandēšana, piemēram, "omm" skaņa, veido vibrāciju, kas ļoti spēcīgi ietekmē smadzenes."
Tonijs izlasīja kādas 40 grāmatas, apmeklēja budistu retrītus un runāja ar daudziem cilvēkiem, un pēc visa tā viņš secināja, ka arī viņa skaļā lamāšanās mašīnā radīja vibrācijas, kas bija ļoti svarīgas, lai ietekmētu migrēnu.
Mēģinot un kļūdoties viņš sāka izstrādāt savu uzlaboto metodi, kā tikt galā ar migrēnu, un izmantoja vibrācijas vokalizācijas tehniku, ko savulaik bija iemācījies teātra skolā.
Beigu beigās Tonijs izveidoja metodi, kurā ritmiski mainījās dūkšana, it īpaši 140 Hz frekvencē, un elpošana caur degunu.
"Šī frekvence ir līdzīga tai, kāda rodas, kad veido "omm" skaņu. To sauc arī par radīšanas skaņu," stāsta Tonijs. "Tā ir arī līdzīga mātes ķermeņa skaņai, kādu dzird mazulis, kad atrodas mātes miesās. Šī skaņa ir nomierinoša un pārliecinoša."
Tonijs atklāja, ka tad, ja viņš savu metodi izmantoja, kad migrēna tikko sāka parādīties, viņš veiksmīgi spēja izvairīties no tās pāraugšanas kārtīgā lēkmē.
Cerīgie rezultāti
Pārsteigts par saviem atklājumiem,Tonijs, kas ir apbalvots ar Lielbritānijas Impērijas medaļu (British Empire Medal) par kalpošanu veselības labdarības organizācijām, par tiem ieminējās Oksfordas Universitātes emeritētajam profesoram Džonam Steinam. Tonijs ar profesoru pirms gažiem gadiem bija sadarbojies Steina projektā par disleksiju. "Steins man teica, ka metode ir ticama un man ir jāpārliecinās, ka tā darbojas arī ar citiem cilvēkiem."
Tonijs to lika aiz auss un ar Oksfordas Universitātes trešā gada bakalauru palīdzību sāka testēt, vai dūkšanas tehnika palīdz arī citiem cilvēkiem ar migrēnu.
Un, lai gan tas nebija oficiāls klīniskais pētījums, Tonijam izdevās savākt vairākus iespaidīgus gadījumu pierādījumus, kas liecināja, ka tieši tāpat kā šī tehnika iedarbojās uz viņu, tā nostrādāja arī ar citiem cilvēkiem.
"Dūkšanas metodi izmēģināja vairāk nekā 200 cilvēku," apgalvo Tonijs, "un lielākā daļa atzina, ka tā dod labumu."
Un patiešām, Tonijs var ilgi stāstīt par daudziem cilvēkiem, kam, kā viņš saka, dūkšana ir palīdzējusi, piemēram, par kādu vokālo pedagogu un dzemdību speciālisti.
Protams, savu lomu spēlē arī placebo efekts – cilvēks vairāk tic, ka ārstēšana palīdz, nekā tā patiešām palīdz. Bet Tonijs ir apņēmības pilns izmeklēt un pētīt šo metodi tālāk un, profesora Steina iedvesmots, raugās, kā sākt kontrolētu klīnisko pētījumu Indijā.
Būtiski arī tas, ka metode ir dabiska, neinvazīva, vienkārša un absolūti par velti, tāpēc Tonijs tic, ka tad, ja kādam ir migrēna, viņam šī metode ir noteikti jāizmēģina. Un, lai gan tā ir veidota kā līdzeklis, kad migrēna jau piemeklējusi, Tonijs apgalvo, ka, pateicoties savai dūkšanai un elpošanai, nejūt migrēnas lēkmes jau vairākus gadus.
Kas jādara, lai migrēna rimtos
Tehnika ir veidota tā, lai to izmantotu, kad migrēnas lēkme sākas, citiem vārdiem, to var pirmām kārtām izmantot, lai lēkmi pārtrauktu, nevis kā profilakses līdzekli, lai tā vispār nesāktos. Labāk metode iedarbojas, kad to sāk izmantot uzreiz, tiklīdz migrēna ir likusi par sevi manīt jeb tās prodromālajā fāzē (pirms lēkme attīstās), kad cilvēks sāk just brīdinošus simptomus, piemēram, aizkaitināmību, pārmērīgas žāvas, tieksmi pēc noteikta ēdiena, jutību pret gaismu vai skaņu.
Ja jums ir migrēna un lietojat kādus medikamentus, pirms šīs metodes izmantošanas vajadzētu konsultēties ar ārstu.
Kā dūkt?
Turiet augšžokli un apakšžokli viegli kopā, bet ne cieši saspiestus, zobiem nedaudz jāsaskaras. Skaņai janāk no rīkles aizmugurējās daļas un jābūt 140 Hz frekvencē. Lai atrastu pareizo skaņas frekvenci, varat izmantot do kamertoni.
Vingrinājuma laikā centieties saglabāt viemērīgu ritmu.
Procesa gaita
1. Desmit sekundes dūciet.
2. Dziļi ieelpojiet caur degunu.
3. Izelpā atkal dūciet desmit sekundes.
4. Atkārtojiet desmit dūkšanas reizes, pēc katras reizes dziļi ieelpojot.
5. Divas minūtes atpūtieties.
6. Atkal desmit reizes atkārtojiet desmit sekunžu ilgo dūkšanu un divas minūtes atpūtieties.
7. Atkārtojiet dūkšanas sēriju vēl vienu reizi. Kopumā tātad būsiet veikuši trīs piegājienus, katrā pa desmit dūkšanām, kas ilgst desmit sekundes, un divas reizes pa divām minūtēm atpūtušies.
8. Atpūtieties desmit minūtes.
9. Visam vingrinājumam kopumā jāaizņem aptuveni desmit minūtes un jānoslēdzas ar desmit minūšu ilgu atpūtu.
Zinātne par skaņu
Tonija Beitsona pieņēmums par dūkšanas ietekmi elektrofizioloģijas speciālistam, Oksfordas Universitātes profesoram Džonam Steinam šķita ticams. Steins ir padziļināti pētījis smadzeņu dziļo stimulāciju.
“Es vēroju svārstības smadzenēs un to, kā tās saskanēja ar sāpēm,” saka profesors Steins. “Kontrolējot šīs svārstības, ir iespējams atbrīvoties no sāpēm, piemēram, no ekstremitāšu fantoma sāpēm. Mans pieņēmums ir šāds – ja jūs izmantojat akustisku signālu, lai veidotu svārstības ar frekvenci, kas ir pretēja tai, kura izraisa migrēnu, principā jūs varat atbrīvoties no savas migrēnas. Es vienmēr esmu mudinājis veikt Toniju klīnisko pētījumu, lai pamēginātu to pierādīt.”
Steins norāda, ka ir daudz pierādījumu, kas apliecina, ka akustiskās frekvences var ietekmēt smadzenes, piemēram, “omm” skandēšana un mantru meditācija. “Jautājums, kāds tieši ir efekts un kā jūs to varat pielāgot situācijās, kad ir migrēna,” viņš saka.
