Fizioterapeite mudina būt prātīgiem seniorus, kuri agrāk aktīvi sportojuši: "Tagad jāsāk no nulles punkta!"
Senioriem fiziskās aktivitātes sniedz ne tikai prieku, bet arī būtiski palīdz saglabāt veselību un labsajūtu. Speciālisti aicina tās sākt pakāpeniski, ievērojot drošības principus un izvēloties piemērotus apstākļus kustībām.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) izstrādājis vizuāli uzskatāmus fizisko aktivitāšu ieteikumus senioriem.
Vidzemes slimnīcas fizioterapeite Laura Rudzīte uzsver: “Būtiskas ir regulāras fiziskās aktivitātes, kas sniedz prieku un labsajūtu. Tās var būt gan pastaigas svaigā gaisā, gan vienkārši vingrojumi mājās vai darbi dārzā. Svarīgi, lai aktivitātes tiktu veiktas pakāpeniski – slodze jāpalielina soli pa solim, ievērojot savu pašsajūtu. Ja tiek uzsāktas jaunas aktivitātes, tad ķermenim jādod laiks pierast pie jaunām kustībām, tas palīdz izvairīties no noguruma, sāpēm vai traumām.”
Fizioterapeite iedrošina pirms ilgākām pastaigām vai fiziska darba dārzā veikt vieglus iesildošus vingrinājumus, kas palīdz sagatavot muskuļus un locītavas slodzei. Viņa atgādina arī par drošību – izvēlēties ērtus, soļošanai piemērotus apavus, regulāri dzert ūdeni un nebaidīties paņemt atpūtas pauzi, ja tas nepieciešams, pat ja palicis aplaistīt vairs tikai divus tomātu stādus: “Īpaša uzmanība jāpievērš muguras un locītavu saudzēšanai, piemēram, veicot dārza darbus, ieteicams ik pa laikam mainīt pozas un neveikt ilgu laiku vienu un to pašu kustību.”
Lai dārza darbi būtu veselību uzlabojoši, ergoterapeite Baiba Ikere iesaka ievērot vairākus principus.
Pirmais – ievērot organizētību: organizēt instrumentus un materiālus rokas stiepiena attālumā, izvēlieties vieglus materiālus, piemēram, keramikas trauku vietā plastmasas.
Otrais – izmantot ergonomiskus instrumentus: ar ergonomiskiem rokturiem un mīkstu pārklājumu, kas mazina spiedienu uz locītavām. Tāpat izmantot darbarīkus ar gariem kātiem, lai izvairītos no pārliekas noliekšanās, bet nepieciešamības gadījumā izmantot dārza darbu soliņu ar atbalstu, lai palīdzētu saglabāt līdzsvaru un izvairītos no pārslodzes.
Trešais – darba tehnikas: uzsākt darbu ar stiepšanās vingrojumiem, strādāt īsās – 20-30 minūšu sesijās, mainīt darba pozīcijas un aktivitātes.
Ceturtais – vides adaptācija: parūpēties, lai uz ceļa nav kādi šķēršļi, izmantot augstās dobes. Piektais – aizsardzības pasākumi: lietot atbilstošus aizsarglīdzekļus (cimdus, vasarā saules aizsargkrēmu, cepures); sekot līdzi noguruma līmenim, sirds ritmam un ķermeņa reakcijām, jo pārslogotība palielina kritienu un traumu risku; neaizmirstiet dzert ūdeni; izvēlieties darba laiku, kad laika apstākļi ir vislabvēlīgākie (rīts/vakars vasarā).
L. Rudzīte pastāsta, ka nereti no senioriem dzird, ka viņi kādreiz ir aktīvi sportojuši, daudzus kilometrus varējuši nostaigāt, un grib darīt tieši tikpat daudz. Bet jāatceras, ka jāsāk ir no nulles punkta – desmit, piecpadsmit minūtēm un, ja to var izdarīt, tad pakāpeniski pa dienām vai nedēļām palielināt ilgumu. Ja gribas vingrot ar hantelēm vai pretestības gumijām, arī sākumā izvēlas vieglākās hanteles un gumijas ar mazāku pretestību: “Labāk mērenāk, bet biežāk, nekā liela intensitāte, bet par daudz.” Lai gan SPKC iesaka veikt arī augstas intensitātes fiziskās aktivitātes, fizioterapeite atgādina, ka senioriem mēdz būt hroniskas saslimšanas un ne visiem tās būs piemērotas. Bet arī te jāievēro pakāpenība: “Arī augsta intensitāte jāsāk soli pa soli, izvēloties drošu aktivitāti – intensīvāku pastaigu, nūjošanu, velotrenažieri vai, piemēram, vingrošanu baseinā, kas ir senioriem saudzīgāka.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
