Jaunākie pētījumi liek domāt par veselības riskiem, ko rada viedtālruņi un mikroviļņu krāsnis

Dr. Lī Ērina Konīlija (Leigh Erin Connealy) brīdina, ka elektromagnētiskie lauki (EML) var izraisīt vēzi, neauglību un citas veselības problēmas.

Viedtālruņi, Wi-Fi rūteri, elektrolīnijas, 5 G torņi, viedie skaitītāji un mikroviļņu krāsnis – kas tiem visiem kopīgs? Šie mūsdienu tehnoloģiju rīki ir visur klātesoši mūsu ikdienā, taču tajos slēpjas mums neredzams drauds. Tie rada pastāvīgu elektromagnētiskā lauka iedarbību. Šīs modernās ierīces mūsu ikdienas dzīvi noteikti padara ērtāku, taču par kādu cenu?

Jaunākie pētījumi elektromagnētiskos laukus saista ar dažādām veselības problēmām, sākot ar pārejošām sāpēm kā galvassāpes, beidzot ar nopietnām slimībām kā vēzis. Vai mēs varam droši sadzīvot ar šīm tehnoloģijām, kas nepārtraukti attīstās, un vienlaikus pasargāt sevi no to iespējamajiem riskiem?

Elektromagnētiskie lauki – kas būtu jāzina?

Jau nosaukums norāda, ka elektromagnētiskie lauki veidojas, apvienojoties elektriskajiem un magnētiskajiem laukiem. Elektriskie lauki rodas no sprieguma, un tie vienmēr ir “ieslēgti”. Savukārt magnētiskie lauki parasti rodas tikai tad, kad caur ierīcēm vai vadiem plūst elektriskā strāva.

EML rada dažāda līmeņa elektromagnētisko starojumu, tos iedala divās pamatkategorijās.

● Jonizējošais starojums ir augstas frekvences EML, kam piemīt pietiekami daudz enerģijas, lai jonizētu atomus vai molekulas. Tie ir, piemēram, rentgenstari un gamma stari. Ir pierādīts, ka tie izraisa šūnu bojājumus un DNS izmaiņas.

● Nejonizējošais starojums ir zemas un vidējas frekvences EML, piemēram, elektrolīnijas, radioviļņi (Wi-Fi), viedtālruņi, planšetes, sadzīves tehnika, datori, rūteri, mikroviļņu krāsnis u. c. Tie ieskauj mūs 24 stundas diennaktī gan darbā, gan transportā, gan mājās, skolās un gandrīz visur citur. Lai gan bieži tiek apgalvots, ka tie ir nekaitīgi, šī nepārtrauktā vājā ekspozīcija nodara daudz lielāku kaitējumu, nekā spējam iedomāties.

Pastāvīga EML iedarbība liek šūnām vibrēt, strauji dalīties un mutēt. Šie šūnu traucējumi rada pamatu nopietnām veselības problēmām, piemēram, vēzim.

Aizsaulē aizgājušais Roberts O. Bekers (Robert O. Becker), ortopēds un pētnieks, kuru bieži dēvē par elektromedicīnas tēvu, ieviesa terminu elektromagnētiskais piesārņojums. Dr. Bekers jau pirms gadu desmitiem brīdināja, ka elektromagnētiskais piesārņojums ir viens no lielākajiem draudiem sabiedrībai. Diemžēl viņa prognozes ir piepildījušās.

EMS sindroms

2025. gada janvārī izplatītajā preses relīzē OneName Project nāca klajā ar jaunu apzīmējumu “digitālā laikmeta slimībai”, ko nosauca par elektromagnētiskā starojuma sindromu (EMR – electromagnetic radiation syndrome).  Iepriekš simptomi un problēmas, kas saistītas ar EML iedarbību, tika apzīmēti ar visai mulsinošiem un neprecīziem nosaukumiem, piemēram, “starojuma slimība”, “elektrohiperjutība”, “mikroviļņu sindroms” un “elektromagnētiskā jutība”. OneName Project mērķis bija samazināt stigmu un ieviest skaidrību par šo slimību un panākt, lai to atpazīst un uztver nopietni gan sabiedrībā, gan veselības aprūpes sistēmā.

EMS sindromu raksturo plašs simptomu spektrs, sākot no UDHS (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms) līdz troksnim ausīs (tinīts), taču šie simptomi ir tikai virsslānis.

Kā skaidro OneName Project, elektriskie un magnētiskie lauki ir elektromagnētiskā spektra daļa, kuru frekvences var traucēt cilvēka fizioloģiskos procesus. Termins “EMS sindroms” aptver visas ar EML saistītās saslimšanas. Tās skar jebkuru bioloģisko sistēmu, kuru ietekmē elektromagnētiskie lauki un to avoti, tādēļ veselības problēmas, kas var rasties EML iedarbības rezultātā, ir ļoti plašas un dažādas.

Vairāk lasi žurnāla "Ko Ārsti Tev Nestāsta" jaunākajā numurā.