Naudas trūkuma dēļ atlikta Nacionālā veselības fonda izveide

Patlaban, kad budžetā nav iespējams rast papildu finansējumu, arī fonda izveidei nav jēgas, jo šis risinājums bijis vērsts tieši uz papildu finansējuma administrēšanu, klāstīja VM pārstāve.

Arī komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) sacīja, ka NVF var darboties tikai gadījumā, ja tiktu apspriests un attiecīgi pieņemts risinājums par obligāto valsts veselības apdrošināšanu. Tikai tad būtu vērts sākt runāt par fondu, naudas līdzekļu ienākšanu un to, kā šī nauda tiek administrēta, viņš teica.

Nākamnedēļ oficiāli tiks iesniegta atjaunota jaunā Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likuma redakcija, saglabājot ieceri atteikties no veselības pakalpojumu "divu grozu" sistēmas un ievērojot deklarēšanās principu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā.

Komisijas sēdē atbalstīja priekšlikumu iepriekšējo likumprojektu aizstāt ar tā jauno redakciju ar grozījumu, to nevirzot vēlreiz caur valdību, bet virzot kā alternatīvo likumprojektu.

Tāpat komisijā aktualizēja citus būtiskus darba jautājumus, tostarp plānots strādāt pie vienota klīnisko universitāšu slimnīcu likuma virzības, apspriest grozījumus Darba likumā un Pacientu tiesību likumā.

Sēdē klātesošie vienojās klīnisko universitāšu slimnīcu vienoto likumu virzīt uzreiz caur Saeimu. Plānots, ka likumprojekts drīzumā tiks publicēts sabiedriskajai apspriedei, pēcāk to pārskatīs Juridiskais birojs, un tad par to sekos diskusija Sociālo un darba lietu komisijā.

Vienlaikus izskanēja rosinājums pievērsties problēmjautājumam par pensijas aprēķinu sovhoza darba gadījumā.

Līdztekus plānots turpināt darbu pie tā, lai atļautu pensionētiem, diplomētiem un agrāk sertificētiem ārstiem ļaut pašiem sev izrakstīt receptes, kā arī apspriest priekšlikumu ļaut smagi slimiem cilvēkiem, piemēram, atsevišķai pacientu grupai, izņemt līdzekļus no pensiju otrā līmeņa, lai apmaksātu veselības aprūpes un medicīnas izdevumus.

Tāpat varētu būt gaidāmas turpmākas diskusijas par priekšlikumiem darba nespējas lapu izrakstīšanā.

Sēdes noslēgumā Bērziņš izteica vēlējumu, lai komisija turpinātu strādāt tikpat konstruktīvi un būtu tikpat "minimāli apolitiska" kā līdz šim, neskatoties uz to, ka tuvojas Saeimas vēlēšanu laiks.

Kā vēstīts, iepriekš maijā komisijas deputāti kritizēja VM par pārmērīgu alternatīvu daudzumu Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likuma projektā.

Sākotnēji viena no likumprojekta iecerēm bija likvidēt NVD, tā vietā ieviešot NVF kā atvasinātu publisku personu. Tika apspriesta šāda fonda nepieciešamība un potenciālie riski vai ieguvumi. Deputāti diskutēja arī par likumprojekta ieceri ieviest deklarēšanas principu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai.

Par galveno likumprojekta trūkumu sēdes dalībnieki toreiz atzina to, ka tam nav skaidra politiskā uzstādījuma, līdz ar to tiek piedāvāts lērums alternatīvu.

Fonda izveidei iebilda arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Bažas bija saistītas arī ar potenciāliem riskiem, ka fondam varētu būt pārāk liela ietekme un būtu maz iespēju to kontrolēt.

Tika secināts, ka likumprojektam pieņemšanai pirmajā lasījumā trūkst vienprātības un ir pārāk daudz alternatīvu, kā rezultātā būs sarežģīti to virzīt uz priekšu, jo netiek parādīts pamatojums, kāpēc izšķirties par labu kādai no piedāvātajām alternatīvām.

Ar Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumu paredzēts aizstāt līdzšinējo Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas pieņemts 2017.gada nogalē.

Nemainīts palikšot princips, ka ikvienam ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2024.gada septembra beigās 214 313 Latvijas valstspiederīgie savu dzīvesvietu bija deklarējuši ārzemēs. Atbilstoši NVD datiem, 2024.gadā līdz septembrim 12 805 šo cilvēku Latvijā saņēmuši valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Tas nozīmē, ka šīs personas ierobežo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo un strādā Latvijā, norādījusi VM.

Priekšnosacījums valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai būtu dzīvesvietas deklarēšana Latvijā vismaz mēnesi pirms pakalpojuma saņemšanas.

Līdz ar to valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus plānots nodrošināt visiem Latvijā strādājošajiem, kas ir sociāli apdrošināti veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" vai tiem, kuriem deklarētā dzīvesvietas adrese ir Latvijā.

Prasība attiektos uz Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, ārzemniekiem ar pastāvīgu uzturēšanās atļauju, vai arī personām ar bezvalstnieka, bēgļa vai alternatīvo statusu, kā arī ES dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņiem, kuriem piešķirta reģistrācijas apliecība.