FOTO: Latvijas kapsētas - gan pārsteidzošas, gan spocīgas un biedējošas

Protams, gadās izņēmumi – šajās piemiņas vietās mēdz iemaldīties citu valstu tūristi, jo Latvijas kapsētās patiesi var atrast daudz pārsteidzoša. Diemžēl netrūkst arī piedzīvojumu meklētāju, tajā skaitā tādu, kas nodarbojas ar maģiskiem rituāliem.

Kapenes zem kapiem

Latvijā kapu kultūrai ir senas tradīcijas, tāpat netrūkst arī ļoti senu kapsētu, kurās gadu desmitiem ilgi vairs nenotiek apbedīšana. Rīgā vieni no vecākajiem ir Torņakalna luterāņu kapi, kas atrodas blakus Rīgas Lutera draudzei. 

Pastāv arī tādas senas kapsētas, zem kurām atrodas kapenes. SIA “Cemety” darbinieki, kuru ikdiena paiet, gada siltajos mēnešos digitalizējot un veicot inventarizāciju mūsu valsts kapsētās, par šādām vietām zina stāstīt daudz neparasta. Kristīne Nesvetajeva, kura uzņēmumā strādā par datu ievades operatori – kvalitātes kontrolieri no 2021. gada vasaras, atklāj, ka ir redzējusi kapenes vairākās kapsētās Kurzemē. “Man ir fotogrāfija, kurā redzamas iegruvušas kapenes vienā no Kurzemes kapsētām. Diemžēl vairs nepateikšu tās nosaukumu, prātā palicis vien tas, ka pēdējais apbedījums šajā kapsētā tika veikts 1994. gadā,” viņa stāsta. “Ir arī tāda pieredze, ka jau digitalizētos kapos bija gadījums, kur uz takas iegruva zeme. Atklājās, ka apakšā atrodas veci vācu bērnu kapi – arī tādās kā kapenēs. Staigājot pa kapiem, mēs nevaram zināt, kam ejam pāri.” 

Vēsturiskās apbedījuma vietas var pārsteigt

Latvijā ir samērā daudz kapsētu ar kultūrvēsturisku nozīmi, kā arī vēsturiskas apbedījumu vietas, piemēram, abos pasaules karos kritušajiem karavīriem. 

Viena no šādām kapsētām, iespējams, ne pārāk plaši zināma, atrodas Valgundes pagasta Krāču kalnos pie robežas ar Babītes novada Salas pagastu, Ķemeru–Kalnciema šosejas (P101) ceturtajā kilometrā. Uzziņu avotos atrodama informācija, ka 1932. gada 21. augustā bijušā latviešu strēlnieka un Brāļu kapu komitejas Ķemeru nodaļas priekšnieka Kristapa Drukas vadībā, piedaloties Latviešu veco strēlnieku biedrībai, kopējos brāļu kapos pārapbedīja Ķemeru apkārtnē un uz dienvidiem no Slokas Lielupes kreisajā krastā izklaidus apglabāto latviešu strēlnieku mirstīgās atliekas, kā arī 32 Ziemassvētku kaujās kritušos 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka karavīrus un 12. janvāra kaujās kritušos 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka karavīrus. 1934. gada 19. augustā brāļu kapos atklāja no vietējiem laukakmeņiem mūrētu pieminekli, ko pēc arhitekta un pulkveža Artūra Galindoma meta cēlis K. Druka. Šis piemineklis raisa dažādas asociācijas…

Ivana kapi. Svētceļnieki un narkomāni 

Ivana kapsētā Rīgā, kas atrodas starp Kalna, Daugavpils, Jēkabpils ielu un dzelzceļu, ir apbedīts Latvijas Pareizticīgās Baznīcas virspriesteris Joanns Žuravskis (25.09.1867.–31.03.1964.). Kristīne Nesvetajeva, veicot Ivana kapu inventarizāciju, pamanījusi, ka pie priestera kapavietas cilvēki ik dienas nāk gluži kā uz baznīcu nolikt svecīti, mest krustu un palūgt viņa palīdzību savu problēmu risināšanā, jo uzskatot, ka priesteris viņu lūgšanas uzklausot un neatsakot palīdzību.

Par Ivana kapsētu piebilstams, ka tie ir vieni no bīstamākajiem kapiem Latvijā. “Tas nevienam nav noslēpums, tajā skaitā arī policijai ne, ka Ivana kapi ir ļoti iecienīta narkomānu pulcēšanās vieta. Kamēr ir atvērts kapu kantoris, tikmēr vēl puslīdz mierīgi, taču pēc kantora darbalaika beigām sākas, kā es saku, “zombiju apokalipse”. Narkomāni nestaigā, drīzāk gan peld pa kapsētas taciņām ar tukšu skatienu. Ir redzēts, ka turpat, uz kapu soliņiem, viņi arī duras, atslēdzas, pamostas un iet tālāk. Reizēm gadās, ka arī nepamostas. Kad tur strādāju, vienu dienu man teica, ka iepriekšējā dienā divi “apmeklētāji” tika atrasti jau auksti. Uz takām un krūmos mētājas šļirces,” novērojusi Kristīne Nesvetajeva. “Bija viens gadījums, kad ātri kļuva tumšs. Domāju – pastrādāšu vēl stundiņu. Aptuveni pulksten 16.45 uz blakus takas sāka parādīties gara vakara ēna. Pagriezu galvu, un tur viens “slīd”. Kā jau teicu, viņi neiet, bet pārvietojas, mazliet iesēdušies ceļos. Ja aiz krūmiem neredz kāju kustību, izskatās, ka ķermeņa augšdaļa “peld”. To nevar izstāstīt... Un skatiens vienā punktā, neko apkārt neredz. Kā zombiji… Tādos brīžos es sastingusi stāvu uz vietas, nogaidu, kamēr aizpeld tālāk, tad ātri dodos prom.” 

Par narkomānu pulcēšanos Ivana kapsētā bijis pat sižets televīzijas raidījumā “Caur ērkšķiem uz...” Izrādās, kāda no dalībniecēm nebija ieradusies uz filmēšanu un tā radusies šī neparastā ideja sižetam, proti, iesim viņu pameklēt uz “tusiņu” vietu Ivana kapos.

Bīstamākie kapi Latvijā

Savas personīgās mantas jāuzmana jebkurā Latvijas kapsētā, jo piedzīvojumu meklētāju, tajā skaitā tādu, kam nav problēmu piesavināties citu mantas, vismaz Latvijas lielo pilsētu kapsētās netrūkst. Tāpēc nav ieteicams uz soliņa atstāt somu, kamēr aiziet līdz ūdens pumpim vai gružu konteineram, jo atgriežoties tās var nebūt. Īpaši piesardzīgiem vēlams būt Ivana kapsētā, kur, kā iepriekš minēts, ir saspringta kriminogēnā situācija. Tāpat šajos kapos arī netrūkst gadījumu, kad apmeklētājiem somiņa tiek izrauta no rokām.

Turpinot par bīstamākajām kapsētām Latvijā, otrajā vietā, iespējams, ierindojama Matīsa kapi Rīgā, kas atrodas pretī Ivana kapiem, pāri dzelzceļa sliedēm. Parunājot ar ilggadējiem kapu kopējiem, kļūst zināms, ka Matīsa kapi vairāk gan iecienīti kā narkotiku nodošanas un savākšanas vieta. Parasti tas notiekot brīvdienu pēcpusdienās, arī vakarpusēs. Tāpēc var teikt, ka arī šī kapsēta potenciāli ir bīstama.

Par bīstamu uzskatāma arī kapsēta vienā no Latvijas vidēja izmēra pilsētām, caur kuru ved ceļš uz metāllūžņu pieņemšanas punktu. Kad šo kapsētu digitalizāja SIA “Cemety” darbinieki, viņi no metāllūžņu pieņemšanas punkta klientiem, kas pārsvarā ir viena konkrēta sabiedrības slāņa pārstāvji, saņēma draudus dzīvībai, proti, ja neiešot prom, viņus tepat arī apraks. Kristīne Nesvetajeva piebilst: “Es tolaik vēl nestrādāju, šos stāstus uzzināju no kolēģiem. Nevēlos nosaukt pilsētu, kur šī kapsēta atradās, citādi var sanākt, ka izplatu baumas.” 

Ja ne gluži par bīstamu, taču samērā neomulīgu kapsētu, pēc Kristīnes Nesvetajevas domām, uzskatāmi Rīgas Šmerļa (Ebreju) kapi. “Kaut arī kapi ir kopti, tie ir ļoti šauri – akmens pie akmens, dažubrīd starp tiem ir tikai pusotrs vai 1,7 metri. Nesaprotu, kā tur var iznest cauri zārku un kādu vēl apbedīt, neaizķeroties aiz kapu apmales vai kāda akmens. Tie ir kapi, kuros apbedījumi vēl tiek veikti.” 

Maģiskie rituāli

Attiecībā uz bīstamību minams vēl kāds aspekts, kuru, ikdienā strādājot Latvijas kapsētās, novērojuši SIA “Cemety” darbinieki. “Netrūkst kapsētu, kuras digitalizējot esam pamanījuši kapavietas, pie kurām kāds veicis maģiskos rituālus. Mūsdienās ir daudz “maģisku” cilvēku, kuri dodas uz kapiem veikt rituālus. Zemē sasprausti naži, naglas, kauli. Vienos kapos bija situācija, kad darbinieki atrada cilvēka fotogrāfiju ar dzimšanas un miršanas datumu. Kā miršanas datums norādīts laiks pēc trim mēnešiem, tātad nākotnē. Par laimi, policija šo cilvēku atrada dzīvu,” stāsta Kristīne, taču piebilst, ka neprecizēs, kuros kapos tas noticis. “Šādu kapsētu diemžēl ir daudz, īpaši laukos. Netrūkst gadījumu, kad tiek piesaistīta policija. Ir kapi, kur kapu pārzinis zina, ka tur, tajā kalniņā, tiek veiktas maģiskas darbības, kā arī uz kapu krustcelēm tiek atstāti maģiskie atribūti. Mana kolēģe, strādājot kapos, ir arī redzējusi kādu cilvēku staigājam pa kapiem un meklējam vietu darbībām.”