Vai tava veselība cieš no gaisa kondicionētāja? Uzzini, kā par to domā ārsts

No troņa gāztais izgudrojums

Kondicionētājs bija viens no 60. gadu revolucionārākajiem izgudrojumiem, kas atviegloja dzīvi ārkārtīgi daudziem cilvēkiem, tomēr pēc dažiem gadiem liela daļa pasaules iedzīvotāju to sāka uzskatīt par bīstamu. 1976. gadā ASV, Filadelfijā, notika leģionāru saiets, kurā satikās vairāki simti kara veterānu. Tūlīt pēc tam aptuveni 200 cilvēku nopietni saslima, vēlāk 34 no viņiem nomira, un pusgadu Amerikas slimību profilakses dienesti pētīja notikušo, lai saprastu, ar ko īsti kara veterāni saslima. Tikmēr mediji to nodēvēja par leģionāru slimību. Pēc pusgada infektologi paziņoja, ka šie cilvēki bija saslimuši ar tobrīd vēl nezināmu baktēriju, kas vairojās gaisa kondicionēšanas sistēmās; tagad mēs to pazīstam kā legionellu. Kopš tā brīža kondicionētājus sāka uzskatīt par bīstamiem, un to popularitāte strauji kritās.

Pagājuši 50 gadi, tehnoloģijas attīstās brīžiem pa dienām, nevis mēnešiem vai gadiem. Arī kondicionētāji ir krietni mainījušies un kļuvuši daudz drošāki. Tomēr jāprot tos pareizi lietot, lai gaisa dzesēšanas iekārtas nekaitētu veselībai.

Kāpēc regulāri jāmaina filtri?

Lielākā daļa no mums ir vienkārši kondicionētāja lietotāji, tāpēc īpaši neiedziļināmies tā uzbūvē un lietošanas niansēs, tomēr, pēc ģimenes ārsta Paula Prinča domām, dažas detaļas ir svarīgas. Tā kā kondicionētājs patērē diezgan daudz elektrības, svarīgi izvēlēties tādu, kas ir piemērots konkrētai telpai. Ja telpa ir liela un kondicionētājs ar pārāk mazu jaudu, tas būs jādarbina biežāk, un tas nozīmē, ka var notikt kataklizmas gan ar veselību, gan aparātu.

Ārkārtīgi svarīgs ir kondicionētāja filtrs. Mūsdienās tiek izmantoti tik labi filtri, kas aiztur ne tikai baktērijas, bet arī nanodaļiņas un vīrusus. Tas nozīmē, ka jārūpējas par filtru tīrību. Iebūvētajiem kondicionētājiem filtra maiņa vai apkope jāveic vidēji reizi gadā, savukārt mobilajiem kondicionētājiem, kādus cilvēki iegādājas arvien vairāk, jo tos ir ērti lietot dzīvokļos, filtrs jātīra katru mēnesi, ja kondicionētāju lieto regulāri. Kondicionētāja lietotājs nevar zināt, vai filtrs ir tīrs. Par piesārņotu filtru var liecināt kompresora darbības ilgums, elektrības patēriņš, skaņa. Ja filtrs ir pilns, ierīce strādā ar lielāku slodzi, filtra tuvumā veidojas neliels atvilnis, un risks saslimt ar augšējo elpceļu infekcijām ir lielāks. Tad var parādīties acu apsārtums, iesnas, kairinoša sajūta kaklā, sauss klepus, galvas reiboņi, nogurums, galvassāpes. Ilgstoši atrodoties šādos apstākļos, var attīstīties recidivējošs konjunktivīts vai iesnas, deguna blakusdobumu hronisks iekaisums, kairinājums kaklā, vidusauss iekaisums, plaušu karsonis.

Gaisā virmo alergēni

Pirmā pusstunda pēc kondicionētāja ieslēgšanas veselībai ir potenciāli visbīstamākā, īpaši, ja kondicionētājs ir stacionārs un atrodas pie sienas vai griestiem. Sākumā tas strādā intensīvā režīmā, un, gaisam plūstot uz ierīci, gaisā paceļas putekļi, putekļu ērcītes un to ekskrementi, kas ir biežākie alergēni, pelējums un tā sporas, ziedputekšņi un citi alergēni, arī kondensāts, kas varētu būt sakrājies starp mājas sienu un siltinājumu, ja telpas siltinātas no iekšpuses. Ja telpā ir cilvēki, visi šie alergēni var nokļūt elpceļos, izraisot iekaisumu. Ģimenes ārsts Pauls Princis piebilst, ka iepriekšminētā legionella joprojām nav zaudējusi aktualitāti, jo tā vairojas mitrā un siltā vidē, kāda var būt kondicionētājā. Tāpēc svarīgi telpas uzturēt tīras un, vēlams, pirmās 15–20 minūtes likt kondicionētājam darboties turbo režīmā, kas ļautu iztvaicētājam sākt izdalīt kondensātu, lai neveidotos nevajadzīgs mitrums. Īpaši svarīgi tas ir reizēs, ja iekārta tiek darbināta reti. Bet būtiski ierīci lietot ne mazāk kā 30–40 minūtes vienā reizē.

Cilvēkiem, kuri cieš no autoimūnām saslimšanām, īpaši tas attiecas uz locītavu slimībām, kā arī alerģiskiem un astmas pacientiem nevajadzētu uzturēties telpā, kurā tikko ieslēgts kondicionētājs. Lai samazinātu slimības paasinājuma risku, ideālā gadījumā šiem cilvēkiem ieteicams ieiet telpā, kurā iekārta ieslēgta vismaz 30 minūtes iepriekš. Tiesa gan, tā viņi jutīs lielāku temperatūras starpību, kas var būt izaicinājums imunitātei.

Kāda ir ideālā temperatūra?

Veselībai visdraudzīgākā temperatūra telpās ir +19–24 grādi. Cukura diabēta, sirds mazspējas pacientiem, cilvēkiem ar lieko svaru, kā arī tiem, kuri bieži svīst, iesaka uzturēties +19–21 grādu siltās telpās, savukārt kalsniem, veciem cilvēkiem un maziem bērniem vēlama nedaudz siltāka vide. Izvēloties kondicionētāja temperatūru, ņem vērā, ka atšķirībai starp temperatūru telpās un ārā nevajadzētu būt mazākai par četriem grādiem un lielākai par astoņiem. Ja starpība ir mazāka par četriem grādiem, pastāv iespēja, ka sistēma pietiekami labi neiztvaicēs kondensātu, radot infekcijas riskus, savukārt, ja starpība būs liela, organismam būs grūti adaptēties. Ja gaisu atdzesē ļoti strauji un temperatūra telpās ir daudz zemāka nekā ārā, tas var saasināt dažādas ar nervu darbību saistītas saslimšanas. Īpaši jāuzmanās cilvēkiem, kam bijušas problēmas ar trijzaru nervu un sejas nervu, kā arī kakla un plecu muskulatūru, roku tirpšanu.

Automašīnu kondicionēšanas iekārtas veidotas atšķirīgi, īpaši jaunajos modeļos, kur temperatūras gradientu uzstāda automātiski. Pat ja cilvēks ir sakarsis un automašīnā ieslēdz kondicionētāja temperatūru, kas ir krietni zemāka par āra temperatūru, automašīnā gaiss atdzisīs pakāpeniski. Tomēr ģimenes ārsts atgādina, ka, darbinot atvēsinošas iekārtas, ieteicams ievērot mērenību.

Imunitāte ir vissvarīgākā

Imunitāte ir galvenais mehānisms, ar ko sevi varam pasargāt, tieši tāpēc svarīgi to pareizi stimulēt, un to var darīt, ne vien veselīgi ēdot un kustoties, bet arī pieradinot sevi pie vēsākām telpām (+19–21 grāds). Cilvēki, kuri pieraduši dzīvot siltākās telpās, ir vairāk apdraudēti, saskaroties ar lielu temperatūras atšķirību, jo imunitāte ir cieši saistīta ar temperatūras režīmu; cilvēks nevar ļoti ilgi tolerēt sajūtu, ka viņam ir auksti. Imunitāte mēģina adaptēties, bet tas nenotiek uzreiz. Tiklīdz rodas gļotādu imunitātes kritums, cilvēks saslimst, lai gan vīrusi visu laiku bijuši telpā, bet iepriekš slimības simptomu nebija. Tas pats attiecas uz labsajūtas zudumu un psihogēnām traumām, piemēram, cilvēks pārdzīvo pēc nepatīkamas sarunas ar priekšnieku darbā, tāpēc piedzīvo imunitātes kritumu un saslimst. Ir pierādīts, ka depresīvi cilvēki ir daudz jutīgāki pret dažādām saslimšanām.