Galvenais akluma iemesls pēc 60 – un kā no tā izvairīties
foto: Shutterstock
Esi vesels

Galvenais akluma iemesls pēc 60 - un kā no tā izvairīties

Veselības nodaļa

"100 Labi padomi Par veselību"

Vecuma izraisīta mākulas deģenerācija ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki pēc sešdesmit gadu vecuma zaudē redzi. Ja laikus atklāj, ka slimība sākusies, redzi var saglabāt.

Kas ir mākulas deģenerācija?

Mākulas deģenerācija, zināma arī kā vecuma izraisīta mākulas (AMD) deģenerācija, ir lēna mākulas šūnu nolietošanās. Mākula ir mazs, dzeltenīgs laukums netālu no tīklenes centra, kur redze ir visfokusētākā.

Vēlākajās stadijās šis mākulas veselības pasliktinājums izpaužas kā ēna vai mākonis, kas skar centrālo redzes lauku, kas ir nepieciešams visam, sākot ar automašīnas vadīšanu, lasīšanu un rakstīšanu līdz filmu vērošanai televīzijā un seju pazīšanai.

Vēl viena problēma, kas parādās, ja ir mākulas deģenerācija, – taisnās līnijas redzes centrā kļūst greizas vai viļņainas. Perifērā redze – redze uz sāniem jeb sānu redze – parasti netiek skarta.

Mākulas deģenerācijai ir trīs stadijas un divi nosaukumi. Agrīnā un vidējā vecuma izraisītā mākulas deģenerācija ir zināma kā sausā vecuma mākulas deģenerācija. Agrīnā stadijā tā parasti izpaužas ar mainītu tīklenes pigmenta epitēliju (RPE), šūnu slāni, kas baro tīklenes neironus, šūnas, kas ir atbildīgas par redzi, kā arī ar mazo, cieto tauku depozītiem zem mākulas.

Vidēja vecuma izraisīta mākulas deģenerācija ir raksturīga ar turpmāku tīklenes pigmenta epitēlija nolietošanos un lielu, mīkstu tauku nogulšņu veidošanos, kas vēl vairāk noārda mākulas šūnas.

Mīkstie tauku depozīti parasti liecina par progresējošu vecuma mākulas deģenerāciju, ko sauc arī par mitro vecuma mākulas deģenerāciju, kad notiek koroidālā neovaskularizācija. Tas ir stāvoklis, kad pretim mākulai sāk augt nevajadzīgi asinsvadi un bieži vien no tiem iztek asinis, apmiglo redzi un turpina graut mākulas veselību vēl vairāk.

Ja šajā stāvoklī cilvēks neko nedara, mitrā vecuma mākulas deģenerācija var noslēgties ar pēkšņu redzes zudumu un aklumu.

Vidēji aptuveni 10–15 % sausās mākulas deģenerācijas gadījumu slimība progresē līdz mitrajai vecuma mākulas deģenerācijai.

PARŪPĒJIES PAR SEVI

Ilgus gadus par mākulas deģenerācijas cēloņiem nebija zināms nekas daudz vairāk par faktu, ka tā ir saistīta ar vecumu un procentuāli vairāk skar eiropiešus un sievietes nekā vīriešus. Patlaban pētījumi liecina, ka liela nozīme šīs slimības attīstībā ir arī uzturam un dzīvesveidam.

Diēta, kas uzlabo acu veselību

Diētas pamatā ir produkti, kas organismā veido sārmainu vidi (kas samazina iekaisumu), un Vidusjūras diētas principi. Ir jāatsakās no rūpnieciski pārstrādātiem produktiem, rafinētiem ogļhidrātiem, nekvalitatīvām eļļām (tostarp margarīna un eļļām, kurās ir daudz transtauku) un sāls lietošanas lielā daudzumā. Uzmanība jāpievērš uzturvielām, kas veicina acu veselību, – primāri karotinoīdiem, neaizstājamajām taukskābēm, vitamīniem un enzīmiem.

Karotinoīdi lielā daudzumā koncentrējas acīs un darbojas kā antioksidanti, palīdzot aizsargāt acis no oksidatīviem bojājumiem un brīvo radikāļu veidošanās.

Daudzi pētījumi liecina, ka uzturs, kurā galvenā uzmanība pievērsta zaļo lapu dārzeņiem, krāsainiem dārzeņiem un augļiem, ne tikai samazina mākulas deģenerācijas risku, bet arī palēnina slimības progresu. Papildus šāds uzturs arī palīdz novērst sirds slimības un ar vecumu saistītu kognitīvo spēju samazināšanos un demenci.

Būtiski, lai būtu arī veselas zarnas. Tāpēc ir jāpievērš uzmanība tam, kā jūs jūtaties pēc ēšanas un kāda ir gremošanas un izvadprocesu kvalitāte. Tas ļaus labāk saprast, cik optimāli notiek produktu un uzturvielu asimilācijas procesi.

Lūdzu, mazāk cukura!

ASV Taftsa Universitātes Cilvēka uztura izpētes centra vadošais speciālists Čungdžungs Čiū iesaistīja pētījumos pacientus, kam ar laiku bija izveidojusies katarakta, diabētiskā retinopātija vai mākulas deģenerācija, un secināja, ka visi šie cilvēki lietoja uzturā pārāk daudz rafinēta cukura. Kādā citā no pētījumiem zinātnieki Bostonas apkaimē atklāja, ka sievietēm, kuru uzturā bija visvairāk ogļhidrātu (vairāk par 200 gramiem dienā), bija divarpus un vairāk reižu augstāks lēcas saduļķošanās risks nekā sievietēm, kas lietoja mazāk ogļhidrātu. Turklāt svarīga bija ne tik daudz ogļhidrātu kvalitāte, bet arī to daudzums, jo galvenokārt tieši tas ietekmēja radzenes dzidrumu. Šos atklājumus apstiprina vēl kāds Austrālijā veikts pētījums. Dalībniekiem, kuru uzturs atbilda augstam glikēmiskajam indeksam un saturēja daudz ogļhidrātu, bija par 77 % lielāks risks iegūt kataraktu nekā dalībniekiem, kas ēda produktus ar zemu glikēmisko indeksu.

Diabēta slimniekiem un cilvēkiem, kas ēd produktus ar augstu glikēmisko indeksu, ir lielāks kataraktas risks, jo augsts cukura līmenis asinīs izraisa glikāciju – cukuru saistīšanos ar olbaltumvielām radzenes lēcā, tādējādi lēca kļūst duļķaina un redze aizmiglojas. Acs lēcas olbaltumvielas pret šādiem bojājumiem ir īpaši jutīgas. Taču arī cilvēkiem, kam nav diabēta, paaugstināts cukura līmenis asinīs var radīt oksidācijas stresu un glikāciju visā organismā

GI saraksts

Glikēmiskais indekss (GI) var būt noderīgs rādītājs svara kontrolē, taču to ir vērts izmantot arī acu slimību profilaksē.

Oksfordas Universitātes pētnieki šo sarakstu izveidoja, mērot cukura līmeni asinīs divas stundas pēc konkrētā produkta apēšanas. Glikozei tika piešķirts skaitlis 100. Visi pārējie produkti (izņemot alu) uzsūcas daudz lēnāk, un, jo lēnāk tie uzsūcas, jo zemāks ir GI. Kopumā ieteicams izvēlēties produktus, kuru GI ir zem 50.

Svarīgs ir arī ēdienu pagatavošanas veids, jo tas iespaido, cik ātri organisms uzsūc ogļhidrātus, – karstums un apstrāde palielina ēdiena GI. Piemēram, svaigu burkānu GI ir 30, vārītu – 85

ĒDIENKARTE ACU VESELĪBAI


Acīm par labu nāk apelsīni

Uzskata, ka vislabvēlīgāk acu veselību iespaido burkāni, taču sava loma ir arī apelsīniem. Ja katru dienu apēdīsiet pa apelsīnam, izvairīsieties no mākulas deģenerācijas, vienas no izplatītākajām acu slimībām, kas piemeklē vecākus cilvēkus un var izraisīt aklumu.

Pētnieki no Sidnejas Universitātes atklājuši, ka, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri apelsīnus neēd, tiem, kas tos regulāri ēd, ir par 60 % mazāka varbūtība tuvāko 15 gadu laikā pieredzēt mākulas deģenerāciju.

Cilvēkiem, kas katru dienu apēd vienu apelsīnu, risks ar gadiem piedzīvot mākulas atslāņošanos ir viszemākais, taču arī tad, ja apelsīnus ēd laiku pa laikam, tas nāk par labu acu veselībai.

Ilgstoši uzskatīja, ka acu veselību uztur C, E un A vitamīni, bet tieši flavonoīdi, kas ir apelsīnos, atstāj uz acīm visspēcīgāko pozitīvo iespaidu.

Zinātnieki pārskatīja ēšanas paradumus vairāk nekā 2000 cilvēku, kas 15 gadus ilgā pētījuma sākumā bija sasnieguši vismaz 50 gadu vecumu.

Visi pētījuma dalībnieki lietoja uzturā veselīgus produktus, kas satur flavonoīdus, kam piemīt pretiekaisuma iedarbība, taču vienīgi tiem, kas regulāri ēda apelsīnus, novēroja samazinātu mākulas atslāņošanās risku (sevišķi salīdzinājumā ar cilvēkiem, kas nekad neēda apelsīnus).

Pēc piecdesmit gadu vecuma mākulas deģenerācija skar septīto daļu cilvēku.

Dārzeņus ēdiet kopā ar olām

Ja jums garšo olas, turpmāk tās ēdiet kopā ar dārzeņiem – tā darīsiet savai veselībai labu. Pētnieki atklājuši, ka ola spēj izcelt dārzeņu uzturvērtību, sevišķi, ja tos ēd svaigus, piemēram, salātos.

Šķiet, ola liek dārzeņiem izdalīt vairāk karotinoīdu – antioksidantu, kas organismam ir ļoti svarīgi. Jo vairāk olu apēdīsiet kopā ar dārzeņiem, jo labāka būs karotinoīdu uzsūkšanās organismā, skaidro pētnieki no Purdujas Universitātes. Piemēram, cilvēki, kuri kopā ar dārzeņiem apēda trīs sakultas olas, uzņēma četrreiz vairāk karotinoīdu nekā tie, kuri olas neēda nemaz.

Pētījums gan bija pavisam neliels – tajā piedalījās 16 jauni un veselīgi brīvprātīgie, no kuriem daži ēda salātus bez olām, daži ar pusotras olas kulteni un pārējie ar trīs olu kulteni.

Ar salātiem no karotinoīdiem varēja uzņemt bēta karotīnu, alfa karotīnu, likopēnu, luteīnu un zeaksantīnu, kas ir nozīmīgi redzei.

Un vajadzīgs arī piliens eļļas

Mēs visi zinām, ka vajadzētu ēst vairāk zaļumu, taču jāņem vērā, ka pilnībā to potenciālu varam izmantot tikai tad, ja tiem pievienojam eļļu. Eļļa, piemēram, neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa, ļauj organismam labāk absorbēt barības vielas, kas ir zaļumos un salātos.

Būtībā – jo vairāk eļļas pievieno salātiem un zaļumiem, jo labāk uzturvielas uzsūcas, lai gan, protams, viss jādara saprāta robežās. Aiovas Universitātes pētnieki apgalvo, ka optimālais eļļas daudzums ir aptuveni 32 grami jeb apmēram divas ēdamkarotes.

Zinātnieki atklāja, ka eļļa aktivizē astoņus mikroelementus, kas ir zaļumos un dārzeņos un kurus bez taukvielām organisms, šķiet, nemaz nespēj absorbēt. Starp šiem mikroelementiem ir, piemēram, četri karotinoīdi – alfa un bēta karotīns –, kā arī luteīns un likopēns. Pētnieki uzskata, ka šīs vielas ir ļoti labvēlīgas veselībai un var palīdzēt ne tikai uzlabot redzi, bet arī novērst vēzi.

Pētījums bija pavisam neliels – tajā piedalījās 12 brīvprātīgie, kam vajadzēja ēst zaļumus. Vispirms viņi tos apēda bez eļļas, pēc tam – ar eļļu. Pēc katras zaļumu lietošanas uzturā dalībniekiem veica asins analīzes. 

Pētnieki secināja, ka, ēdot zaļumus ar eļļu, uzturvielu koncentrācija asinīs ir daudz augstāka. Jāpiebilst, ka zaļumiem tika pievienota sojas eļļa, kas bieži ir dažādu veikalos nopērkamo mērču sastāvā.

Lai saglabātu labu redzi, ēdiet vairāk salātu

Hārvarda Medicīnas skolas pētnieki stāsta, ka zaļumi par 30 % samazina visizplatītākā glaukomas veida – platleņķa glaukomas – rašanos. Efektu nodrošina dabīgie nitrāti, ko satur salāti.

Atklāts, ka tiem, kas dienā notiesā daudz zaļumu, proti, uzņem 240 mg dabīgo nitrātu, ir vismazākais risks piedzīvot glaukomu. Kopumā risks samazinās par 20–30 procentiem, bet agrīna paracentrālās redzes zuduma risks sarūk pat par 50 procentiem.

Brokoļi varētu noderēt redzes uzturēšanā vecākiem cilvēkiem

Brokoļi tiek pētīti kā potenciāls pretvēža līdzeklis, bet pētnieki domā, ka tie varētu palīdzēt cīnīties arī ar vecuma izraisītu mākulas deģenerāciju, kas ir izplatītākais iemesls, kāpēc vecāka gadagājuma cilvēki zaudē redzi.

Brokoļos ir kāds ķīmisks savienojums, kam, pēc zinātnieku domām, varētu būt labvēlīga ietekme, un pētnieki šo vielu ir padarījuši desmit reizes spēcīgāku, lai novērstu mākulas deģenerāciju.

Minētais ķīmiskais savienojums – indola-3-karbinols (I3K) – palīdz organismam attīrīties no toksīniem, un vecumā šis process ir palēnināts.

Pētnieki no Bakas Novecošanas izpētes institūta uzskata, ka vecuma izraisītas mākulas deģenerācijas gadījumā I3K palīdz attīrīt acs tīkleni no toksīniem. Tomēr, lai to panāktu, cilvēkiem būtu jāapēd nereāli daudz brokoļu, tāpēc pētnieki testē koncentrētu vielu injekcijās. Zinātnieki atgādina, ka slimības profilaksē var noderēt arī tauki, kas ir zivīs, un Omega 3 taukskābes, tāpēc šo produktu iekļaušana ēdienkartē, arī riekstu, piena produktu un veselīgu augu eļļu lietošana varētu palīdzēt mūža nogalē saglabāt labu redzi.

Svarīga profilakse!

Nesmēķējiet. Smēķēšana papildus vecumam ir riska faktors, kas visbiežāk tiek saistīts ar vecuma mākulas deģenerāciju.

Samaziniet asinsspiedienu. Hipertensija un ateroskleroze jeb artēriju sieniņu sacietēšana ir vēl divi faktori, kas veicina vecuma mākulas deģenerāciju. Kad tauku nogulsnes sakrājas zem mākulas, tās nosprosto acis, līdzīgi kā holesterīns sirdi. Lielākā daļa mākulas deģenerācijas gadījumu ir cieši saistīti ar sirds asinsvadu slimībām. Speciālisti šo stāvokli mēdz dēvēt pat par okulāri vaskulāru slimību.

Kustieties!

Vēl kāds bieži nenovērtēts acu slimību riska faktors vecumā ir mazkustīgs dzīvesveids. Cilvēki, kas kustas septiņas stundas nedēļā, iespēju sagaidīt mākulas deģenerāciju samazina par divām trešdaļām, savukārt skriešana un pat vienkārši iešana būtiski samazina kataraktas risku. Pētījumi ar diabētiskās retinopātijas slimniekiem liecina, ka šī slimība visbiežāk skar mājās sēdētājus, kas knapi spēj izpildīt minimālo ieteikumu izkustēties vismaz divarpus stundas nedēļā.

Regulāri pārbaudiet redzi!

Tā kā vecuma mākulas deģenerācija nerada sāpes un sākotnēji tai nav gandrīz nekādu simptomu, sākuma stadijā, kad ir vislielākā iespēja kaut ko mainīt un apturēt slimības progresēšanu, to ir grūti pamanīt. Vienīgā drošā rīcība ir regulāri apmeklēt acu ārstu.

Cik bieži jādodas pie acu ārsta?

● Tuvredzīgiem cilvēkiem – ar redzi mīnus 3, mīnus 4 un uz augšu – pie acu ārsta uz pārbaudi vajadzētu doties reizi trijos gados. Arī tad, ja ir jau veikta redzes korekcija. Jo tīklenes iekšējā daļa šādos gadījumos ir plānāka nekā cilvēkiem ar normālu redzi. Acs arī ir lielāka. Un ir paaugstināti plīsuma riski, kas var novest pie tādas bīstamas lietas kā tīklenes atslāņošanās, kas var tālāk beigties ar redzes zudumu. Tāpēc ir laikus jāveic tīklenes kontrole. Ja nepieciešams, veikt lāzerprocedūru, kas nostiprina tīkleni, un tad var laimīgi dzīvot tālāk.

● Ir grupa vecumā virs 40 gadiem, kam ģimenē kādam bijusi glaukoma un paaugstināts acs spiediens, – viņiem arī noteikti vajadzētu regulāri kontrolēt acs spiedienu.

● Bērniem ir sava kontrole.

• 1–2 gadi – obligāta, ja ģimenē ir iedzimta katarakta, šķielēšana, ambliopija un citas acu izmaiņas, kā arī priekšlaikus dzimušajiem bērniem.

• 3 4 gadi – ļoti svarīga pārbaude. Meklē ambliopiju vai nozīmīgus refrakcijas defektus. Redzes asuma, redzes funkciju pārbaude, šķielēšanas izvērtēšana u. c.

• 6–7 gadi (pārbaude pirms skolas) – redzes asuma pārbaude, redzes funkciju izvērtēšana u. c.