Jo vairāk dzersi kafiju, jo veselīgāk novecosi, liecina 30 gadu ilgais pētījums

Daudzi zina, ka kafija var izraisīt trauksmi, strauju asinsspiediena paaugstināšanos un traucēt miegu, tāpēc ārsti iesaka to lietot ar mēru. Tomēr jaunā pētījumā, kas prezentēts Amerikāņu Uztura biedrības konferencē (American Society for Nutrition), atklāts, ka sievietēm, kuras ikdienā patērē lielāku kofeīna daudzumu (galvenokārt no kafijas), ir par 13% lielāka iespēja saglabāt prāta asumu, kā arī fizisko un garīgo veselību.

Pētījumā, kas vēl nav ticis pārskatīts vai publicēts, trīsdesmit gadus, sākot no 1986. gada, tika novērotas 47 513 medmāsas, kuras bija jaunākas par 60 gadiem. Laikā gaitā atklājās: tās sievietes, kuras patērēja visvairāk kofeīna (aptuveni septiņas 230 ml kafijas krūzes dienā), 70 gadu vecumā bija ievērojami labākā veselības stāvoklī, vēsta "GBN".

Lai kvalificētos kā “veselīgi novecojušas”, sievietēm nedrīkstēja būt diagnosticēta neviena no 11 hroniskām slimībām – tostarp vēzis, 2. tipa diabēts, sirds slimības, nieru mazspēja, Parkinsona slimība vai multiplā skleroze. Tāpat viņām nedrīkstēja būt kognitīvie traucējumi vai atmiņas problēmas.

Kopumā tikai nedaudz vairāk nekā 3 700 sieviešu atbilda šiem kritērijiem, sasniedzot 70 gadu vecumu ar labu fizisko un garīgo veselību. Šajā grupā pētnieki konstatēja saistību starp kofeīna patēriņu vecumā no 45 līdz 60 gadiem un iespēju veselīgi novecot. Pētījuma laikā dalībnieces ik pēc dažiem gadiem aizpildīja detalizētas aptaujas par uzturu, tostarp par kafijas, tējas un kolas patēriņu. Pētnieki vēlāk analizēja, cik daudz sieviešu 2016. gadā vēl bija dzīvas un atbilda veselīgas novecošanas kritērijiem.

Pēc tam, kad tika ņemti vērā tādi faktori kā uzturs, fiziskās aktivitātes līmenis un smēķēšanas paradumi, ievērojami labāki rezultāti bija tiem, kuri patērēja visvairāk kofeīna. Pētnieki arī secināja, ka tējas un bezkofeīna kafijas lietošana nav bijusi saistīta ar veselīgu novecošanu. Toronto Universitātes uzturzinātnes profesore Sāra Mahdavi uzskata, ka tas varētu būt tāpēc, ka pētījuma dalībnieces šos dzērienus nelietoja daudz. 

Tikmēr, ja kofeīns galvenokārt tiek uzņemts ar kolu, pētījums atklājis – tas pat var samazināt iespēju novecot veselīgi. Tātad vislielākais ieguvums novērots tieši no regulāras kafijas, nevis citiem kofeīnu saturošiem dzērieniem.

Lai gan Mahdavi uzsvēra, ka pētījuma rezultāti ir nozīmīgi, viņa arī aicināja pret tiem izturēties piesardzīgi. Pētījums atklāj saistību starp kafijas lietošanu un veselīgu novecošanu, taču tas vēl nepierāda cēloņsakarību. Pētnieki norāda, ka līdz divām tasītēm kafijas dienā varētu būt droša un pat labvēlīga deva. Tomēr lielāks daudzums dažiem cilvēkiem var nebūt ieteicams. Turklāt kafija nevar aizvietot citus būtiskus faktorus, kas ietekmē novecošanu, atgādināja Mahdavi.

“Sievietes, kuras novecoja vislabāk, biežāk arī ēda veselīgi, regulāri sportoja un izvairījās no smēķēšanas - šie faktori ir daudz svarīgāki,” teica Mahdavi. “Arī vairāk ne vienmēr ir labāk. Visskaidrākās priekšrocības tika novērotas, lietojot mērenu kafijas daudzumu - aptuveni 2 līdz 4 tasītes dienā. Cilvēkiem, kuri ir jutīgi pret kofeīnu vai kuriem veselība neatļauj dzert kafiju, vajadzētu turpināt to uzturā nelietot.”