Zāļu cenas Eiropā aug, taču joprojām ir ievērojami zemākas nekā ASV
foto: Shutterstock
Zāles Eiropā kļūst dārgākas.
Mājas aptieciņa

Zāļu cenas Eiropā aug, taču joprojām ir ievērojami zemākas nekā ASV

Veselības nodaļa

Jauns.lv

Eiropas valstīs iedzīvotāji maksā atšķirīgas summas par zālēm atkarībā no dzīvesvietas, taču kopumā Eiropa tērē daudz mazāk par medikamentiem nekā Amerikas Savienotās Valstis, liecina "RAND Corporation" analīze.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja, ka vēlas samazināt zāļu cenas amerikāņiem. “Mēs maksāsim tikpat, cik Eiropa,” piebilstot, ka ES valstis ir "grūtas", "brutālas" un "nejaukas" savās sarunās ar farmācijas uzņēmumiem.

Pēc datiem, 2022. gadā ASV zāļu izdevumi sasniedza 617,2 miljardus dolāru, bet 24 Eiropas valstīs kopā – 233,5 miljardus dolāru. Trampa priekšlikums paredz sasaistīt ASV zāļu cenas ar zemāko likmi, kādu maksā citas turīgas valstis, tomēr nav skaidrs, kā šādu sistēmu varētu ieviest.

Eiropas valstis atšķirībā no ASV aktīvi vienojas par zemākām cenām ar farmācijas kompānijām, un bieži cenas tiek noteiktas, ņemot vērā to, cik konkrētā zāle maksā citviet. Taču arī Eiropā cenas pieaug – piemēram, Vācijā no 2012. līdz 2022. gadam slimnīcās tās pieauga par 11,5%, bet aptiekās – par 2,6%.

Lielākajā daļā Eiropas valstu par zālēm maksā valsts vai publiskā veselības sistēma, tomēr pacientiem nereti nākas maksāt daļu no summas no savas kabatas vai ar papildu apdrošināšanu.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) atzīmē, ka Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, pacienti par vienu un to pašu medikamentu var maksāt atšķirīgi atkarībā no diagnozes. Igaunijā, Polijā un Francijā pastāv fiksētas pacienta līdzmaksājumu sistēmas.

Zāļu izdevumi uz vienu iedzīvotāju būtiski atšķiras – piemēram:

  • Šveicē – vidēji 525 eiro gadā,

  • Horvātijā – 262 eiro.

Tas skaidrojams arī ar to, ka daudzas cenas ir konfidenciālas, kas, pēc kritiķu domām, var mākslīgi uzturēt augstākas cenas.

Veselības apdrošinātāji un nozares eksperti brīdina, ka pieaugošās zāļu cenas rada nopietnu spiedienu uz valsts veselības budžetiem.

“Jau tagad daudzas Eiropas valstis maksā vairāk, nekā to sistēmas spēj atļauties,” norāda veselības politikas pētnieks Huseins Nadži no Londonas Ekonomikas augstskolas. “Ja ASV politika vai farmācijas spiediens liks cenām kāpt vēl vairāk – sekas būs graujošas.”

Latvija līdzīgi kā citas Baltijas valstis jau šobrīd saskaras ar jautājumiem par pieejamību, līdzmaksājumiem un zāļu cenu caurspīdīgumu. Turpmākais politikas kurss Eiropā var būt izšķirošs arī mūsu reģiona pacientiem.