Dzeru vitamīnus saujām, bet spēka tāpat nav. Kas vainīgs, ja pavasarī trūkst enerģijas?
foto: Shutterstock

Dzeru vitamīnus saujām, bet spēka tāpat nav. Kas vainīgs, ja pavasarī trūkst enerģijas?

Ārija Lipska

"100 Labi padomi Par veselību"

Pavasarī bieži izjūtam nogurumu un miegainību, un pat D vitamīns, lai arī bieži ieteikts, nespēj pilnībā atrisināt šo problēmu. Lūk, praktiski padomi, kā saglabāt enerģiju un labu noskaņojumu, pievēršoties svarīgākajām vielām, kas var ietekmēt mūsu labsajūtu pavasarī.

Kurš gan ziemas pārejas posmā uz pavasari nav izjutis savdabīgu nogurumu un miegainību, kam vienīgais skaidrojums varētu būt ilgstošs saules gaismas trūkums? Visapkārt tiek skandināts, ka šo situāciju var glābt D vitamīns, bet reālā dzīve ir pierādījusi, ka tas, pat “saujām” dzerts, nespēj novērst pavasara bezspēku. Kas patiesībā vainīgs pie enerģijas izsīkuma un ko darīt, lai mēs pavasari sagaidītu enerģiski un pozitīvi noskaņoti, skaidro uztura bagātinātāju speciāliste, farmaceite Anželika Kuzņecova.

Vai enerģiju izsūc tumšais laiks?

Ziemai, aukstumam, mitrumam un īsajām, retajām, gaišajām dienām ir būtiska ietekme uz visiem procesiem cilvēka organismā – to nevar noliegt. Piemēram, no ilgās ziemas tumsas pat vairogdziedzeris, kurš piedalās enerģijas ražošanā, sāk strādāt vājāk, un cilvēkiem, kuriem nav sūdzību par vairogdziedzeri, ziemā var rasties nosliece uz hipotireozi. Un otrādi – hipotireozes slimniekiem vasarā vairogdziedzeris sāk strādāt aktīvāk. Taču tumsa nav vienīgais vaininieks – enerģija veidojas no tā, ko apēdam. Vasarā esam enerģiskāki, jo vairāk uzturamies svaigā gaisā, saņemam vairāk saules enerģijas un vairāk ēdam svaigus zaļumus, augļus, dārzeņus. Ziemā viss ir otrādi – mazāk saules, mazāk svaiga gaisa un pārsvarā termiski apstrādāts ēdiens. Un ne tikai termiski, arī rūpnieciski, jo cik gan augsta var būt bioloģiskā vērtība, piemēram, veikala krējumam, kura derīguma termiņš ir divi mēneši? Dabīgs krējums jau sen būtu sapelējis!

Un vēl kāda problēma – ļoti daudziem cilvēkiem ir vieglas formas atrofiskais gastrīts, kad kuņģa skābē neveidojas pietiekami daudz sālsskābes, betaīna, pepsīna, un apēstā pārtika netiek normāli sagremota un sašķelta līdz sīkām molekulām, lai oganisms varētu saņemt nepieciešamos vitamīnus, minerālvielas, taukvielas, aminoskābes. Šo situāciju var glābt uztura bagātinātāji, bet tikai tādi, kas jau sagatavoti formā, kas kuņģim un zarnu traktam vairs nav jāsašķeļ – tie paši nonāk šūnās. Tāpēc nederēs pirmās paaudzes sintētiskie uztura bagātinātāji kā, piemēram, B12 vitamīna ciānkobalamīns, kas organismā pats neko nedara, – aknām tas jāpārveido aktīvajā formā par metilkobalamīnu. Ja cilvēks, kuram jau ir pasliktinājušies gremošanas procesi, lietos ciānkobalamīnu, efekts būs gaužām minimāls. Turpretī B12 vitamīna aktīvās formas – metilkobalamīns un adenozilkobalamīns – uzreiz nonāks šūnās.

Ko darīt, lai pavasari sagaidītu enerģiski un dzīvespriecīgi

Minēšu būtiskākās vielas, kuru trūkums var izraisīt enerģijas zudumu, nogurumu un nomāktu garastāvokli. Ja nav vēlmes nodot analīzes un noskaidrot problēmu dziļāk, bet noguruma simptomi atbilst kādas vai vairāku vielu deficīta izpausmēm, var lietot atbilstošos mikroelementus vai vitamīnus norādītajās devās arī bez analīzēm – tie nekaitēs organismam, tikai vairos enerģiju un uzlabos noskaņojumu. Bet tiem, kas vēlas nodot analīzes, izskaidrošu, kādi “cipari” atbilst vai neatbilst normai un kā rīkoties, lai novērstu deficītu.

● Viens no visbiežākajiem enerģijas trūkuma iemesliem ir dzelzs un feritīna deficīts asinīs. Feritīns ir dzelzs saistīšanas proteīns, kurš ir nozīmīgs dzelzs deficīta atklāšanā. Šādiem cilvēkiem vienmēr ir izteiktāks nogurums, turklāt nav pat jābūt deficītam jeb pazeminātam līmenim – nogurums rodas jau tad, kad dzelzs un feritīna līmenis tuvojas apakšējai normas robežai. Dzelzs norma ir 15–25 ng/ml, labs feritīna daudzums sievietēm ir pat 30 ng/ml, bet vīriešiem – līdz 150 ng/ml. Vēl augstāki rādītāji nav vēlami, jo var būt saistīti ar iekaisuma procesiem. Lai novērstu dzelzs deficītu, es ieteiktu lietot organiskā dzelzs aktīvās formas jeb bisglicināta uztura bagātinātāju 28 mg dienā. Bisglicināts ir forma, kas ātri un efektīvi uzsūcas jeb pārnes dzelzs molekulas šūnās. Bet tie, kas vēlas vienkārši pavairot savas enerģijas krātuves, var droši lietot 14 mg dienā.

● Otra opcija, ko vajadzētu noskaidrot analīzēs, ir kopējais olbaltums, jo no olbaltumvielām sastāv visas asins šūnas. Var teikt – viss cilvēka ķermenis sastāv no taukvielām un olbaltumvielām, tās ir kā mājas pamati, uz kuriem tiek būvēts viss pārējais. Vislabāk, ja olbaltuma līmenis ir 75–80 g/l, bet, ja tas ir zemāks par 70 g/l, ir jāsāk nopietni domāt par to, kas tiek lietots uzturā. Bez kvalitatīvām olbaltumvielām organismam nav resursu, nav spēka, nekas nevar normāli atjaunoties un veidoties, arī mitohondriji, kas ir tiešie enerģijas ražotāji. Bez kārtīgām olbaltumvielām cilvēks var dzert visdažādākos vitamīnus un minerālvielas, bet efekts būs vājš un īslaicīgs.

● Kā trešo es ieteiktu pārbaudīt folijskābi. Šis vitamīns piedalās galvas smadzeņu neiromediatoru darbībā un atbild par labu garastāvokli. Ja cilvēkam trūkst folijskābes, viņš kļūst miegains, pesimistisks, nespēj koncentrēties, un šāds noskaņojums tikai vairo nogurumu. Analīzēs folijskābes labs daudzums ir 10–20 ng/ml. Ja rādītāji ir zemāki, es ieteiktu divas folijskābes aktīvās formas – metilfolātu 5-MTHFR vai vēl jaunāku formu – 6S-5 metiltetrahidrofolijskābi, kas jau sagatavota pilnīgi identiskā fizioloģiskā formā kā cilvēka ķermenī. Abu folijskābju dienas deva – 400 mcg. Efekts būs jūtams jau pēc divu nedēļu lietošanas – uzlabosies garastāvoklis, būs pozitīvāks skatījums uz dzīvi, bet, lai šie uzlabojumi stabilizētos, folijskābi vajadzētu palietot divus mēnešus.

● Ceturtkārt, vajadzētu noskaidrot homocisteīna līmeni. Homocisteīns parāda, cik labi aknās un šūnās notiek metilācijas procesi. Tie ir ļoti sarežģīti vielmaiņas procesi ar enerģijas izstrādi, lai organisms spētu reģenerēt audus un veikt detoksikāciju. Dažādās valstīs homocisteīna līmeņa normas atšķiras, bet es esmu nonākusi pie secinājuma, ka ideālais līmenis varētu būt 4–8 mcmol/l, pieņemamais – līdz 10 mcmol/l. Vēl augstāks jau sāk “skrāpēt” no iekšpuses koronāros asinsvadus un veicināt tur eroziju jeb iekaisumu, sāk pasliktināt smadzeņu neironu darbību un pastiprināt visus ķermeņa iekaisuma procesus. Tādējādi cilvēks jūtas vecāks, nogurušāks, slimīgāks, īpaši, ja homocisteīna līmenis sasniedz 20 mcmol/l. Pazīstu kādu vīrieti no Francijas, kuram brīdī, kad iepazināmies, homocisteīna līmenis bija 80 mcmol/l, – viņš burtiskā nozīmē vilka kājas! Tagad, kad homocisteīns ir “nodzīts” līdz 12 mcmol/l, kas joprojām vēl nav ideāli, viņš ir enerģijas pilns, brauc uz kalniem slēpot… Homocisteīna līmenis paaugstinās, ja trūkst B1, B2, B12 vitamīnu un folātu, un vislabāk šo situāciju var labot ar B vitamīnu aktīvajām metilformām (var lietot visu B grupas vitamīnu kompleksu).

● Nogurums, miegainība un depresīvs noskaņojums var būt saistīts arī ar TSH jeb tireotropo hormonu un nepietiekamu vairogdziedzera funkcionēšanu. Ideālā TSH norma ir 1–2 mU/l, ja “cipars” ir lielāks, ir iespēja, ka šūnām vairogdziedzera hormonu trūkst – jau 3,5 mU/l ir saistīts ar latento hipotireozi. Bet var būt arī cits variants – vairogdziedzera hormonu netrūkst, bet tie nevar nokļūt šūnās, tāpēc šūnas signalizē smadzenēm, ka šo hormonu trūkst. Tā izpaužas vairogdziedzera hormonu rezistence. Visiem labi zināma ir insulīna rezistence, taču mēdz būt arī citu hormonu rezistences, pat dzimumhormonu, un beidzamajos 30 gados tās ir ļoti pieaugušas.

● Vēl esmu novērojusi, ka ārkārtīgi daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir joda trūkums. Šajā gadījumā no analīzēm (urīna) nebūs lielas jēgas, jo tās nav īpaši precīzas. Joda trūkums izraisa nogurumu, koncentrēšanās grūtības, apātiju. Tas ir vajadzīgs arī vairogdziedzera hormonu izstrādei. Lai pavairotu enerģiju un izkliedētu t. s. smadzeņu miglu, ieteicams lietot organisko jodu 150–250 mcg dienā (no rīta). Tiesa, efekts sagaidāms tikai pēc 3–4 mēnešiem. Tātad, lai aprīlī justos enerģiski, jods jāsāk lietot jau tagad.

● Vēl viens enerģijas ražotājs ir virsnieres, un virsnieru dziedzeru nogurums izpaužas kā izteikts vispārējs organisma nogurums, nomākts garastāvoklis, slikta asinsvadu kvalitāte, slikta asinsrite. Virsnieres nevar normāli strādāt bez C vitamīna, vēlams, bezskābes, sārmainajā formā. Enerģijas atjaunošanai ieteicamā dienas deva – 500–1500 mg, bet, ņemot vērā, ka C vitamīns organismā neuzkrājas un ātri izlietojas, 500 mg šā vitamīna var lietot katru dienu augu gadu.

● Un, protams, nedrīkstam aizmirst D3 vitamīnu! Visefektīvākais ir dabīgais D3 vitamīns, izšķīdināts MCT eļļā – šāda forma ātri “pārnes” D vitamīnu aknās. Vienalga, kapsulās vai šķidrā veidā. Kā otru vērtīgu eļļu varu minēt nerafinētu olīveļļu, bet vēlams izvairīties no D vitamīna rafinētā saulespuķu eļļā vai tamlīdzīgās eļļās. Ieteicamā deva: 3000–6000 SV dienā.

Pavasarī ar rozā brillēm, ziemā – ar dzeltenām

Ir vēl kāds līdzeklis pret ziemas tumsu un drūmumu. Nesen tika veikts pētījums par brillēm ar dzeltenām lēcām. Cilvēks skatās caur dzeltenajiem stikliņiem uz pelēkajām debesīm, un viņam sāk likties, ka uzspīd saulīte… Daudzi nezina, ka arī acīs ir mitohondriji, kas ražo enerģiju, un tie ir ļoti atkarīgi no saules gaismas. Uzliekot dzeltenās brilles, mēs mitohondrijus piemānām – tie nospriež, ka apkārt saulains, klāt pavasaris, ir jāsāk priecāties, “precēties” un vairoties! Un ražot enerģiju. Tādējādi tiek piemānītas arī smadzenes un uzlabojas garastāvoklis.