Ar stereotipiem, taču intelektuāla spēle. Latvijas kērlingisti turpina cīņu par vietu Milānas spēlēs
Kērlings ir sporta veids, kas var sākotnēji šķist sarežģīts, taču tā nemaz nav. Pēdējos gados tas attīstās gan Latvijā, gan citur pasaulē. Par kērlinga vietu Latvijas sporta hierarhijā, izaicinājumiem un nākotnes plāniem Jauns.lv vairāk pastāstīja Kērlinga asociācijas ģenerālsekretāre Katrīna Gaidule.
Arī kērlingā kvalifikācija uz olimpiskajām spēlēm vēl nav noslēgusies. Decembrī gaidāma cīņa par noslēdzošajām vietām katrā no disciplīnām. Latvijas kērlings līdz šim pārstāvēts tikai paraolimpiskajās spēlēs.
Kērlings Latvijā iet uz priekšu
Lēš, ka kērlings radies 16. gadsimtā Nīderlandē. 1565. gada Pītera Brēgeļa gleznotajā Ziemas ainavā ar slidotājiem un putnu slazdiem redzami zemnieki, kas uz aizsaluša kanāla spēlējuši ko līdzīgu kērlingam. Lai arī par modernā kērlinga pamatlicējiem tiek uzskatīti skoti, ir ziņas par starptautisku spēļu aizvadīšanu Eiropā, kā arī Lielbritānijas, Francijas un Zviedrijas kērlinga demonstrācijas 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs (uzvarēja briti).
Kērlinga noteikumi var šķist sarežģīti. Katrā komandā mačā piedalās četri spēlētāji, vienam no tiem esot kapteinim jeb skipam. Katra enda laikā tiek izmesti akmeņi - sargi (lai bloķētu), mājas (lai mēģinātu iegūt punktus) un teiki (lai izsistu pretinieka akmeņus). Akmeņu slīdēšanas laikā skips skaļā tonī dod norādes berzētājiem, kā berzēt ledu akmens priekšā, jo tas var ietekmēt metiena ātrumu un virzību. Katrā endā katra komanda veic astoņus metienus un tas akmens, kurš atrodas tuvāk laukuma mājas centram (vidējam aplim), saņem punktus. Ja tuvāk centram ir vairāk nekā viens akmens, kā punkti skaitās arī tie. Kad izspēlē visus endus, tad uzvar tas, kuram vairāk punktu.
Latvijā kērlings sāka attīstīties 20. gadsimta mijā un 21. gadsimta sākumā. 2001. gadā Latvijas Kērlinga asociācija iestājās Pasaules Kērlinga federācijā, kurā kopumā atrodamas 64 valstu federācijas. Kopš 2002. gada Latvijā rīko vietējos čempionātos sievietēm un vīriešiem, bet 2009. gadā Biķernieku ielā tika atklāta pirmā kērlinga halle ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Šobrīd ar kērlingu Latvijā nodarbojas ap 200 spēlētāju, kuri apvienojušies septiņos sporta klubos Rīgā, Ventspilī, Jelgavā un Talsos.
“Pēdējos gados kērlinga attīstība Latvijā vērtējama pozitīvi,” Jauns.lv stāsta Latvijas Kērlinga asociācijas ģenerālsekretāre Katrīna Gaidule kura pati aktīvi nodarbojas ar šo sporta veidu un ir spēlētāja Latvijas izlasē. “Mums ir komandas, kas spēj konkurēt augstā līmenī junioru, pieaugušo un ratiņkērlinga disciplīnās.” Asociācijas ģenerālsekretāre gan atzīst, ka kopš Covid-19 pandēmijas atsevišķi kērlinga entuziasti ir arī pazaudēti.
“Līdz Covid-19 periodam bijām sasnieguši, manuprāt, maksimālo spēlētāju skaitu, ko esošā kērlinga halle Rīgā spēj nodrošināt regulāriem treniņiem. Pandēmijas ietekme bija jūtama, jo šajā laikā daļa spēlētāju pārtrauca vai pilnībā izbeidza nodarboties ar kērlingu. Šobrīd aktīvi strādājam pie jaunu dalībnieku piesaistes, īpaši koncentrējoties uz junioru jeb U-21 vecuma grupu,” stāsta asociācijas ģenerālsekretāre, kura piebilst par darbu ar jaunu spēlētāju piesaistīšanu.
Līdz šim lielākais Latvijas kērlinga panākums gūts ratiņkērlingā. 2023. gadā Poļina Rožkova kopā ar Agri Lasmani kļuva par pasaules čempioniem jaukto pāru komandu konkurencē. Latvijas sieviešu izlase Eiropas čempionātā visaugstāk bijusi 2018. gadā, kad ieguva piekto vietu, bet vīriešu izlase - 2014. gadā izcīnīja astoto vietu. Latvijas kērlings vēl nekad nav pārstāvēts klasiskajās ziemas olimpiskajās spēlēs. 2022. gada paraolimpiskajās spēlēs ratiņkērlinga komanda ieguva devīto vietu. Atsevišķi panākumi bijuši arī šogad.
“Pavasarī mūsu meiteņu junioru izlase spēlēja starp desmit spēcīgākajām valstīm pasaulē, bet jaukto pāru komanda nodrošināja vietu olimpisko spēļu kvalifikācijā. Ratiņkērlingisti jau ir izcīnījuši ceļazīmi uz paraolimpiskajām spēlēm. Tas viss apliecina, ka sporta veids Latvijā attīstās stabilā virzienā un ar augšupejošu līkni,” atzīst Katrīna Gaidule.
Kērlings strauji attīstās
Šis ziemas sports olimpisko spēļu programmā iekļauts kopš 1998. gada, kad tās tika aizvadītas Japānas pilsētā Nagano. Kopš 2018. gada kērlingam ir trīs disciplīnas - vīriešu, sieviešu komandu un jaukto komandu sacensības.
Vīriešiem līdz šim titulētākā komanda ir Kanāda, kas pie medaļām nav tikusi tikai 2018. gadā, kad palika ceturtajā vietā. Kanādieši tikuši pie trīs zeltiem, diviem sudrabiem un vienas bronzas. Vēl par olimpiskajiem čempioniem kļuvuši Norvēģijas, Zviedrijas, Šveices un ASV kērlingisti.
Sievietēm par titulētākajām olimpiskajās spēlēs uzskatāmas Zviedrijas spēlētājas. Viņas līdz šim par olimpiskajām čempionēm kļuvušas trīs reizes, kam pievienots arī viens sudrabs un viena bronza. Vēl par čempionēm bijušas arī Kanādas un Lielbritānijas kērlinga izlases (britu spēlētājas ir esošās olimpiskās čempiones). Savukārt līdzšinējos divos jaukto komandu turnīros par čempioniem kļuvuši Kanādas un Itālijas komandas.
Kopējā kērlinga medaļu tabulā 12 godalgas ir Kanādai (sešas zelta, trīs sudraba un trīs bronzas), 11 Zviedrijai (četras zelta, trīs sudraba un četras bronzas), bet septiņas Šveicei (viena zelta, trīs sudraba un trīs bronzas). Vēl pie medaļām tikuši Lielbritānijas, Norvēģijas, Šveices, ASV, Itālijas, Japānas, Dānijas, Somijas, Dienvidkorejas, Ķīnas un Francijas izlases.
Kā norāda Latvijas Kērlinga asociācijas ģenerālsekretāre, tad kērlingā konkurence tikai palielinās, jo daudzas pasaules valstis sāk ieguldīt nopietnus finanšu līdzekļus. “Kērlinga līmenis pasaulē ar katru gadu aug. Īpaši strauji attīstās Japāna, Dienvidkoreja, Jaunzēlande un Ķīna, kas šim sporta veidam piešķir ievērojamu finansējumu.” Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas publiskās informācijas, no valsts budžeta finansējuma 2025. gadā pēc dažādajiem kritērijiem Latvijas Kērlinga asociācijai piešķirti vien 19 tūkstoši eiro. Finanšu trūkums jūtams arī cilvēkresursos - Latvijas jauktās komandas treneris ir neviens cits kā federācijas prezidents Ritvars Gulbis.
Latvija vēl pretendē uz dalību Milānas spēlēs
Šī gada decembrī noslēgsies kvalifikācija uz 2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Milānā un Kortīnā. Katrās sacensībās piedalīsies desmit komandas.
Automātisku dalību katrā disciplīnā (vīriešu, sieviešu un jaukto komandu sacensībās) ieguvusi mājiniece Itālija, bet vēl septiņas vietas atvēlētas no ranga. Tas veidots no 2024. un 2025. gada pasaules čempionātos sievietēm, vīriešiem un jauktajām komandām iegūtajiem punktiem. Ja Itālija, kas ir šo spēļu mājiniece, neatrodas labāko astotniekā, tad no ranga tiek septiņas izlases, kā tas arī noticis.
Caur šo rangu Kanāda, Lielbritānija, Zviedrija un Šveice kvalificējusies sacensībām visās trijās disciplīnās, Čehija, Vācija un Norvēģija piedalīsies vīriešu komandu sacensībās, Ķīna, Dānija un Dienvidkoreja sieviešu sacensībās, bet Igaunija, Norvēģija un ASV - jaukto komandu sacensībās. Tas nozīmē, ka kopumā dalību olimpiskajās spēlēs nodrošinājušas 13 valstis.
Pārējās divas kvalificējušās komandas katrā no sacensībām tiks noskaidrotas olimpiskajā kvalifikācijā, kas šī gada decembrī (no 12. līdz 18. decembrim) gaidāms Kanādā. Vīriešiem un sievietēm piedalās ranga 9. līdz 13. vietu ieguvējas un trīs labākās no priekškvalifikācijām, kamēr jaukto komandu ietvarā kvalifikācijā piedalīsies visas tās komandas, kuras 2024. un 2025. gada pasaules čempionātos ir bijušas, taču nav garantējušas vietu olimpiskajās spēlēs.
Sievietēm rangā aiz labāko astotnieka ir Norvēģija, ASV, Japāna, Turcija un Igaunija, Lietuvas spēlētājām paliekot uzreiz aiz strīpas. Priekškvalifikācijā vietu kvalifikācijas sacensībās ieguva Čehijas, Vācijas un Austrālijas izlases. Vīriešiem rangā aiz labāko astotnieka ir ASV, Ķīna, Japāna, Nīderlande un Dienvidkoreja, kurām no priekškvalifikācijas pievienosies Filipīnas, Polija un Jaunzēlande.
Savukārt jaukto komandu kvalifikācijā piedalīsies Austrālija, Dienvidkoreja, Japāna, Vācija, Jaunzēlande, Dānija, Ķīna, Somija, Čehija, Nīderlande, Turcija, Francija un Spānija. Tāpat kvalifikācijas sacensībās no pasaules ranga iekļuvušas Ungārijas, Austrijas un Latvijas komandas. Līdz ar to decembrī noskaidrosies, vai Latvija būs pārstāvēta ziemas olimpiskajās spēlēs.
“Pastāv reāla iespēja, ka Latvija var būt pārstāvēta 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs,” optimistiska ir Kērlinga asociācijas ģenerālsekretāre, kura uzsver junioru iesaisti izlasēs. “Pēdējo sezonu laikā komandā notikušas sastāva izmaiņas, tāpēc nepieciešams laiks, lai jaunie sastāvi saspēlētos un nostiprinātos. Pozitīvi, ka pašreizējās sieviešu izlases kodolu veido spēlētājas, kuras nesen pārgājušas no junioru vecuma grupas. Arī jauktā pāra izlase vēl nesen sacentās junioru līmenī. Tas parāda, ka jaunā paaudze jau pakāpeniski pārņem stafeti, esot gatava cīnīties par vietu starp labākajām pasaules komandām.”
Tieši kērlinga asociācijas ģenerālsekretāre Gaidule pārī ar Robertu Reini Bunci pārstāvēs Latviju jaukto komandu olimpisko spēļu kvalifikācijā. Pirms tās abi piedalījušies vairākos turnīros Igaunijā un Zviedrijā, tiekot pie vienas uzvaras pār Turciju Karlštatē notikušajās sacensībās.
Olimpiskajās spēlēs jaukto komandu sacensības notiks no 4. līdz 10. februārim, vīriešu un sieviešu sacensības no 11. līdz 22. februārim. Kērlings tiks izspēlēts Kortīnas olimpiskajā stadionā.
Izaicinājumi un mērķi zināmi
Lai arī uz kopējo sporta veida attīstību Gaidule raugās pozitīvi, tomēr pastāv arī tam atsevišķi izaicinājumi, no kuriem īpaši uzsvērti divi - jaunu sportistu piesaiste un infrastruktūras trūkums.
“Lai arī 2026. gadā kērlings Latvijā svinēs 25. gadadienu, mums joprojām ir tikai viena specializēta halle, kas turklāt izveidota ar privātu iniciatīvu. Ja būtu iespējams izveidot četrus līdz piecus celiņus lielu halli, mēs varētu organizēt turnīrus augstā līmenī, nodrošināt vairāk treniņu iespējas un piesaistīt Latvijai nozīmīgāku starptautisku uzmanību, tostarp rīkojot Eiropas un pasaules čempionātus,” atzīst LKA ģenerālsekretāre. Tieši vēl vienas kērlinga halles izveidi viņa piesauc kā vienu no svarīgākajiem mērķiem kērlinga attīstības nodrošināšanā.
“Otrs būtisks izaicinājums ir jauniešu piesaiste. Kērlings nav starp populārākajiem sporta veidiem, un joprojām pastāv dažādi stereotipi par šo sportu. Pēdējos gados situācija ir uzlabojusies, aizvien vairāk jauniešiem pamēģinot kērlingu un saprotot, ka tas ir aizraujošs un intelektuāls sporta veids,” turpina Katrīna Gaidule. Tieši uz junioru vecuma spēlētāju piesaisti nākamajā olimpiskajā ciklā mērķtiecīgāk strādās Kērlinga asociācija. “Vēlamies nodrošināt pēctecību. Strādāsim arī uz ieguldījumiem komandās, kas 2030. gadā varētu būt reāli kvalificēties olimpiskajām un paraolimpiskajām spēlēm.”
