
Kā tas notiks: sāk inovatīvā pakalpojuma "Slimnīca mājās" ieviešanu

Lai efektīvāk izmantotu resursus un uzlabotu to pacientu ārstēšanu, kam nav nepieciešama ilgstoša uzturēšanās slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca sākusi inovatīva pilotprojekta “Slimnīca mājās” īstenošanu.
Tā mērķis ir sniegt pacientiem nepieciešamo ārstēšanu un aprūpi mājas vidē, saglabājot augstākos ārstniecības standartus. Patlaban notiek projekta realizācijai nepieciešamie iepirkumi, lai nodrošinātu vajadzīgo IT infrastruktūru un kompetenci, kā arī tiek izsludinātas ārstniecības personu vakances darbam projekta ietvaros. Pilotprojekts paredz nodrošināt pakalpojumu 300 pacientiem, un tā rezultāti parādīs, vai šāds modelis ir rentabls un pieņemams Latvijas iedzīvotājiem.
"Slimnīca mājās" ir inovatīvs veselības aprūpes pakalpojums, kas ļauj pacientiem saņemt kvalitatīvu un efektīvu aprūpi pazīstamā, ērtā vidē, vienlaikus mazinot stresu un diskomfortu, ko bieži izraisa uzturēšanās slimnīcā, un nodrošinot ārstniecības kvalitāti un rezultātus optimālā līmenī. Pilotprojekts "Slimnīca mājās", kas tiks īstenots Austrumu slimnīcā, piedāvās ārstēšanu, aprūpi un medicīnisko uzraudzību pacientiem ar hroniskām slimībām, kuriem ir paaugstināts atkārtotas hospitalizācijas risks. Pakalpojums būs piemērots arī akūtu, bet stabilu pacientu ārstēšanai mājās gadījumos, kad ir pieejamas efektīvas ārstēšanas vadlīnijas. "Slimnīca mājās" koncepta ieviešana ietvers pacientu veselības stāvokļa attālinātu novērošanu un komunikāciju ar pacientu visu diennakti, izmantojot digitālos rīkus un sertificētas medicīniskās iekārtas. Īpašos gadījumos būs pieejamas arī klātienes ārsta vai māsas vizītes pacienta dzīvesvietā.
“Slimnīca mājās” koncepts veiksmīgi tiek realizēts Skandināvijas valstīs, ASV, Kanādā un cituviet, kur šāds pacientu aprūpes un ārstēšanas modelis īpaši attīstījās Covid-19 pandēmijas apstākļos, uzskatāmi parādot, kā, saglabājot ārstēšanas kvalitāti, iespējams nodrošināt ārstniecību mājas apstākļos. Turklāt veselības aprūpes jomā arvien aktīvāk ienāk digitālie rīki, mākslīgais intelekts un telemedicīna, un tas nozīmē, ka, pieaugot digitālajām prasmēm, daudzi pacienti labprātāk izvēlētos ārstēties mājas apstākļos, ja vien tas būtu iespējams un viņu kopējais veselības stāvoklis to ļautu.
Kā skaidro Austrumu slimnīcas ilgtspējas un attīstības plānošanas eksperte Dr. med. Rita Konstante, palielinoties iedzīvotāju dzīves ilgumam, pieaug vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvars sabiedrībā un līdz ar to – arī hronisku slimību skarto pacientu skaits. Tas savukārt var radīt papildu slodzi veselības aprūpes sistēmai un tās budžetam, īpaši situācijās, kad veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība ārpus slimnīcas visu diennakti ir ierobežota, izņemot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pakalpojumus. Tas nozīmē, ka jau tuvākajā laikā noteiktām pacientu grupām ir jāattīsta droši veselības aprūpes pakalpojumi, kas kvalitātes un ārstniecības rezultātu ziņā ir līdzvērtīgi slimnīcā sniegtajiem pakalpojumiem.,
“Kā Latvijas lielākā slimnīca mēs vēlamies izmēģināt šo projektu, jo mūsu pacientu plūsma ir ļoti intensīva. Īpaši noslogota ir Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnika, kur vidēji diennaktī uzņem vairāk nekā 250 pacientu. Lai efektīvāk izmantotu slimnīcas resursus un atvieglotu klīnikas darbu, mēs vēlamies identificēt pacientu grupas, kuras pēc stāvokļa stabilizēšanās var tikt ātrāk izrakstītas un turpināt ārstēšanos mājas apstākļos, vienlaikus nodrošinot tām nepieciešamo medicīnisko uzraudzību. Šāda pieeja ļautu optimizēt slimnīcas kapacitāti un uzlabot pacientu aprūpes procesu,” uzsver Rita Konstante.
Latvijā īstenojamais “Slimnīca mājās” modelis darbosies tādējādi, ka, piemēram, pacients, kuram nepieciešams sekot spiediena rādītāju dinamikai, tiek izrakstīts no slimnīcas. Pacientam līdzi tiek izsniegta konkrēta medicīnas iekārta mērījumu veikšanai, ja nepieciešams, arī medikamenti, kā arī rādījumu nodošanas individuālais plāns. Iekārtas tiks piesaistītas vienotai sistēmai: slimnīcas pusē rādītājiem varēs sekot līdzi interneta versijā, bet pacientam būs speciāla mobilā lietotne, kurā šos rādītājus iesniegt. Pacienti tiks apmācīti, kā rīkoties ar izsniegtajām medicīniskajām iekārtām un lietotni. Par iekārtām netiks prasīta samaksa, taču pacientu līgumā tiks atrunāti punkti, lai iekārtas netiktu bojātas apzināti. Ārsti un māsas pakalpojuma ietvaros pacientam būs pieejami nepārtraukti – 24 stundas diennaktī. Pacientiem būs iespēja sazināties sarakstē, tālruņa vai video zvanā. Pacientus uzraudzīs un attālināto ārstēšanu un uzraudzību maiņās nodrošinās divas komandas – divas māsas un divi ārsti. Nepieciešamības gadījumā kāds no komandas varēs doties izbraukumā pie pacienta.
Viens no būtiskākajiem faktoriem modeļa veiksmīgai funkcionēšanai ir pacientu atlase pakalpojuma nodrošināšanai. Paredzams, ka pilotprojekta ietvaros tie būs plaušu slimību pacienti, piemēram, hroniskas obstruktīvas plaušu slimības gadījumos; Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas akūti pacienti, kas ir stabili un kam nav dzīvībai bīstamu stāvokļu, taču nepieciešama veselības stāvokļa uzraudzība, kuru varētu realizēt attālināti; neiroloģiskie pacienti ar sāpēm, kas slimnīcā jau ir izmeklēti un kam noteikta konkrēta atsāpinoša terapija; hroniskie pacienti ar kardioloģiskām saslimšanām, piemēram, sirds mazspēju, asinsspiediena problēmām u.tml. Pacientiem pakalpojums tiks nodrošināts neatkarīgi no vecuma.
Kritēriji pacientu identificēšanai projekta ietvaros tiks definēti ļoti rūpīgi, minimizējot iespējamos riskus, kas saistīti, piemēram, ar komplikācijām vai krasu veselības stāvokļa pasliktinājumu, un pacientam būs jāsniedz piekrišana šāda pakalpojuma saņemšanai. Ja projekts būs veiksmīgs, pacientu grupas iespējams paplašināt, iekļaujot arī pacientus ar ginekoloģiskām, uroloģiskām un cita veida saslimšanām.
“Norvēģijas valsts ziņojums no 2018. gada līdz 2021. gadam, kur atspoguļoti dati par dažādām pašvaldībām, kur pacienti ārstējušies mājās, liecina, ka ārstēšanas kvalitāte saglabājas, samazinās arī atkārtotas hospitalizācijas riski un pacienta apmierinātība pieaug,” saka Rita Konstante.
Pilotprojekts ilgs 12 mēnešus: aptuveni sešus mēnešus prasīs sagatavošanās process, un otri seši mēneši tiks veltīti reālajam “Slimnīca mājās” pakalpojuma sniegšanas procesam – pacientu digitālajai uzraudzībai un ārstēšanai mājās. Pakalpojums pilotprojekta ietvaros tiks nodrošināts 300 pacientiem Rīgā.
Pilotprojekta rezultāti parādīs, vai šāds modelis patiešām ir rentabls, kā arī to, vai tas Latvijas iedzīvotājiem ir pieņemams. Ja pilotprojekts būs veiksmīgs, Austrumu slimnīca “Slimnīca mājās” modeļa ieviešanai varētu apmācīt arī reģionālās slimnīcas, daloties ar kompetenci un savu pieredzi šī pakalpojuma organizēšanā un nodrošināšanā.
Projektu uzraugošā valsts iestāde ir Veselības ministrija.