
Rīgas mērs valsts svētkos aicina lepoties ar Latviju un strādāt kopā

Aicinu lepoties ar savu valsti un strādāt kopā, otrdien Rīgas domes svinīgajā sēde pauda pilsētas mērs Viesturs Kleinbergs (P).
Viņš atgādināja, ka pirms 107 gadiem senči izvēlējās būt brīvi. Un tieši esot brīvai, Rīga ir sevi pierādījusi kā mūsdienīgu un attīstītu Eiropas galvaspilsētu, sacīja Kleinbergs.
Viņš skaidroja, ka Latvijas spēks ir vēsture, kultūra un valoda. Un to apzinājās senči, kuri jau 19. gadsimtā runāja par brīvu valsti. Viņi prata caur tradīcijām pacelt tautas pašapziņu un domāt par nākotni, kurā latvieši paši nosaka savu ceļu, norādīja mērs.
Viņš sacīja, ka pirmie Dziesmu svētki, kas notika 1873. gadā Rīgā, kļuva par pamatu stāstam par neatkarīgu Latviju. Un šogad, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, Rīgā pulcējās vairāk nekā 38 000 dalībnieku.
"Es vēlos pateikties visiem jauniešiem, pedagogiem, vecākiem un organizētājiem par to, ka jūs Rīgā ienesāt prieku un ka jūs turpināt stāstu par neatkarīgu Latviju," uzsvēra mērs.
Filma "Tīklā TTT leģendas dzimšana" atgādina, kā brīvības ideja turpināja dzīvot arī sportā, un leģendārā uzvara Kaļiņingradā, kur lepni skanēja Latvijas vārds, ir daļa no stāsta par spēju atjaunot savu valsti un pašapziņu laikā, kad tas nebija pašsaprotami, akcentēja Kleinbergs.
Viņš atcerējās, kā bērnībā ar ģimeni svinējis 18. novembri. Mājās un klusi, līdzīgi kā Ziemassvētkus, kurus tolaik arī nevarēja svinēt, stāstīja mērs. "Atceros, kā pie Čakstes piemiņas vietas, kas tolaik bija aizaugusi ar alkšņiem, stāvēja studenti, kuri pierakstīja, kuri studenti nāk nolikt ziedus," atmiņās dalījās Kleinbergs.
Viņš pauda prieku, ka viņa bērni nesvin valsts svētkus mājās un klusi, bet gan Rīgas ielās un dara to ar lepnumu.
Domes priekšsēdētājs sacīja, ka šajās dienās mēs piedzīvojam Rīgu kā vietu, kur svinēt ar prieku un lepnumu, izbaudot mūziku, gaismas, izstādes un arī pastaigas gar ēkām, kas iemirdzas sarkanbaltsarkanos toņos.
Viņš ieteica, ka svētki un spožās gaismas dod arī iespēju kopā ar bērniem parunāt un pastāstīt, kāpēc cilvēki iet pie Brīvības pieminekļa, kāpēc 11. novembra krastmalā soļo parāde un kāpēc šī diena Latvijai tik daudz nozīmē.
"Mums ir biežāk jārunā par to, ka lepojamies par savu valsti. Jo ir tik daudz lietu, par ko būt lepniem," uzsvēra Kleinbergs.
Viņš uzskata, ka valstī un galvaspilsētā ir daudz vairāk pozitīvā nekā negatīvā. "Tāpēc neklausīsimies kangaros, kas uz valsts rēķina sludina tikai negatīvo. Pēdējie notikumi rāda, ka tauta ir pietiekami modra un ar gana lielu pašapziņu, lai pulcētos ielās un panāktu, ka viņu balss tiek sadzirdēta," sacīja Kleinbergs.
Viņš aicināja iedzīvotājus strādāt kopā, lai darbi atspoguļo to, cik stipra ir Rīga un tās cilvēki. "Ieklausīsimies cits citā un nebaidīsimies no drosmīgām idejām. Šajā svētku dienā aicinu mūs visus lepoties ar savu eiropeisko valsti un galvaspilsētu," sacīja Kleinbergs.
Kā vēstīts, šodien tiek svinēta Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadiena.







