Kāpēc tavs organisms kliedz pēc minerālvielām? Risinājums ir šeit

Astoņdesmit procentu no visām organisma funkcijām ir atkarīgas no ķermeņa spējas uzturēt pareizu minerālvielu līdzsvaru. Magnijs vien ir atbildīgs par vairāk nekā 1200 dažādām organisma funkcijām, piemēram, muskuļu tonusa palielināšanu un muskuļu atjaunošanu pēc treniņa. Magnijs darbojas kā antidepresants, pazemina cukura līmeni asinīs, atslābina muskuļus, palīdz kalcijam palikt kaulos un nomierina prātu.

Veselībai veltītās tīmekļa vietnēs ir daudz neskaidrību par to, cik tad īsti būtiski svarīgo minerālvielu mums vajadzētu, lai nodrošinātu optimālu organisma darbību. Daži eksperti saka – divpadsmit, citi saka – piecpadsmit vai divdesmit vienu. Taču, kā norāda austrāliešu naturopāts un minerālvielu līdzsvarošanas eksperts Džons Bampuss (John Bumpus; mineralbalancing.org), mums vajag daudz vairāk.

“Mums visiem ir nepieciešami 16 vitamīni un 20 neaizvietojamās taukskābes,” viņš apgalvo, “bet, godīgi sakot, lai gēni darbotos optimāli, mums ir vajadzīgas 44 minerālvielas. Tātad, manuprāt, mums vajadzētu virzīties uz to un pateikt – ja jau gēniem tas viss ir vajadzīgs, tad varbūt tas ir jāiekļauj vispārīgajos ieteikumos.”

Diemžēl augsnē strauji noplicinās uzturvielu un minerālvielu daudzums un līdz ar to arī pārtikā, tāpēc uztura bagātinātāju lietošana ir nevis vēlama, bet nepieciešama.

Kādas minerālvielas tad vajadzētu lietot? Bampuss saka, ka viena no galvenajām lietām, ko mēs varētu darīt, lai kontrolētu minerālvielu uzņemšanu, – lejupielādēt kādu no pārtikas lietotnēm un ievadīt tajā visu, ko parasti ēdam. “Izdariet to, un redzēsiet, vai uzņemat minimālo nepieciešamo daudzumu, jo visās šajās lietotnēs ir norādītas ieteicamās dienas devas. Tas ir zemākais pieļaujamais minerālvielu uzņemšanas līmenis. Ja nesasniedzat ieteicamās dienas devas minimumu un jums nav veselības problēmu, sāciet vismaz lietot uztura bagātinātājus,” viņš aicina.

Bampuss saka – pat tad, ja lietosim galveno minerālvielu kompleksus, mērķējot nevis uz kādu atsevišķu minerālvielu, bet visām kopā, tas jau būs labi. Un ar to pat varētu pietikt. Taču tad, ja jau ir kādas veselības problēmas, ir vajadzīga cita pieeja.

Lielākajai daļai cilvēku visā pasaulē trūkst vairāku organismam ārkārtīgi nepieciešamu minerālvielu, piemēram, magnija un kālija. Mikroelementu kā bors, litijs un selēns mūsdienu pārtikā gandrīz vispār vairs nav. Tā nu organismam, lai veiktu tūkstošiem ikdienas funkciju no visa lielā saraksta, kas tam ir jāizdara, ir jāiztiek ar to, kas ir. Tieši tā izjūk minerālvielu līdzsvars organismā, un mums sākas nepatikšanas.

“Organisms ir ļoti gudrs,” saka Hetere Nīla, naturopāte, minerālvielu līdzsvara atjaunošanas speciāliste un veselības grupas Global Nutritional Healing līdzdibinātāja (globalnaturalhealing.com). “Organisma uzdevums ir darīt visu, kas nepieciešams, lai uzturētu mūs dzīvus. Piemēram, organisms grib saražot insulīnu. Zināms, ka to regulē cinks. Bet ko darīt, ja organismā nav pietiekami daudz cinka? Tad tas insulīna veidošanā cinka vietā izmanto dzelzi. Tātad organisms dara visu, ko spēj, taču sāks parādīties diabēta simptomi, jo dzelzs nav minerālviela, kam šajā procesā būtu jādod priekšroka.

Cits piemērs, kā organisms cenšas atrast aizvietotāju, ir kauli. Ja nav pietiekami daudz kalcija, organisms kaulu veidošanā var izmantot alumīniju. Taču alumīnijs ir mīksts. Vai – organisms var kauliem lietot svinu, ja nav pietiekami daudz kalcija un alumīnija. Tas var mainīt minerālvielas, un tas to dara. Taču beigās šī aizvietošana sāks radīt problēmas – brīdī, kad vienkārša minerālvielu uzņemšana papildus vairs nedarbosies un jums būs vajadzīga palīdzība.”

Ietekmē arī emocijas

Parasti mēs nedomājam, ka dažādām minerālvielām var būt atšķirīga emocionālā ietekme un tās var katra citādi iespaidot mūsu dzīvi, bet tā tas ir. Bampuss norāda, ka minerālvielām ir noteiktas īpašības, kas attiecīgi var ietekmēt cilvēku fizioloģiski un emocionāli.

“Dzelzs ir diezgan izturīga un var būt arī diezgan stipra, vai ne?” Bampuss saka. “Tomēr tā reaģē uz skābekli, oksidējas un rūsē. Tāpat cilvēki, kam organismā ir augsts dzelzs līmenis, var būt ļoti izturīgi. Un viņi var būt ļoti strauji. Viņi var kliegt un dusmoties, un viņiem bieži ir aknu darbības traucējumi.”

Bampuss arī stāsta, ka pēc tam, kad cilvēks kādu laiku ir bijis minerālvielu līdzsvarošanas programmā un viņa ķermenis, personība un emocijas sāk mainīties, tas var būt ļoti nepatīkami. “Cilvēka minerālvielu statuss var novest līdz tam, ka, sākot kaut ko mainīt, viņam tas nepatīk. Piemēram, cilvēks varbūt visu mūžu ir dzīvojis ar izjauktu minerālvielu līdzsvaru, kas viņu padarījis klusu, atturīgu un noslēgtu. Viņš tā dzīvo, un viņam ir labi. Un tad šis cilvēks sāk uzlabot kālija un nātrija līmeni, virsnieres sāk darboties labāk, enerģijas kļūst vairāk, viņš kļūst atvērtāks un sāk vairāk sazināties ar citiem. Pēkšņi viņš nonāk situācijās, kas viņam nemaz nepatīk, jo viņš ir pieradis būt viens.”

Bampuss saka, ka minerālvielu līdzsvarošana patiešām ļauj mums atklāt citus savas personības aspektus. Piemēram, cinks ir saistīts ar smadzeņu garozu un spēju izmantot saprātu un loģiku, radīt jaunas idejas, taču, lai mēs būtu patiesi radoši, ir jāiesaista arī limbiskā struktūra, kurā ļoti dominē varš. Savukārt varš, ja tā ir pārāk daudz, pat vismīlošāko un radošāko cilvēku var padarīt nelīdzsvarotu, neaprēķināmu un viegli ievelkamu “cīnies vai bēdz” reakcijās. “Tas tāpēc, ka varš mudina atbildēt daudz primitīvākā līmenī, cilvēks nedomā ar galvu,” saka Bampuss, piebilstot, ka ir daudz līdzīgu emocionālu saikņu. “Piemēram, dzīvsudrabs var izraisīt lielas bailes. Alumīnijs var radīt tā saukto smadzeņu miglu. Zinu, ka tā nav emocija, bet ikviens cilvēks to piemin, kad ar viņu runāju. Mūsu pasauli pārvalda minerālvielas.”

Kā minerālvielas mūs maina

Lūk, daži piemēri, kā minerālvielas ir saistītas ar konkrētām emocijām un personības iezīmēm.

Alumīnijs – aizmāršība. Augsts līmenis organismā ir saistīts ar aizmāršību, bērnišķīgumu un demenci.

Kadmijs – bargums. Augsts līmenis var likt kļūt spītīgiem, radīt savaldīšanās problēmas, tuneļa redzi un agresiju.

Kalcijs – aizsardzība. Kalcijs palīdz samazināt stresu. Ja kalcija līmenis ir zems, esam vieglāk pakļauti garastāvokļa svārstībām. Kad tas ir augsts, varam izveidot “kalcija apvalku”, kas mūs pasargā pret pārlieku stimulāciju, vienlaikus samazinot apzinātību un spēju emocionāli saistīties.

Hroms – elastīgums. Zems līmenis rada garastāvokļa svārstības, kas bieži ir saistītas ar zemu cukura līmeni asinīs. Augsts līmenis, lai cik mulsinoši liktos, var norādīt uz hroma nepietiekamību.

Varš – maigums. Zems vara līmenis var samazināt jutīgumu. Augsts var likt kļūt sentimentāliem, bērnišķīgi uzvesties, radīt bailes, spēcīgi izteiktas emocionālas svārstības un pat vardarbību.

Dzelzs – spēks. Zems dzelzs līmenis var radīt vājumu un enerģijas trūkumu, savukārt augsts var izpausties kā agresija un stingrība.

Dzīvsudrabs – bailes un emocionāla nelīdzsvarotība. Pārlieks dzīvsudraba daudzums organismā ir saistīts ar hiperaktivitāti un emocionālismu.

Visu rakstu lasi žurnāla “Ko Ārsti Tev Nestāsta” jaunajā numurā. Vēl žurnālā intervija ar kontemplācijas skolotāju Georgu Rubeni, jaunākie atzinumi par viedtālruņu ietekmi uz pusaudžu garīgo veselību, skaidrojums par tā sauktā stresa hormona kortizola saistību ar imūnsistēmu, onkoloģes ieteikumi, kā izvairīties no saslimšanas ar vēzi, homeopāta padomi līdzekļa izvēlē, kas palīdzēs satrauktam prātām un satracinātam vēderam, kā arī citi raksti par alternatīvu pieeju veselības uzturēšanā. Pērc žurnālu labākajās tirdzniecības vietās visā Latvijā, lasi arī digitālo versiju un abonē Zurnali.lv